Ceļā uz virsdiriģenta tribīni. Saruna ar jauno diriģentu Jurģi Cābuli 7
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 1. novembra kanālā “ReTV” ar aizraujošām sarunām pie skatītājiem dosies informatīvi izglītojošs raidījums “Laudamus stāsti”, gatavojoties Dziesmu un deju svētku 150 gadiem, ko atzīmēsim 2023. gadā. To veido Latvijas Nacionālais kultūras centrs, raidījuma producenti ir Lauris Goss un Jurģis Cābulis, kurš nupat atgriezies no starptautiskā jauno diriģentu konkursa Stokholmā.
Raidījumu cikla astoņās sērijās skatītājiem atklāsies cilvēkstāsti un dziesmu stāsti. Dziesmu svētku virsdiriģenti – Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Klišāns, Juris Kļaviņš, Jānis Ozols, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Māris Sirmais, Ints Teterovskis un Romāns Vanags – tiksies un sarunāsies ar sabiedrībā pazīstamiem viņu pašu vadīto koru dziedātājiem.
Savukārt par dziesmām, bez kurām nebūtu iedomājami Dziesmu svētku koncerti, runās komponisti Ēriks Ešenvalds, Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns, Selga Mence, Raimonds Pauls, Uģis Prauliņš, Ilona Rupaine un Raimonds Tiguls. Stāstiem ritēt palīdzēs raidījuma vadītāji Liene Jakovļeva un Orests Silabriedis.
Jurģi, sāksim šo sarunu ar diriģentu konkursu! Nupat Latviju aplidojusi priecīga ziņa, ka starptautiskajā prestižajā Ērika Ēriksona jauno diriģentu konkursā Stokholmā uzvarējusi Rīgas Doma kora skolas absolvente Krista Audere no Latvijas. Varētu teikt, ka jūs ar Kristu savā ziņā esat kā vietām apmainījušies. Pirms dažiem gadiem Viļņā, tev triumfējot III starptautiskajā Joza Naujaļa kordiriģentu konkursā, Krista ieguva ceturto vietu.
J. Cābulis: Jā, tā var sacīt… Man patiesībā liels prieks par Kristas panākumiem, viņa tos bija ļoti pelnījusi un esmu pārliecināts, ka viņa uz šo mērķi arī ļoti apzināti gāja. Jau vairākus gadus Krista dzīvo Nīderlandē, un Rietumeiropas kordiriģēšanas kultūras pieredze viņai nākusi talkā arī šī konkursa kontekstā.
Konkursā vienā reizē tev var būt brīnišķīgi sasniegumi, bet citā kaut kas var nesanākt līdz galam. Man šoreiz neizdevās iekļūt finālā, bet Kristai izdevās (un arī vēl uzvarēt!) un, manuprāt, viņa sevi ļoti labi parādīja. Skatoties finālu, man, godīgi sakot, nebija lielu jautājumu, likās, ka tā tam vajadzētu būt. Un, kā jau teicu, man liels prieks par Kristu, jo šis ir tāds konkurss, kas maina jauna diriģenta dzīvi par trīssimt sešdesmit grādiem.
Tas, ka konkursā ir liela naudas balva (10 000 eiro uzvarētājam), ir viena lieta, bet tas tomēr ir otršķirīgi, jo naudu vari arī pats nopelnīt, bet konkursa uzvarētājam nākamajā sezonā ir garantēti desmit uzaicinājumi sadarboties ar Eiropas vadošajiem radio koriem. Tas ir lielākais, uz ko droši vien cer visi jaunie diriģenti, piedaloties šajā konkursā.
Man bija liels gods un prieks tajā piedalīties, jo tas ir pasaulē prestižākais kordiriģentu konkurss. Un, ja no deviņdesmit trim pieteikumiem astoņi cilvēki tiek uzaicināti stāties Zviedrijas koru priekšā un, ja starp šiem astoņiem divi ir no Latvijas – mēs ar Kristu Auderi –, tas nav peļami.
Jā, no deviņdesmit trim pretendentiem iekļūt pusfināla astoņniekā, kā tas izdevās tev, ir labs sasniegums. Varbūt paver konkursa norises priekškaru!
Šis bija īpašs konkurss, jo tajā piedalījās sava gada gājuma vadošie jaunās paaudzes diriģenti no visas pasaules. Pirmajā kārtā katrs uzstājās divas reizes. Vienā dienā vienu, otrā – otru reizi. Katra uzstāšanās ilga precīzi trīsdesmit minūtes. Viena bija ar slaveno Ērika Ēriksona kamerkori, otra ar Sv. Jēkaba katedrāles kamerkori, kas arī ir viens no Eiropā zināmākajiem un visvairāk atzītajiem. Pēc tam trīs labākie superfinālā iekļuvušie konkursanti aizvadīja četrdesmit piecu minūšu darba procesu ar Zviedrijas Radio kori un ar to uzstājās arī koncertā.
Kopumā konkurss sastāvēja no vienpadsmit skaņdarbiem, nesalīdzināmi sarežģītākiem, nekā pierasts citreiz. Man izlozējās Žana Fransē trīs Valeriza poēmas un Semjuēla Bārbela skaņdarbs “Pārdzimšanas”. Esmu pietiekami rutinēts tajā ziņā, ka piedalījies ne vienā vien kordiriģentu konkursā, mani ir ļoti grūti ar kaut ko pārsteigt. Bet, protams, ir skaņdarbi, kurus ceri izlozēt vairāk un citus mazāk, tomēr šajā gadījumā man nebija ārkārtīgi liela prieka vai uztraukuma par izlozēto.
Repertuāru zināju labi, pēc pusfināla palika laba iekšējā sajūta, koris bija ļoti atsaucīgs, lieliski sapratāmies, pamainījās arī kora skaņa, tā iekšējā sajūta man bija tāda, ka nav sev ko pārmest. Ja koru priekšā būtu jāstājas vēlreiz, es noteikti nemainītu neko! Taču konkurss ir konkurss, šī varbūt man bija pirmā tāda “apdedzināšanās”, bet konkursu rezultāti vienmēr ir neparedzami un neizdibināmi.
Kas liek piedalīties konkursos? Ir taču nervu satraukums, spriedze…
Jo pieredzējušāks kļūstu, jo vairāk nervi uzdod. Tas, protams, nekādi neatspoguļojas, stāvot kora priekšā, bet jūtu pirms tam. No savas pieredzes varu teikt, ka konkurss ir visizcilākais treniņš, iekšējās attīstības skola, ko nekad nevari iegūt nevienā diriģēšanas nodarbībā, kas man kādu laiku jau aiz muguras. Jo konkurss, pirmkārt, ir milzīgi liels repertuārs, ko izmal. Ļoti liels individuālais darbs, kas konkursā arī atspoguļojas.
Un otra lieta, protams, tā, ka konkursā vienmēr ir iespēja sevi parādīt ārpus mazās Latvijas. Mēs esam liela kora mākslas un kordiriģēšanas nācija, bet tajā iesaistīto diriģentu lauks ir ļoti mazs un īsti tajā nevienu vairs nevari pārsteigt. Taču konkurss ir jauns lauks un jauna pasaule.
Tavs vārds kordiriģēšanas laukā parādījās ar Carnikavas kori “Vēja balss”, vēlāk kā “Ave Sol” kormeistaram un diriģentam līdzās mākslinieciskajam vadītājam Andrim Veismanim.
Vēl mans lielais lolojums ir Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, ar kuru pirms diviem gadiem ierakstu kompānijā “Hyperion” Londonā izdevām disku “Aeternum” ar Jēkaba Jančevska kormūziku. Šogad paspējām septembrī aizvadīt divus nozīmīgus un brīnišķīgus koncertus ar ļoti labu pēcgaršu.
Tas bija koncerts Torņakalna baznīcā “Bezjēdzīgais karš” kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu, otrs – Jēkaba Jančevska jau minētā kormūzikas albuma prezentācijas koncerts Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. Un vēl mēs ar Aivi Greteri (kora “…Kamēr” mākslinieciskais vadītājs) kopš 2017. gada ziemas darbojamies arī Cēsu jauktajā korī “Beverīna”.
Un nu par jauno astoņu raidījumu ciklu televīzijā “Laudamus stāsti”. Ko īsti nozīmē “laudamus”?
Tulkojumā no latīņu valodas – skanēt! Raidījums ietvers saistošas sarunas, kas varētu interesēt kā Dziesmu svētku dalībniekus, tā jebkuru latvieti Latvijā un ārpus mūsu zemes. Viesosimies pie Dziesmu svētku komponistiem viņu mājās, pārsvarā ārpus Rīgas. Būs arī sarunas ar Dziesmu svētku virsdiriģentiem un kādu sabiedrībā zināmu personību, kas ilgāku laiku dziedājusi konkrētā diriģenta vadītajā korī.
Piemēram, Rīgas mēram Mārtiņam Staķim ir ļoti liels nopelns, nu jau vairāk kā pirms desmit gadiem izveidojot kori “Pa saulei”, kuru vada Jānis un Marta Ozoli. Patiesībā šis koris ir Mārtiņa Staķa lolojums. Un varu atklāt, ka Jāņa Ozola dzīvesbiedre Marta ir Mārtiņa Staķa māsa, arī tāda tā saite… Un Mārtiņš Staķis ir pieredzējis un uzticīgs Dziesmu svētku kustības dalībnieks.
Vēl sarunās būs iesaistīts Haralds Plaudis, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, kurš, visu cieņu, šobrīd cīnās ar vājprātīgo pandēmiju. Viņš ilgu laiku dziedājis korī “Gaudeamus” pie Ivara Cinkusa. Un raidījumā būs viņu abu saruna. Diriģents Mārtiņš Klišāns būs kopā ar dziedātāju Daumantu Kalniņu, kurš ilgu laiku dziedājis pie Mārtiņa zēnu korī un Dziesmu svētkos solo Emila Melngaiļa “Jāņu vakarā”.
Vēl – diriģente Aira Birziņa runāsies ar sieviešu ansambļa “Latvian voices” dalībnieci Zani Stafecku, kas pati arī ir kordiriģente. Valsts akadēmiskā kora “Latvija”” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais sarunāsies ar dziedātāju Jāni Aišpuru, savukārt Juris Kļaviņš – ar Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītāju Andri Teikmani, kas jaunībā ilgus gadus pats bijis prezidents Jura Kļaviņa vadītajā Latvijas Universitātes titulētajā jauktajā korī “Juventus”… Bet, protams, visas kārtis man iepriekš atklāt negribētos.
Dziesmu svētkos 2023. gadā, uz kuriem virzīts arī raidījumu cikls “Laudeamus stāsti”, tu esi uzaicināts par virsdiriģentu koru koncertā “Tīrums” Mežaparka jaunajā Lielajā estrādē. Vai vari atklāt, kura dziesma tev uzticēta?
Vispirms – esmu ļoti pagodināts un pateicīgs koncerta veidotājiem par uzaicinājumu kuplināt virsdiriģentu pulku. Koncerta “Tīrums” māksliniecisko vadītāju Ārija Šķepasta un Kaspara Ādamsona piedāvājums man šķiet ļoti loģiska izvēle.
Man uzticēta mana ļoti laba drauga un domubiedra Jēkaba Jančevska dziesma “Koki”, kuru izpildīs viss kopkoris. Šī dziesma būs arī Jēkaba Jančevska debija Dziesmu svētkos. Dziesmā izmantots Ineses Zanderes ļoti spēcinošs dzejolis ar daudz skaistām alegorijām, ļoti latvisks un ļoti ceļošs. Arī pati mūzika ir ļoti nesoša. Jau tagad esmu priecīgs, ka man jādiriģē tieši šī dziesma.
Pēdējos gados izjūtu jauna diriģenta sūtību darīt visu iespējamo, lai Dziesmu svētku kustība būtu ilgtspējīga un nepārtraukta. Un pērn izbaudīju interesantu pieredzi, piedaloties jau minētā koru koncerta koncepciju konkursā kopā ar režisoru Māri Martinsonu un scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi. Nu jau varu atklāt, ka bijām tā otra komanda, kura bija aizcīnījusies līdz pašam finālam, kurā galu galā uzvarēja Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons, bet arī mums bija sava ideja, kādam šim koru koncertam vajadzētu būt.
Lai kāds ir iznākums, pati piedalīšanās konkursā mums bija liels ieguvums. Ceru, ka mana pirmā reize virsdiriģenta tribīnē Mežaparka Lielajā estrādē būs skaista un neaizmirstama, tāpat ļoti ceru, ka nebūs nekādi “hibrīdsvētki”, bet mākslinieciski pilnvērtīgi kā 2018. gadā un visi iepriekšējie.
