Pazīmes, kas var liecināt par problēmu 0
Ja kaut kas noticis ar menisku, pacienti visbiežāk sūdzas par to, ka, sportojot vai citādi kustoties, vairs nevar iztaisnot kāju celī. Otrs variants – pēc kādas traumas sāpes nepāriet un ceļa locītavā sāpīgi krakšķ. Cilvēks cer, ka ar laiku simptomi izzudīs, tomēr tā nenotiek. “Nereti problēma ir tā, ka ir pavisam neliels meniska plīsumiņš, kas it kā neietekmē locītavu kustības, tāpēc pacients pie ārsta vēršas novēloti, tikai pēc pāris nedēļām vai pat mēneša,” saka traumatologs, atkārtojot ieteikumu nesēdēt, rokas klēpī salikušam, bet gan doties pie ārsta, ja celis sāp un tajā kaut kas traucē. Bērni ar meniska traumām gan saskaras reti. Visbiežāk tās piemeklē 18–45 gadu vecumā, kad cilvēks fiziski ir visaktīvākais. Vecāka gadagājuma ļaudis menisku traumē reti, jo maz sporto.
Ārstē ķirurģiski
Primārā diagnostika ir klīniskās ainas novērtējums. Kaut gan ceļgalā var būt dažādas traumas, piemēram, saišu plīsumi, profesionāls traumatologs uzreiz sapratīs, kāda problēma ir konkrētajā gadījumā un ka to izraisījis bojāts menisks. Ārsts izvērtēs sāpju intensitāti, to, kā celis kustas, kurā pusē vairāk sāp.
Ja problēmas ir ilgāku laiku, vairākas dienas, nedēļas, mēnešus, visticamāk, būs nepieciešami izmeklējumi ar kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu. Pēc daktera Uģa Zariņa vārdiem, tā ir teju vienīgā puslīdz ticamā izmeklēšanas metode meniska traumas gadījumā, jo iespējams aplūkot ne tikai kaulus, bet arī mīkstos audus. Ja vainojams bojāts menisks, rentgenā to neatklāj.
Vairākumā gadījumu nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, izmantojot artroskopijas metodi. Ārsts celī izveido 1–2 centimetrus lielus caurumiņus. Pa tiem locītavā ievada kameru, kas uz ekrāna projicē attēlu, un ar ļoti smalkiem instrumentiem vai nu izgriež atplēsto meniska daļu, vai menisku sašuj.
Operācija var ilgt no pārdesmit minūtēm līdz stundai, dažreiz pat vairāk, atkarībā no tā, cik stiprs ir bojājums un kur tas atrodas.
Pēcoperācijas periods
Pēc operācijas aptuveni 10–14 dienas jāierobežo fiziskās aktivitātes. Atkarībā no tā, cik liela bijusi ķirurģiskā iejaukšanās, pacients var vai nu lēnām pārvietoties bez palīglīdzekļiem, vai arī vajadzīgs kruķis. Pēc tam slodzi pakāpeniski palielina, lai gan tas atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa – ja bijusi smagāka operācija, kāja jāsaudzē ilgāku laiku.
Vairākumā gadījumu jālieto pretsāpju medikamenti. Tiklīdz meniska bojājums sadzīst, to var uzskatīt par pilnīgu izveseļošanos un zāles vairs nav nepieciešamas.
Problēma var atkārtoties
Pat ja traumēts menisks operējot sašūts vai daļēji izņemts, pastāv iespēja šo pašu skrimsli bojāt atkārtoti vai saplēst otru, proti, ja neordināras kustību kombinācijas dēļ tas nonācis starp kustīgajām kaulu virsmām, iespējams plīsums pat cieši blakus iepriekšējam bojājumam. Ārstam Uģim Zariņam gan grūti izskaidrot, kāpēc vienu cilvēku šāda liksta piemeklē un pat atkārtojas, bet citam iet secen. “Tas ir liktenis,” atzīst traumatologs. “Var būt tā, ka cilvēks skrien visu mūžu desmitiem kilometru un ar meniskiem nekas slikts nenotiek, bet cits pirmo reizi pajoņo vai, teiksim, dziļāk pietupjas un uzreiz iedzīvojas problēmā. Daļēji var būt arī iedzimts ceļa locītavu saišu vājums.” Sabiedrotais – osteoartrīts Pēc ārsta teiktā, meniska bojājuma dēļ ar laiku var veidoties ceļa locītavas osteoartrīts – lēni progresējoša iekaisuma slimība, kuras dēļ iet bojā locītavas skrimslis, tās struktūra. Diezgan bieži tā notiek profesionālajiem sportistiem, taču ir ļoti grūti prognozēt, kuram artrīts veidosies, kuram – ne. Kādam osteoartrīts var parādīties pēc trim, citam – pēc pieciem gadiem, vēl kādam – pēc ceturtdaļgadsimta. Profilaksei visa mūža garumā nekādas zāles lietot nevajag, jo neviens medikaments simtprocentīgi nepasargā no osteoartrīta un ar zālēm iespējams tikai aizkavēt osteoartrīta veidošanos.
36,6°C konsultants UĢIS ZARIŅŠ, traumatologs ortopēds
