Ceļazīmes ik pa 25 metriem. Jo vairāk, jo labāk? 0
Vai jūs zināt, ka Rīgas ielu kopgarums ir aptuveni tūkstotis kilometru? Un tajās uzstādīto ceļa zīmju skaits ik gadus aug gandrīz par tūkstoti, piesātinājumam nu jau gandrīz sasniedzot ar dažādu satiksmes norāžu džungļiem bēdīgi slavenās Amerikas līmeni. Vidēji ik uz 25 metriem mums ir viena zīme…
Nezinu, kā jums. Mani šis uzmācīgais diktāts kaitina.
Dažviet, kā saka, estētiski. Tu aizbrauc uz vienu no romantiskākajām Rīgas vietiņām Buļļu salu (tur ir forši arī ziemā). Un ieraugi, ka vienīgā jaukās meža ielas ainava divu kilometru garumā izkropļota ar veseliem 72 bleķa gabaliem. Košziliem un baltiem, taisniem un šķībiem.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Tālivaldis Vectirāns, kuram SD uzticēja manis un jūsu izglītošanu, skaidro.
“Vasarā pēc šīs pludmales (arī copes Buļļupē) liels pieprasījums. Stāvēšanas pilnīgs aizliegums Ilmeņa ielā, kāds bija spēkā līdz 2011. gadam, nekārtības un neērtības tikai pastiprināja. Tādēļ tika nolemts veidot bezmaksas stāvvietu, kuru veido 18 zonas, katra 50 m gara, starp tām atstājot “kabatas”, kurās varētu izmainīties ar pretimbraucošajiem 36. maršruta autobusiem. Shēma strādā labi, sūdzību vairs nav.”
Man joprojām ir. Šaubos par tik smagnēja un dārga risinājuma (kas turklāt ar pilnu jaudu darbojas dažus mēnešus gadā) nepieciešamību – Valdemāra iela nav neko platāka, un tajā satilpst četras joslas. Te vajadzīgas tikai trīs (ieskaitot stāvvietas aizņemto). Vai tikai RS autobusu šoferīši nav dārgās “kabatas” izčīkstējuši? Un vēl – vai “kabatas” nevarēja iezīmēt ar dzelteno līniju (ceļu apzīmējums nr. 943)? Lētāk un skatu uz mežu nebojā…
T. Vectirāns: “Varētu būt juridiskas pretrunas, jo šobrīd saskaņā ar izvietotajām ceļa zīmēm apstāties un stāvēt ir atļauts tikai tajā pusē, kur norāda “P” zīmes. Ja zīmju skaitu samazina un vietās, kur aizliedzam apstāties un stāvēt, uzklājam horizontālo apzīmējumu (dzeltenu līniju), rastos neskaidrība ar zonas aizliedzošās zīmes darbību. Vadītāji varētu arī pārprast un novietot transportlīdzekli, piemēram, pretējā ielas pusē. Tādēļ šāds variants projektēšanas gaitā netika izskatīts.
Ko nu par Buļļusalu. Brīvības ielā gabaliņu pirms Teikas ir krustojumiņš ar Aizkraukles ielu, kas šeit sarukusi līdz metru četru platumam un degradēta (atkal ar zīmēm, šoreiz “Dzīvojamā zona”) līdz iekšpagalmu līmenim. Tad, lūk, šīs “maģistrāles” pieslēgums pilsētas galvenajai ielai izpelnījies veselas 11 ceļa zīmes. Vismaz trīs no tām man šķiet absolūti nevajadzīgas. Kāpēc “tikai pa labi”, ja citur te nav kur aizbraukt? Kāpēc no Brīvības “taisni un pa labi”, ja arī te citu ceļu vispār nav? Kāpēc aiz krustojuma “tikai taisni”, ja ceļu pa kreisi aizšķērso dubulta baltā līnija?
T. Vectirāns: “Līnijas var būt aizsnigušas. Un kāds var sadomāt šeit griezties pa kreisi vai apkārt – braukšanai uz centru. Bez zīmes viņu sodīt policija nevarēs.”
Nuja… Gaidām ledus laikmetu un radām juridisku bāzi dažu idiotu sodīšanai. Lai visas dubultās ass līnijas Rīgā dublētu ar ceļa zīmēm, vajadzēs, protams, kādu miljonu latu. Bet mēs jau esam bagāti. Aiz pārliekas bagātības ielu tīrīšanu un kaisīšanu tādos nesvarīgos rajonos kā Bolderāja, Mīlgrāvis u. c. jau esam atmetuši, renovācijas darbus ieplānojuši pavisam niecīgā apjomā.
Turklāt – par drošību rūpējoties, man jau nevajag, lai tos dažus plānprātiņus varētu sodīt. Man vajag, lai viņi tur negrieztos. Un to nu no agresīvā manevra tālajā labējā nomalē nolikta zīme nekādi nenovērsīs.
T. Vectirāns: “Es to problēmu saprotu. Rīga ir kā Jaungada eglīte. Un arī citas pilsētas drīz būs, bet – mēs paši esam ļāvuši varu juridiskajam viedoklim. Un tas prasa pat sīkumus reglamentēt. Jo tādi nu ir cilvēki, sak, ja nav viss salikts pa likuma plauktiņiem, varu visai bezkaunīgi improvizēt. Varu nolīgt juristus un cīnīties līdz augstākās tiesas senātam.
Sarkans bija? Pierādi! Radars – pierādi, ka nenobildēji citu!
Es kā pilsonis varu jums piekrist, ka zīmes dažviet ir normāla cilvēka normālai uztverei liekas, bet valsts institūcijām ir jārīkojas tā, lai gadījumā, ja arī tiesa atceļ administratīvo sodu, to nevarētu izmantot kā precedentu un turpmāk stāvēt vai braukt nepareizi.”
Taisnība. Normālai uztverei daudzas ceļa zīmes ir liekas. Tajā pašā Bolderājā, piemēram, 300 metros Stūrmaņu ielas tādas saskaitīju 12. Kāpēc atkārtot ik pēc 50 metriem zīmi “Galvenais ceļš” ar papildu liegumu smagajiem nogriezties, ja ielas galā norādes pa gabalu redzamas, ja tiem smagajiem vienkārši nav iespējams sīkieliņās iebraukt, ja šīs taciņas jau tā ir ar trīsstūriem “dodiet ceļu” apkarinātas? Kāpēc pie pasta tērēties stāvvietas beigu zīmei un “Iki” veikala stāvlaukumiņu (max. auto kustības ātrums 5 km/h) apkarināt ar veseliem četriem pārejas zilajiem kvadrātiem tikpat devīgi kā, teiksim, 11. novembra krastmalu?
Tēze – jo vairāk, jo labāk – taupības apstākļos tomēr nav pieņemama. Tādēļ sarunu turpināsim. Sūtiet savas piezīmes un foto. Lūgsim RDSD speciālistus atbildēt un mēģināsim kopīgi “valsts institūcijas” novirzīt uz saprātīgāku kursu.
