Māsas dēls neļauj izmantot ceļu. Kā rīkoties? 5
Mēs ar māsu mantojām vectēva zemi. Deviņdesmitajos gados sadalījām to uz pusēm un ierakstījām zemesgrāmatā. Neviens neiedomājās, ka vajag iezīmēt arī ceļu, kas caur māsas zemesgabalu ved uz manējo, jo tas tur bija jau kopš kolhoza laikiem un māsai nebija pretenziju, ka es pa to braucu. Pērn māsa zemi pārrakstīja dēlam. Viņš braukt neļauj, tāpēc mana zeme palika neapstrādāta. Vienoties ar māsasdēlu nav iespējams. Ko man darīt? ANITA JELGAVĀ
Zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns (zvērinātu advokātu birojs “Dzanuškāns & Partneri”) informē: lai tiktu piešķirtas tiesības uz braucamo ceļu, jānodibina ceļa servitūts Civillikumā noteiktajā kārtībā. Servitūts ir tādas tiesības uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesības uz to ir lietošanas ziņā ierobežotas kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamajam īpašumam tā, ka to izlieto katrreizējais īpašnieks, ir reālservitūts. Ceļa servitūts ir viens no reālservitūta veidiem.
Katra reālservitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustamie īpašumi, no kuriem viens apgrūtināts par labu otram. Pirmais tiek dēvēts par saistīto jeb kalpojošo, bet otrais – par tiesīgo jeb valdošo nekustamo īpašumu.
Valdošajam un kalpojošajam nekustamajam īpašumam jāatrodas savā starpā tādā stāvoklī, ka pēdējais patiesi var dot pirmajam gaidāmo labumu no servitūta. Tas nozīmē, ka servitūts ir nodibināms, ja konstatēta nepieciešamība nodrošināt valdošo nekustamo īpašumu ar labumu ne tikai nejauši vai uz kādu laiku, bet ar savām pastāvīgām īpašībām, kas nepieciešamas valdošajam nekustamajam īpašumam, lai tas varētu normāli funkcionēt.
Tā kā jums neizdevās vienoties par piebraucamā ceļa izmantošanu, jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par ceļa servitūta nodibināšanu. Tiesa šādu prasību apmierinās, ja tiks konstatēta valdošā nekustamā īpašuma nepieciešamība servitūtu nodibināt. Taču prasība var tikt noraidīta, ja pastāv iespēja valdošajā nekustamajā īpašumā iebraukt pa citu ceļu. Likuma “Par autoceļiem” 6.1 pants nosaka: ja kāda īpašnieka zemesgabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, viņam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemesgabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.
Tiesa, apmierinot prasību, pieņems spriedumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1231. panta 3. punktu ir viens no servitūta nodibināšanas pamatiem. Kad tiesas spriedums būs stājies likumīgā spēkā, servitūts jāieraksta zemesgrāmatā, jo saskaņā ar Civillikuma 1235. pantu no servitūta izrietošās lietu tiesības ir nodibinātas un spēkā abām pusēm (t.i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem) tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Tiesu praksē atzīts, ka kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa vai nomas līgums neatceļ un negroza servitūtu. Servitūts saista ne tikai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku, bet arī tā pārvaldītāju vai lietotāju (nomnieku, īrnieku). Tas nozīmē: ja māsasdēls vai jūs atsavināsiet sev piederošo nekustamo īpašumu, servitūts nebeigs pastāvēt.
Taču, lai situāciju izvērtētu vispusīgi un sagatavotu atbilstīgu prasības pieteikumu tiesai, iesakām jums ar dokumentiem vērsties pie profesionāla juridiskās palīdzības sniedzēja (advokāta vai jurista).
