Ceļā uz “vienotu izpratni”: Kariņš grib būt pārliecināts par partneru gatavību turpināt reformas 92
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības veidotāja Krišjāņa Kariņa (“JV”) pirmie paziņojumi pēc kārtējās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu nedēļas sākumā bija signāls sabiedrotajiem – ja K. Kariņš vadīs valdību, tad tajā nevarēšot īstenot kādas šauras grupas intereses un pārskatīt vai atcelt 13. Saeimas laikā iesāktās reformas – vispirms jau administratīvi teritoriālo reformu un ostu reformu.
Dienu vēlāk K. Kariņš pēc tikšanās ar “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem uz iespēju izveidot valdību tomēr raudzījās optimistiski, jo par neskaidrajiem jautājumiem sarunās esot rasta kopīga izpratne.
Savukārt partnerus vairāk uztrauca, viņuprāt, lēnais temps, kādā notiek valdības veidošana, uzskatot, ka visiem trim politiskajiem spēkiem jau vajadzētu kopā rakstīt valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu.
Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar “Jauno Vienotību” otrdien sacīja, ka būtu riskanti nonākt situācijā, kad Saeima sāk strādāt, bet vienošanās par koalīciju vēl nav panākta. Jaunā 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāks 1. novembrī.
“Ļoti ceru, ka jaunā valdība varēs sākt strādāt novembra sākumā un nebūs jāgaida līdz valsts svētkiem,” teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Situācija, kad vienošanās par koalīciju nebija panākta, bet parlaments uzsāka darbu, 2018. gada rudenī bija 13. Saeimā.
Tas padarīja sarežģītas Saeimas prezidija vēlēšanas. Pēc tam Saeimai ir jāapstiprina komisijas, kurām ir jāievēl sava vadība. Tradicionāli dažu komisiju vadību uztic arī opozīcijai, taču priekšsēžu izraudzīšanās daļēji ir saskaņota arī ar partiju atbildības jomām valdībā.
NA priekšsēdis R. Dzintars atzina, ka, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, 14. Saeimā nav iespējams izveidot citu koalīciju, ja “nevēlamies riskēt ar drošības un ģeopolitiskajiem jautājumiem”. Teiktais nebija attiecināts uz “Progresīvajiem”, ar kuriem sadarbība nav iespējama ideoloģisko atšķirību dēļ.
“Apvienotais saraksts” (“AS”) un Nacionālā apvienība pie katras izdevības atkārto, ka “Progresīvos” nevar ņemt koalīcijā, bet K. Kariņš tomēr joprojām turpina sarunas ar šo politisko spēku.
Kādi jautājumi svarīgi Kariņam
Trešās valdības veidošanas nedēļas sākumā K. Kariņš lika saprast, ka neļaus diktēt sev noteikumus. Viņš teica: “Es nevaru pieļaut, ka jaunajā valdībā šauras ekonomiskās intereses varētu ieņemt noteiktu lomu politikā. Tā ir mūsu pagātne. Tā nedrīkst būt mūsu nākotne.”
Uz sarunām ar “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību “JV” gāja, lai “nostiprinātu kopējo izpratni” par vairākiem jautājumiem. Kā pirmo K. Kariņš minēja izglītību un zinātni. Partijām jābūt gatavām tajā ieguldīt finansējumu.
Pēc tam viņš nosauca tautsaimniecības attīstību un tiesiskumu kā vienotu kopumu, lai radītu drošības sajūtu investoriem. Tāpat K. Kariņam esot svarīgi pārliecināties, ka visi politiskie spēki piekrīt ostu reformas un administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, Skultes sašķidrinātā dabas gāzes termināļa būvniecībai. “Bez kopīgas izpratnes par šīm svarīgajām tēmām mēs nevaram virzīties uz priekšu,” pirmdien teica K. Kariņš.
Otrdien viņš norādīja, ka sākot veidoties kopīga izpratne par viņa minētajiem jautājumiem – tajā skaitā par kapitālsabiedrību pārvaldību, kas būtu jāattālina no politiķiem.
“Es arī saņēmu apstiprinājumu, ka nav nekāda runa par novadu reformas un ostu reformas atcelšanu. Visi piekrīt, ka reformas ir jāīsteno, tās pilnveidojot,” teica K. Kariņš. Viņš arī sapratis, ka nav runa par Skultes dabasgāzes termināļa būvniecības apturēšanu, bet gan par veidu, kā to varētu īstenot, – vai to dara privātais investors vai valsts.
“Šauru grupu intereses” – arī iepriekš
Ar neslēptu ironiju “AS” līderis Uldis Pīlēns pēc partiju tikšanās teica – viņš ir vienisprātis ar K. Kariņu, ka politikā nevar pieļaut šauru grupu intereses, atgādinot tagadējās valdības lēmumu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību un Ministru kabineta lēmumu paredzēt 8,1 miljonu eiro, lai no vairākiem uzņēmējiem atpirktu nekustamo īpašumu Biķernieku nacionālās sporta bāzes teritorijā.
Ar teikto U. Pīlēns lika saprast, ka arī tagadējā K. Kariņa valdība, iespējams, nav bijusi pasargāta no šauru grupu interesēm, pret kurām premjers nav tik kategoriski iestājies. U. Pīlēna ieskatā valdības lēmums par Skultes dabasgāzes termināli ir sasteigts, tam vajadzētu piederēt valstij un jābūt saistītam ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi. Tam sliecas piekrist arī K. Kariņš.
Savukārt esošais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) “Latvijas Avīzei” atzina, ka netic valsts iespējām uzņemties tāda mēroga termināli – ja to būvēs valsts, tad tā arī uzņemšoties riskus.
“AS” pārstāvji apgalvoja, ka vienota izpratne esot panākta arī par ostu reformu, kuru neesot plānots atcelt, bet tikai uzlabot. “AS” ir interese panākt lielāku pašvaldību iesaisti Rīgas un Ventspils ostu pārvaldē. Rīgas un Ventspils ostas būs kapitālsabiedrības, kuru kapitāldaļas piederēs valstij un tās atradīsies Satiksmes ministrijas pārraudzībā.
Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks kā labo piemēru minēja Liepāju, kur ostas valdē ir trīs valsts, trīs pašvaldības un trīs komersantu pārstāvji. “Varbūt līdzīgs modelis varētu būt arī Rīgas brīvostā,” sacīja U. Sesks.
Satiksmes ministrs T. Linkaits norādīja, ka Liepājā neizdevās reformu īstenot, jo bija liels politisks spiediens, pēc kura “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība piekrita, ka Liepājas ostas pārvaldes modeli nemaina. Reforma skars tikai Ventspili un Rīgu.
T. Linkaits atgādināja, ka reforma arī vēl nav sākusies – ir tikai pieņemts likums, bet tā īstenošanu aizkavēja Zaļo un zemnieku savienības ierosinātā parakstu vākšana par likuma apturēšanu, pēc kuras gan likumu izsludināja, jo nepieciešamos parakstus neizdevās savākt. Toreiz vēl ZZS nebija sašķēlusies. Jautājumā par ostu un pašvaldību reformas pārskatīšanu “AS” un Zaļo un zemnieku savienības nostājas joprojām ir līdzīgas.
Maz konkrētības, vairāk frāžu
Pēc trešā sarunu raunda partijas, no vienas puses, apgalvo, ka to izpratne par darāmajiem darbiem tuvinās, bet, no otras puses, izsaka daudz vispārīgu frāžu, taču nespēj konkrēti pateikt, kā praktiski tos plānots veikt. Edvards Smiltēns (“AS”) uzsvēra, ka ir jāveic reģionālās reformas uzlabojumi, piemēram, pārskatot pašvaldību funkcijas un pilnveidojot to finansēšanas modeli. T
aču, sagatavojot administratīvi teritoriālo reformu, Saeima tās ietvaros nemaz neīstenoja reģionu reformu, jo nespēja par to politiski vienoties. E. Smiltēns uzskata, ka ir jāveido pašvaldību reģionu līmenis, tam nododot vairākas funkcijas. Saeima sākotnēji bija paredzējusi administratīvo reģionu izveidi, bet pēc plašām diskusijām no tā atteicās. Tas nozīmē, ka 14. Saeimā šīs diskusijas būs jāatsāk no jauna un jāatver arī nesen pieņemtais Pašvaldību likums.
Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” atzina, ka Pašvaldību likums nerisina vairākas problēmas, taču vispirms vajadzētu reformas likumā mainīt regulējumu, kas paredz nākotnē apvienot valstspilsētas ar blakus esošajiem novadiem. Viņaprāt, ir nepieciešams arī tāds pašvaldību finansēšanas modeli, kas veicinātu ne tikai attīstības centru, bet arī pierobežas pašvaldību attīstību.
