Kā tas ir – cauri ķermenim gaismas stabs? 0
Ceļojumam kopā ar eņģeļiem nav vajadzīga īpaša svētvieta. Pietiek izbrīvēt kādu stundu citu netraucēta laika, apsēsties brīvā pozā, iedomāties, ka caur pēdām notiek savienošanās ar Zemes kristālu, bet caur galvvidus avotiņu – pieslēgšanās visas Galaktikas enerģētiskajam kristālam, un iztēloties sevi uzpildāmies ar šo dievišķo gaismu, kas virmodama sadalās pa visu ķermeni un iziet cauri kā gaismas stabs. Kopā ar to celties augšā, visu laiku cenšoties izjust sevi ciešā sasaistē ar gaismas būtnēm. Lūdzot to pavadību un padomu, turpināt celšanos uz augšu. Domas kā cepuri nost! Prātu pēc iespējas brīvāku no ikdienas rūpēm! Fiziski šis mirklis parasti jūtams kā tikko manāma vilkšana uz augšu, auguma iztaisnošanās, savilkto sejas muskuļu atbrīvošanās.
Astra mudina neuztraukties, ja sākumā nekādi eņģeļi vai cita veida tēli nav manāmi. Ja ir vēlme un centība, agri vai vēlu tie parādās (vai tos vieglāk iztēloties). Nekas nenotiek vien tad, ja ir attieksme – fui, kādas muļķības! Tā ir katra paša izvēle, ko ielaist sevī, kam vērt durvis.
Turpinājums kā lēnā liftā – iztēlē virzīties uz augšu, visu laiku cenšoties just sev līdzās gaismas būtnes. Astra norisei seko līdzi, kā pati saka – ar iekšējo redzi pilnīgi pieslēdzas otra redzējumam. Lai cik neparasti, bet, tiklīdz izdodas kādu tēlu vizualizēt, uzreiz atgādina: palūdz viņam pagriezt galvu tā, lai var redzēt acis! Pievērs uzmanību videi, kur tas norisinās.
Sākumā celšanās Astras balss pavadībā notiek cauri negaisa mākoņiem līdzīgiem blīvējumiem. Tie pakāpeniski kliedējas, ļaujot nokļūt aizvien gaišākos slāņos – no baltas miglas līdz zeltaini virmojošiem līmeņiem. Apkārtējais gaišums plūst kā savdabīgs vējš. Attīrot. Ļoti liegas zeltainas krāsas un arī toņu maiņa – sārts, rozā, oranžs. Daļēji mainīts apziņas stāvoklis, kurā lielākais svars ir ticībai. Sākumā iekļauties tik neierastā realitātē ir grūti, vēlāk – aizvien vieglāk. Arī saskatīt līdzās esošās zeltaini caurspīdīgās aprises, kas saplūst ar gaismu, tāpēc tikai nojaušamas. Tam esot vajadzīgs treniņš.
“Nonākot saistībā ar gaismas būtnēm, vari sajust, kāds esi. Ne vienmēr tāds, kā sevi pazīsti. Bieži nekad neredzētā tērpā, dīvainā vidē, dažādos vecumos, neparastos notikumos, un tā ir norāde uz laikiem, pie kuriem vērts apstāties ilgāk, jo notikušais svarīgs arī tagad.”
Uzdevums – ieraudzīt, atpazīt un izgaismot tos tumšos nospiedumus sevī, ko kādā no dzīves posmiem radījuši aizvainojumi, bailes, skaudība, lepnība. Ja kāds tikko kā nepelnīti uzkliedzis, tas redzams kā uztašķīti dubļi. Tie ar gaismas plūsmu nāk nost viegli. Sarežģītāk ar tumšajiem plankumiem uz vēdera daļas, muguras – tiem saistība ar varas, egoisma un augstprātības sārņiem, kā arī sirds aizvainojumi, kas var būt uzkrāti arī kādā no iepriekšējām dzīvēm un ļoti bieži fiziskajā plānā jau izpaužas kā slimība.
Dažreiz cilvēks jūt tikai pāridarījuma sāpes, bet to vaininieku neapzinās. Tad jālūdz eņģeļiem konkretizēt situāciju – ar ko nesaprašanās, kad tas noticis. Efekts vienmēr ir lielāks, ja izdodas lūgt piedošanu konkrētam adresātam.
“Domas tīras, bez bartera. Pajautā eņģeļiem, ar ko šobrīd vajadzētu strādāt. Augstākie spēki dod precīzu apjausmu, kādas grūtību pakāpes darbam cilvēks gatavs. Kļūda ir tā, ka bieži gribas uzlabot situāciju pēc iespējas ātrāk, pēc sava prāta, nevis Dieva gribas. Jāsagaida atļauja. Parādās paštēls, bet uz kādas tā vietas – plankums. No kā tas ir? Ja uzreiz atbilde nav skaidra, kādā no ķermeņa daļām sākas pulsācija. Citreiz redzams pavediens, kas aizvijas pie kāda konkrēta cilvēka. Tātad ar viņu ir saistīts aizvainojums, ar ko iespējams strādāt, ar mīlestības un piedošanas domām sūtot zelta starojumu no sirds uz sirdi. Pārliecībā, ka Dievs vislabāk zina, kas dvēseles mieram vajadzīgs.”
Šādu nodarbību ieguvums, kas ārpus netveramā, nepārbaudāmā? Satiecies nākamajā dienā ar cilvēku, ar kuru parasti bijis jākonfliktē, ieej situācijā, kurā vienmēr nācies saspringt, bet tver to mierīgi un attālināti kā filmā. Sirsniņa vairs neraustās, prāts rāms. Bess velti nopūlas, lai saņemtu ierasto agresivitātes un izmisuma enerģiju. Tāda ir gaismas balva par darbu ar sevi.
Lai cik sarežģīta un racionālam prātam nepieņemama šī tehnoloģija šķiet pārstāstā, tās būtība ir vēl racionālāka un vienkāršāka – mīlestība un piedošana ir lielākais spēks, kas mums dots.[recent_posts title=”yes”]
Taču Astra uzsver: vajadzība to lietot rodas vien tiem, kuri nostājas uz garīgās izaugsmes ceļa, ar dziļu pateicību apzinoties, ka cilvēks veidots pēc Dieva enerģētiskās līdzības, tāpēc katrs no mums ir dievišķās gaismas nesējs, glabātājs un tālākdevējs. Ja šīs gaismas ir pietiekami, tā darbojas gan kā patvērums, gan kā aizsargs pret visiem tumsas apdraudējumiem.
Lai uzturētu sevī šo sajūtu, varbūt nemaz nav jāiet pie astropsihologa vai citu sarežģītu metožu zinātāja. Pietiek mājās pie spoguļa pielikt zīmīti “Iededz gaismu!” un katru rītu tajā paskatīties. Sarežģītos brīžos domās patverties zem žilbinošas gaismas dušas vai pa mirdzošu gaismas stabu celties augšup, pretī vienotībai ar dievišķās mīlestības okeānu.
