Ceļgala amortizators menisks: pazīmes, kas liecina, ka ir problēmas un vajadzīga ārstēšana 0
Strauji pieslejoties no dziļa pietupiena, sportojot vai pat dejojot, neviens nav pasargāts no pēkšņa diskomforta vai pat sāpēm celī. Ja tā notiek, iespējams, vaina meklējama meniskā, kas var būt izslīdējis, plīsis vai kā citādi traumēts.
Katrā celī – divi
“Meniski ir divi pusmēness formas skrimšļi starp augšstilba kaulu ceļa locītavā,” skaidro traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš. “Katrā celī tātad ir divi meniski, viens no tiem atrodas ceļa locītavas ārējā, otrs – iekšējā malā. Tie palīdz saitēm stabilizēt ceļa locītavu, pilda atbalsta funkciju un vienlaikus darbojas kā amortizatori.”
Sāpes un pārlēcieni
Nelaime notiek, kad meniski kādas kustības dēļ nonāk starp skrimšļa artikulējošām virsmām – kaulu galiem. Tad tie ar ārkārtīgi lielu spēku starp abām locītavu virsmām saspiež tur nokļuvušo meniska daļu, kam šajā vietā nevajadzētu atrasties.
Traumu var gūt, piemēram, pieceļoties no ļoti dziļa pietupiena, kaut kādu neordināru rotāciju, kustību kombinācijā ar saliekšanos vai strauju iztaisnošanos. Sportojot tas notiek visbiežāk, jo šādas kustības, īpaši kontakta sporta veidos, piemēram, basketbolā vai hokejā, ir diezgan raksturīgas. Līdzīgi var notikt, strauji apstājoties vai nodarbojoties ar aerobiku vai dejošanu.
Uz jautājumu, kā var secināt, ka radušās problēmas ar menisku, ārsts Uģis Zariņš atbild: “Uzreiz tāda lampiņa neiedegas, ka vainojams menisks, jo jebkuras struktūras bojājumiem locītavā sāpes ir aptuveni vienādas. Taču sāpes ir pirmais signāls. Otra, jau raksturīgāka pazīme – ceļa locītavā jūtami pārlēcieni. To kustinot, it kā ar klikšķi kaut kas pārlec citam pāri.”
Smagāk ir tad, ja izveidojas locītavas bloks: saplēstā meniska daļa nonāk starp artikulējošām virsmām locītavās – starp augšstilbu un apakšstilbu – un iesprūst, neļaujot locītavai darboties. “Tas ir līdzīgi, kā starp diviem zobratiem ieliekot zīmuli, – tad tos vairs nevar pakustināt. Ja tā notiek ar ceļgalu, varam būt pārliecināti, ka ir meniska bojājums, turklāt pamatīgs. Ja ceļa locītavā jūtamas arī sāpes, tas ir tiešs meniska bojājuma apliecinājums,” ar piemēru izskaidro ārsts.
Ir dažādu veidu un pakāpju bojājumi. Konkrētajā situācijā sāpes var būt izteiktākas vai vājākas, vairāk vai mazāk intensīvas. Savukārt bojājumu pakāpes ir ļoti specifisks jautājums. “Reizēm locītava ir bloķēta, bet pacients ilgstoši sadzīvojis ar šo bojājumu un pamanījies menisku it kā iekratīt vietā. Tādu gadījumu bijis ne mazums. Taču tas ir tikai līdz reizei, kad locītava tiek bloķēta no jauna. Cilvēks, piemēram, skrien pāri ielai, mukdams no strauji braucošas automašīnas, bet celi pēkšņi nobloķē, un viņš nespēj pakustēties. No šāda skatpunkta ir pat bīstami, ja ir vaļīgi ieplēsts menisks.” Tātad, ja ir sāpes ceļgalā, nevajadzētu likt kompreses, bet gan pārbaudīties pie ārsta. “Īpaši jāuztraucas, ja locītava paliek pussaliektā stāvoklī – celi vairs nevar pakustināt ne uz priekšu, ne atpakaļ – vai ja pārliecinoši jūtami pārlēcieni un sāpes ceļa locītavā,” piebilst Uģis Zariņš.
