Latvijas ūdeņraža projekta attīstītājs vēlētos redzēt lielākas Eiropas ambīcijas 7
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī Eiropas parlamentārieši vienojušies par dažādām regulām, kas attiecas uz bezemisiju transportu, Latvijas ūdeņraža projekta attīstītājs vēlētos redzēt lielākas Eiropas ambīcijas.
Eiropas Komisija (EK) atzinīgi vērtē starp Eiropas Parlamentu un Padomi panākto politisko vienošanos visā Eiropas Savienībā (ES), jo īpaši pie galvenajiem transporta koridoriem un mezgliem, ievērojami palielināt publiski pieejamu elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju skaitu. Tiek lēsts, ka ir nozīmīga vienošanās, kas ļaus pāriet uz bezemisiju transportu un palīdzēs sasniegt ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55%.
Kliedēs patērētāju bažas
Jaunajā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) ir noteikti obligāti ieviešanas mērķrādītāji elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūrai autoceļu nozarē, krasta elektropadevei jūras un iekšējo ūdensceļu ostās un stāvošu gaisa kuģu elektroapgādei, aizstājot nepieciešamību kuģiem un lidmašīnām darbināt savus dzinējus šajā laikā.
Iecerēts, ka, visā ES padarot pieejamu minimālo elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūru, šī regula izkliedēs patērētāju bažas par grūtībām uzlādēt vai uzpildīt transportlīdzekli. AFIR arī paver ceļu lietotājdraudzīgai uzlādes un uzpildes pieredzei, paredzot cenu pilnīgu pārredzamību, iespējas veikt maksājumus ar plaši lietotām metodēm un klientu saskaņotu informēšanu visā ES. Paredzams, ka AFIR noteikumi nodrošinās pietiekamu un lietotājiem draudzīgu alternatīvo degvielu infrastruktūru autotransportam, kuģniecībai un aviācijai, tādējādi ļaujot izmantot bezemisiju autotransporta līdzekļus, piemēram, elektriskos un ūdeņraža mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļus, kā arī elektroapgādi pie piestātnes pietauvotiem kuģiem un stāvošiem gaisa kuģiem.
Veidos ūdeņraža uzpildes infrastruktūru
AFIR noteikumi paredz, ka automobiļu un furgonu uzlādes infrastruktūrai ir jāaug tādā pašā tempā, kādā pieaug attiecīgais autoparks. Šajā nolūkā katram kādā konkrētā dalībvalstī reģistrētam akumulatora elektromobilim ir jānodrošina publiski pieejama uzlādes infrastruktūra ar 1,3 kilovatu (kW) izejas jaudu. Turklāt, sākot jau ar 2025. gadu, ik pēc 60 km visā Eiropas transporta (TEN-T) tīklā ir jāuzstāda ātras uzlādes stacijas (ar vismaz 150 kW jaudu). Savukārt lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas, kuru minimālā jauda ir 350 kW, kas TEN-T pamattīklā ir jāizvieto ik pēc 60 km, un no 2025. gada – ik pēc 100 km TEN-T vispārējā tīklā, bet līdz 2030. gadam ir jāpanāk pilnīgs tīkla pārklājums. Turklāt uzlādes stacijas jāuzstāda drošās stāvvietās nakts uzlādei, kā arī pilsētas mezglos piegādes transportlīdzekļiem.
Tāpat no 2030. gada visos pilsētas mezglos un ik pēc 200 km TEN-T pamattīklā ir jāievieš ūdeņraža uzpildes infrastruktūra, kas var apkalpot gan vieglos, gan kravas automobiļus, nodrošinot pietiekami blīvu tīklu, lai ūdeņraža transportlīdzekļi varētu pārvietoties visā ES. Tām jūras ostām, kurās piestāj vismaz 50 lieli pasažieru kuģu vai 100 konteinerkuģi, līdz 2030. gadam tiem ir jānodrošina krasta elektroenerģija, kas ne tikai palīdzēs samazināt jūras transporta radīto oglekļa pēdu, bet arī ievērojami samazinās vietējo gaisa piesārņojumu ostu teritorijā.
AFIR mērķrādītāji arī paredz, ka lidostām līdz 2025. gadam visās kontaktstāvvietās (vārtos) ir jānodrošina elektroenerģija stāvošiem gaisa kuģiem, bet līdz 2030. gadam šāda prasība jau attieksies uz visām attālinātajām stāvvietām. Savukārt elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju operatoriem būs jānodrošina pilnīga cenu pārredzamība, jāpiedāvā plaši lietota maksāšanas metode, piemēram, ar debetkarti vai kredītkarti, un attiecīgie dati, piemēram, par atrašanās vietu, jādara pieejami ar elektroniskiem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot, ka klients ir pilnībā informēts. Panāktā politiskā vienošanās vēl ir oficiāli jāpieņem. Kad Eiropas Parlaments un Padome būs pabeigusi šo procesu, jaunos noteikumus publicēs ES “Oficiālajā Vēstnesī”, un tie stāsies spēkā pēc sešu mēnešu pārejas perioda.
Sagaida ambiciozākus mērķus
“Ir nedaudz apbēdinoši uzzināt par šādu Eiropas politiķu vienošanos, jo pagājušajā gadā Eiropas parlamentārieši no Transporta un tūrisma komitejas atbalstīja un rekomendēja ieviest ambiciozākus mērķus ūdeņraža jomā, nekā bija piedāvājusi EK, proti, izveidot ūdeņraža uzpildes stacijas (saspiestais ūdeņradis ar 700 (ūdeņraža tvertnes) spiedienu (bar) un kapacitāti vismaz 2 tonnas dienā) uz katriem 100 km gan TEN-T pamattīklā, gan visaptverošiem ceļiem līdz 2027. gadam, iepretim EK piedāvātajiem 150 km līdz 2031. gadam, kā arī izveidot sašķidrinātā ūdeņraža uzpildes stacijas ik pa 400 km un vismaz vienu – katrā blīvāk apdzīvotā teritorijā (pilsētas mezglos). Salīdzinoši, ja realizētu EK piedāvāto ieceri, tad tas radītu aptuveni 200 ūdeņraža uzpildes stacijas Eiropā, bet ar EP komisijas lēmumu šīs ambīcijas palielinātos līdz pat aptuveni 1500 stacijām,” secina SIA “H2Latvia” valdes priekšsēdētājs Kaspars Liepiņš. Viņš pozitīvi vērtē plānoto iespēju lēmumu pārskatīt gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, sekojot līdzi tehnoloģiju un tirgus attīstībai, taču norāda, ka ambiciozāki lēmumi spētu labāk iekustināt tirgu.
Jautāts, vai Latvijai būs pa spēkam īstenot šādus AFIR mērķus, K. Liepiņš atbild apstiprinoši. “Iespējams, ka daļēji tie jau ir realizēti: ja uzskatām, ka uzņēmuma “Rīgas satiksme” ūdeņraža ražošanas un uzpildes stacija, kas ražo “pelēko”, nevis “zaļo” ūdeņradi, tam formāli varētu kvalificēties. Jo Rīga atrodas uz TEN-T un turklāt ir arī vienīgā pilsēta Latvijā, kas ir deklarēta kā pilsētas mezgls jau ar nosegtu posmu “Via Baltica” virzienā. Līdz tuvākajai lielajai pilsētai Pērnavai Igaunijā uz TEN-T pamattīkla ir 183 km, un tur acīmredzot būs vēl viena ūdeņraža ražošanas un uzpildes stacija. Savukārt līdz otrai tuvākajai pilsētai Panevēžai Lietuvā, kur arī būs šāda stacija, ir 155 km. Acīmredzot būtu nepieciešama vismaz viena uzpildes stacija TEN-T posmiem Rēzeknes un Daugavpils virzienos. Ja ņemam Jēkabpili par viduspunktu šajos maršrutos, tad stacijas izvietojums tur ļautu šo mērķi formāli sasniegt. Jautājums ir par ceļu uz Ventspili, kas ir TEN-T pamattīklā, jo līdz šai pilsētai ir aptuveni 190 km, kas nesasniedz prasībās noteiktos 200 km,” spriež uzņēmējs.
Arī raugoties no prasības izvietot uzpildes stacijas pilsētas mezglos, kādu Eiropā ir 424, atšķirībā no Lietuvas, kur ir piecas šādas pilsētas, un Igaunijas, kur tādas ir divas, Latvijā tāda ir tikai viena, proti, Rīga.
