Anda Līce: Kad redzu tuklos bērnus ar saldinātajiem dzērieniem un čipsu pakām, zinu – viņiem jau tagad ir problēmas 1
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceļamies spārnos!Tā droši vien septembrī sasaucas gājputni, pirms tam dārzos un laukos stiprinādamies ar dabas un cilvēka sarūpēto. Tuvojoties 1. septembrim, spārnu sajūtu un lidojuma satraukumu piedzīvo arī cilvēki. Katrai paaudzei un indivīdam tā ir atšķirīga. Pirmklasniekiem – vēl nebijuša piedzīvojuma tuvums, skolotājiem – atkaltikšanās ar lielāku vai mazāku rutīnu, vecākiem – jaunas bažas un rūpes.
Visi, protams, cer, ka šis mācību gads būs veiksmīgs.
Vienīgi pirmklasnieki vēl neapzinās, ka, pateicoties Covid-19, mēs visi piedalīsimies jaunā, sauciet to, kā gribat, eksperimentā vai projektā ar daudziem nezināmajiem. Visus iepriekšējos gadus ar izglītību jau tāpat tika eksperimentēts, mainot izglītības programmas, ieviešot aizvien jaunas, bieži vien neizpratni izraisošas nostādnes un daudzos radot satraukumu par to, ka jaunās tehnoloģijas ar vienu taustiņa klikšķi ļauj pāriet no reālās dzīves uz virtuālo, un tas daudzus ir padarījis par mazkustīgiem atkarīgajiem.
Atkarības, īpaši garīgi vēl nenobriedušajiem, kā zināms, atņem gribu un ļauj viņus vadīt jebkurā virzienā.
Virziena maiņu ietekmē ne tikai tas, ko mēs redzam un dzirdam, bet arī tas, ko ikdienā patērējam kā fizisko barību. Runa nav par svētku galdu, kas parasti ir neveselīgs, tomēr netiek klāts katru dienu. Svētku un ballīšu tagad ir ļoti daudz, un atslodze no pārmērībām nenotiek. Neveselīgs uzturs atstāj graujošu iespaidu ne tikai uz dzīves kvalitāti, bet arī uz mūža ilgumu.
Kad redzu tuklos skolas vecuma bērnus ar saldināto dzērienu pudelēm un pārsālīto čipsu pakām rokās, zinu – viņiem jau tagad ir gan uzvedības, gan veselības problēmas.
Cukurs dod enerģiju, un tā bieži tiek tērēta nelietderīgi, pat bezjēdzīgi, un tad mēs brīnāmies par pusaudžu agresivitāti un vandalismu.
Cik daudz par šīm lietām ar bērniem skolās runā pieaicinātie uzturzinātnieki un paši skolotāji? Daudzi vecāki un vecvecāki tās pilnīgi ignorē, jo arī paši ēd ārkārtīgi neveselīgi. Nav noslēpums, ka pieaugušie bieži, paklausot bērnu bezrobežu iegribām, atpērkas no viņiem tieši ar veselībai kaitīgiem kārumiem.
Sabiedrību ar vienas dienas domāšanu nesatrauc tas, ka pārsaldinātā un pārsālītā bērnība bērnu dzīvē var rūgti atsaukties vēlāk. Par lēto palmu eļļu, bulciņām, cukuru, sāli un dzīvošanos internetā no rīta līdz vakaram un pat caurām naktīm mums pēc laika maksāt nāksies visiem.
Daudzi saka – tur neko nevar darīt, tā notiek visur pasaulē. Gan indivīda, gan valsts līmenī kaut ko darīt var vienmēr. Ir vajadzīga vienīgi griba lauzt iesīkstējušos priekšstatus.
