Ceļa servitūts – apgrūtinājums vienam, labums otram. Kādas tiesības ir abām iesaistītajām pusēm? 0
Vēlos iegādāties nekustamo īpašumu, bet tam ir ceļa servitūts. Kas man šādā gadījumā būtu jāzina? EDGARS PĀRGAUJAS NOVADĀ
Vai kādā likumā ir noteikts, cik platam jābūt servitūta ceļam? Ja kaimiņam šāda ceļa izveide nepatīk un viņš visādi pretojas, lai neļautu man braukt cauri, ko es varu darīt? KRIŠJĀNIS LĪVĀNU NOVADĀ
Dzīvoju laukos starp Pļaviņu un Kokneses ceļu. Šos abus ceļus savieno servitūta ceļš. Vai man ir tiesības aiztaisīt ciet servitūta ceļu aiz manas robežas, jo tas iet caur manu pagalmu? Man nepatīk, ka cauri brauc smagā tehnika. KĀRLIS ĒRGĻU PAGASTĀ
Kas jāzina un jāņem vērā
Viens no nekustamo īpašumu apgrūtinājumiem ir servitūts. Ja jau tas ir apgrūtinājums, tad skaidrs, ka īpašniekam nekādu prieku nesagādā, taču tiem, kuri to izmanto, servitūts parasti ir objektīva nepieciešamība.
Civillikums nosaka, ka servitūts nozīmē tiesības uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesības uz tās lietošanu izmantošanas ziņā ir apgrūtinātas vai ierobežotas par labu kādai citai personai vai noteiktam zemesgabalam.
Fiziskām un juridiskām personām aizliegts izmantot citu fizisko un juridisko personu zemi (staigāšanai, braukšanai, lopu dzīšanai utt.), ja vien neesat par to speciāli vienojušies ar zemes īpašnieku, izņemot gadījumus, kad īpašumam noteiktas servitūta tiesības. Tad gan atļauja īpašniekam nav jāprasa, un tie, kuriem nepieciešams, šo servitūtu var izmantot.
Pastāv divu veidu servitūti – reālservitūti un personālservitūti. Biežāk sastopami reālservitūti, kad ir divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens īpašums apgrūtināts par labu otram īpašumam. Savukārt personālservitūts ir lietojuma tiesības, kad no īpašumā iegūtas lietas var gūt ienākumus. Reālservitūtus likums iedala ceļa, ūdens lietošanas un atsevišķos ēku servitūtos.
Lai sāktos šāds apgrūtinājums vienam īpašniekam un labums otram, servitūts ir jāieraksta apgrūtināmās personas zemesgrāmatā. Tikai pēc ieraksta zemesgrāmatā servitūts stājas spēkā, un tad var izmantot šī servitūta tiesības. Taču apgrūtināmā persona var no ieraksta arī atteikties, ja tam ir pamatojums. Turklāt jāņem vērā, ka servitūta tiesības var arī mainīties – samazināties vai kļūt lielākas.
Ceļš pašam un Sašam
Ja kāds netiek klāt savam nekustamajam īpašumam, tad šo problēmu parasti var atrisināt ar ceļa servitūta izveidošanu – tātad apgrūtinot kādas citas personas nekustamo īpašumu un lietojot tur esošo vai ierīkojot jaunu ceļu.
Ceļa servitūts atļauj jebkurai personai staigāt pa īpašumu un šķērsot to, turklāt īpašumu drīkst izmantot arī lopu ceļam vai pat izveidot uz tā braucamo ceļu.
Ja tiek nodibināts ceļa servitūts un nekas nav minēts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru platam, bet lopu ceļam vai braucamajam ceļam – vismaz četrarpus metru platam.
Ja ceļa servitūts nodibināts ar testamentu, detalizētāk neapzīmējot vietu, tad vietas un ceļa virziena izvēle ir testamenta saņēmēja ziņā, bet nedrīkst rīkoties tā, lai tīši nodarītu ar to kādu lielu skādi saviem kaimiņiem.
Ja esat nolēmuši iegādāties nekustamo īpašumu, kuram jau ir ceļa servitūts un nevēlaties iekulties neparedzētās nepatikšanās, tomēr iesakām sīkāk par to uzzināt izvēlētā īpašuma zemesgrāmatā.
Kā rīkoties, ja īpašnieks nepiekrīt
Katra reālservitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens būs apgrūtināts otram par labu. Pirmais tiek dēvēts par saistīto jeb kalpojošo, bet otrais par tiesīgo jeb valdošo. Kalpojošais īpašums ir tāds, caur kuru, piemēram, iet ceļš, bet valdošais jeb tiesīgais ir otrs īpašums, kuram šis ceļš ir nepieciešams.
Piešķirot servitūtu, kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks nezaudē iespēju pašam izlietot šajā servitūtā ietilpstošās tiesības, un viņš var pat piešķirt līdzīgas iespējas citiem, ja vien ar to netraucē jau pastāvošo servitūtu. Tātad, ja jums ir kaimiņš, caur kura īpašumu iet jums piešķirtais ceļa servitūts, viņš var atļaut šo ceļu izmantot arī citiem un lietot to pats.
Servitūtu var nodibināt, ja ir konstatēta nepieciešamība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar labumu ne tikai nejauši vai uz kādu laiku, bet pastāvīgi, lai cits nekustamais īpašums varētu normāli funkcionēt.
Ja neizdodas vienoties par piebraucamā ceļa izveidošanu un izmantošanu, jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par ceļa servitūta nodibināšanu. Tiesa šādu prasību apmierinās, ja tiks konstatēta nepieciešamība servitūtu nodibināt. Taču prasība var tikt arī noraidīta, ja pastāv iespēja valdošajā nekustamajā īpašumā iebraukt pa citu ceļu.
Likuma Par autoceļiem 6.1 pants nosaka: ja kāda īpašnieka zemesgabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, viņam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemesgabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.
Tiesu praksē atzīts, ka kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa vai nomas līgums neatceļ un negroza servitūtu. Tātad servitūts kā apgrūtinājums jāņem vērā ne tikai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam, bet arī tā pārvaldītājam vai lietotājam (nomniekam, īrniekam).
Servitūtu nodibināšana un izbeigšanās
Servitūtu nodibināšana ar likumu dzīvē notiek samērā reti. Izplatītāks veids ir servitūtu nodibināšana ar līgumu, testamentu vai tiesas spriedumu.
Likums regulē arī visu veidu servitūtu, to skaitā ceļu servitūtu, izbeigšanos. Strīdu gadījumos jādodas uz tiesu, bet ir iespēja to izdarīt arī labprātīgi – noslēdzot līgumu par atteikšanos no servitūta, ja abas puses vienojas rakstveidā. Servitūts turklāt var izbeigties ar izpirkumu, noilgumu, atceļoša nosacījuma iestāšanos, termiņa izbeigšanos un citos gadījumos.
Servitūtu jautājumi lielākoties ir juridiski sarežģīti un atšķirīgi, tāpēc iesakām tomēr vērsties pie jurista, ņemot līdzi visus jūsu rīcībā esošos dokumentus (zemesgrāmatas izziņu, zemesgabala plānu u. tml.).
UZZIŅA
Katram, kam pieder ceļu servitūta tiesības, jāizlieto tās godprātīgi, iespējami saudzējot cita īpašnieka tiesības un nenodarot viņa īpašumam vēl kādu papildu problēmu.
