Ceļa stabiņi, lai dzemdībās justos droši 0
Ne viena vien sieviete atzīstas, cik ļoti bijis bail dzemdēt. Baidījusies no sāpēm, no mokām, no tā, ka kaut kas izies greizi, būs slikti bērnam. Kāda pat nav gājusi uz pirmsdzemdību kursiem, lai tikai būtu mazāk jādomā par to, kas sagaida. Kas jāzina par šīm bailēm, kā tās pārvarēt, kā būt gatavai dzemdībām?
“Grūtniecības laikā mēdz būt paaugstināta trauksme un saasināts jūtīgums, urda dažādas bažas, piemēram, kā attīstās mans bērns, vai viņš būs vesels. Bet, tuvojoties grūtniecības beigu posmam, mēdz pievienoties arī bailes no dzemdībām. Tās sola satikšanās prieku ar savu mazuli, taču tajā pašā laikā sievietes intuīcija klusi čukst: būs arī ļoti grūti, būs pārdzīvojumi un pārbaudījumi,” stāsta klīniskā psiholoģe un topošā vecmāte Sanita Aišpure-Dronka.
Ieklausies ziņnesī
Līdzās fizioloģiskām pārmaiņām grūtniecība bieži vien rada arī spēcīgas emocionālas un psiholoģiskas izmaiņas. Taču – cik dažādas ir sievietes, tik atšķirīga arī notiekošā uztvere un emocijas, tas, par ko priecājas vai bažījas. Vienas šajā laikā izjūt enerģijas pieplūdi un atklāj sevī radošumu, otras kļūst piezemētas, citas – ārkārtīgi jūtīgas vai pārlieku bažīgas. Daļa izjūt bailes.
“Baiļošanās no dzemdībām pamatā sakņojas bailēs no nezināmā. Uztrauc neparedzamais. Tas, kam īsti nevar sagatavoties. Bailes ir kā sava veida ziņnesis, kas sūta signālu, – būs kaut kas, kam labāk sagatavoties vai arī no kā labāk izvairīties.
Padoms: domā tikai labu, manuprāt, ir diezgan virspusējs. Nevienas emocijas nevajadzētu ignorēt,” uzsver psiholoģe.
Ir svarīgi meklēt sakni – no kurienes bailes nāk, ko grib pavēstīt.
Izpētīts, ka daļai sieviešu paaugstināta trauksme rodas no ļoti ciešā kontakta, kas grūtniecības laikā pastāv starp māti un bērnu. Ja sievietei nav pozitīvas pieredzes par ciešu saikni ar savu māti, ja bijuši emocionāli vai fiziski sarežģījumi laikā, kad viņa pati bija mātes miesās, arī pašas grūtniecības laiks var kļūt pārāk satraucošs.
Svarīgi!
Ja sieviete izjūt trauksmi un bailes, diez vai izdosies sevi piespiest par to nedomāt. Turklāt apslāpētas, noliegtas vai izstumtas emocijas nekur nezūd, tās tikai uz laiku it kā noiet pagrīdē. Tā rodas vēl lielāks stress, kopējais trauksmes līmenis.
