Ceļamies gaismiņās! Astras Cīrules spēka stāsts 0
Astra Cīrule ir astropsiholoģe. Pie viņas vēršas, ne tikai vēloties precizēt ar planētu stāvokli saistītus aspektus, bet arī mēģinot saprast sarežģītu norišu dziļāko motivāciju. Risinot problēmas savā dzīvē, viņa pamazām atradusi īpašu veidu atbilžu meklēšanai uz jautājumiem, kas svarīgi daudziem. Iededz sevī gaismu! – aptuveni tā nosaucama viņas izmantotā metode. Arī ielūkojoties aiz priekškara, kuru bieži uzskatām par nepaveramu, – iepriekšējo dzīvju notikumos.
Čigānmeitēns šarmē liktenīgi
Ja es būtu rakstniece, no šā likteņstāsta, iespējams, veidotu kinoscenāriju. Sieviete vēršas pie astroloģes, jo grib uzzināt, vai planētu izkārtojumā ir kāda norāde par viņas nesaskaņām ar vīru – trūkst gudrības, kā glābt irstošo laulību. Skaidrojot debess ķermeņu labvēlīgos un saspringtos aspektus, zvaigžņu tulce pēkšņi sāk izvaicāt par iemesliem potītes apsējam. Atnācēja atzīst, ka tā veca bēda – pēda sāpot kopš jaunības, bet elastīgā saite pastāvīgo smeldzi nedaudz mazinot. Astra uzaicina meklēt problēmas aizsākumu, un abas aizrokas līdz senam notikumam – draudzenes kāzām, kurās uz sievieti, tolaik vēl septiņpadsmitgadīgu meiteni, met acis viens no precētajiem līgavaiņa viesiem. Uzšvirkst ķīmija. To redzot, vaininieka sieva uztraucas un pāridarījuma sajūtā pēkšņajai sāncensei raida naida bultas. Savienojums ķer kāju. Astras vadībā seko darbs ar gaismu un piedošanu.
Taču nodarbības turpinājumā kļūst skaidrs, ka mezgls līdz galam nav atraisīts, tāpēc ceļojums jāturpina vēl tālākā pagātnē. Tas ļauj nokļūt līdz laikiem, kad bijušās kāzu viešņas vietā ir mazs bāreņos palicis čigānmeitēns tālā Skandināvijas zemē. Viņu savā ģimenē pieņem lādzīgs krodzinieks. Meitene izaug par žilbinošu skaistuli, kura atdara audžuvecākiem gan ar mīlestību un strādīgumu, gan kroga ienākumu vairošanu. Asinīs verdošais temperaments, dziedāšana, dejošana un spēja tā ielūkoties acīs, ka skatiens vairs nav aizmirstams, ir viņas balva un nelaime vienlaikus. Uz izpriecu vietu gāžas vīrieši no tuvienes un tālienes. Nevienam pēc lieka naudas gabala skaistule ķešā roku nešauj, kaklā nekaras, bet vīrieši kā noburti – vispirms priecājas ar acīm, tad mēģina nopirkt dejotājas sirdi ar dāvanām. Viņa tās pieņem, bet salauztās dāvinātāju sirdis pat nepamana. Audžutēvs priecīgs, ka ieņēmumi aug, taču apdullušo sievas un mātes niknas – no visām pusēm raida pret meiteni lāstus un nievas. Viņa par to nebēdā, tikai bauda savas suģestijas varu un bažīga kļūst vienīgi tāpēc, ka sirds tukša – pati nevienu iemīlēt nespēj. Bet līdzās līksmo bess – apmierināti vērojot, kā fiziskajām acīm neredzamie naida āķi iecērtas kroga karalienes daiļajā augumā. Tajā dzīvē tie viņu vēl nesāk plosīt, pierādot, ka tumsas spēki dažkārt dod arī aizsardzību, tādējādi piepildot Dieva gribu, taču nākamajās dzīvēs duras aizvien dziļāk – kopā ar jautājumu, kāpēc man tādas fiziskās un dvēseles ciešanas.
Nodarbības laikā sieviete lūdz eņģeļus aiznest visiem, kas šajos aizlaiku notikumos iesaistīti, Dieva gaišumu. Mīlestība un piedošana tiek katram no vīriešiem, kuri bija pievilti, katrai no sievietēm, kuras uz viņu turēja ļaunu prātu. Nāk atskārta, ka arī viņas vīrs piederīgs tiem, kam šūnu atmiņā palikušais pāridarījums liek atriebties par atraidītajām jūtām.
Apsēju no kājas sieviete drīz vien var noņemt. Pēkšņi izrādās, ka arī attiecības ar vīru iespējams sakārtot, paliekot kopā.
“Esmu aptvērusi: pasaule, kurā dzīvojam, ir ļoti daudzšķautņaina, bet katram tiek parādīts vien tas, ko viņš spēj saprast. Tagad mans uzdevums – būt citiem par pavadoni ceļā pie sevis. Paskaidrojot, ka ne sliktais, ne labais nav tverams šķirti. Kur gaisma, tur līdzās arī pašu pieaicinātais tumsas bess, taču, ja vien augstākie spēki ļauj, tas ir transformējams.
Metodei, ar ko strādāju, oficiāla nosaukuma nav. Nosacīti to var dēvēt par gaismošanu un piedošanu, ļaujot atbrīvoties no senām sasaistēm ar kādu no tumsas spēkiem. Nodarbības laikā cilvēkam reizēm reibst galva, sāk sāpēt kāda vieta – ķermenis rāda, kuram orgānam pievēršama uzmanība, jo tas besa varā. Kad no tā izmestajiem āķiem tikts vaļā, cilvēks pamazām it kā izgaismojas, piebirst ar miljoniem zelta puteklīšu. Tas, vai šī gaisma tiks saglabāta un papildināta, vai viņš atkal satumsīs, atkarīgs tikai no katra paša. Ja kāds gatavs ar savu besu sadzīvot, nedrīkst viņam problēmu noņemt un dzīvi sakārtot, jo katra sāpīte un pārdzīvojums ir nopelnīta. Ja tumšā enerģija nav transformēta – pārvērsta gaismā, tā nāk atpakaļ un turpina mocīt. Tas iekļaujas Dieva noteiktajā kārtībā, un to izjaukt nav mūsu varā,” stāsta astroloģe.
