Ja ceļa locītavā krājas šķidrums 3
Grūti staigāt, ja ceļa locītavā uzkrājas lieks šķidrums. Locītava piepampst, kļūst nestabila un sāpīga. Sinovīts var rasties gan pēc neveiksmīga kritiena, gan slimojot ar artrītu, podagru vai pat ar vīrusu un baktēriju izraisītām infekcijas slimībām.
Ceļa locītavā var pārlieku daudz uzkrāties sinoviālais šķidrums (visbiežāk), ko izstrādā locītavas somiņas iekšējais slānis, asinis vai strutas, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs, traumatologs ortopēds Andris Vikmanis.
Sinoviālais šķidrums, kas ir caurspīdīgs, iedzeltens un blīvs, palīdz “ieeļļot” locītavu un pasargāt skrimsli no nodilšanas, taču ceļgala traumas, osteoartrīta vai citu saslimšanu gadījumā locītavā rodas iekaisums, tās somiņas apvalks kļūst biezāks, bet pati locītava pildās ar šķidrumu, izraisot sinovītu. Līdz ar to kustību apjoms locītavā pakāpeniski samazinās, bet sāpes pieaug. “Jo vairāk ievelkas iekaisuma process, jo grūtāk to apstādināt. Rodas tāds kā apburtais loks,” novērojis ārsts.
Sinovīta iemesls var būt arī podagra, iekaisīgas muskoloskeletālas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, dažādas infekcijas slimības, sākot no tuberkulozes un beidzot ar seksuāli transmisīvām slimībām.
Asinis locītavā parasti nonāk pēc traumas, piemēram, saites plīsuma, neliela lūzuma. Ja asiņu daudz, tūlīt pēc traumas jāveic drenāža un asinis no ceļa jāatsūc. Strutas ceļgala locītavā izraisa infekcija, kuras avots, piemēram, sastrutojusi brūce, augonis, var būt pavisam citā ķermeņa vietā. Šādos gadījumos locītava ir ne vien pietūkusi un sāpīga, bet pacientam ir arī slikta pašsajūta, drudzis. Tā ir akūta situācija, un pacientam pēc iespējas ātrāk nepieciešama locītavas drenāža, skalošana un antibiotiku ievadīšana.
Vispirms jānoskaidro, kādēļ locītavā uzkrājas šķidrums. Sadarbībā ar savu ģimenes ārstu jāveic ceļa locītavas rentgens un, ja tajā netiek atklātas izmaiņas, piemēram, locītavas spraugas sašaurināšanās, arī ultrasonogrāfija. Šie izmeklējumi ļaus speciālistam izvērtēt gan locītavas somiņas sabiezējumu, gan to, kurā locītavas daļā šķidrums uzkrājies. Jāveic arī asinsanalīzes, lai noteiktu iekaisuma rādītājus, piemēram, leikocītu daudzumu, eritrocītu grimšanas ātrumu, C reaktīvā olbaltuma (CRO) līmeni vai atklātu iespējamās infekcijas izraisītājus. “Nereti pacientam veic dažādus izmeklējumus, pat ceļa locītavas artroskopiju, bet neko neatrod. Savukārt vienkāršā asinsanalīzē tiek atklātas trihomonas, mikoplazmas vai pat gonokoki,” stāsta A. Vikmanis.
Locītavas sinoviālā šķidruma analīzi veic, lai konstatētu, vai tajā ir kādas baktērijas vai citi infekcijas izraisītāji, vai ir reimatoīdie faktori IgA un IgG.
Ja visi šie izmeklējumi nelīdz, izdara magnētiskās rezonanses izmeklējumu, kas ļauj visprecīzāk izvērtēt locītavas meniska, skrimšļa un saišu stāvokli.
Ja šķidruma uzkrāšanos ceļgalā izraisījis iekaisums, gan iekšķīgi, gan ārīgi (geli, ziedes) lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Ja ir saišu vai meniska bojājums, jāveic artroskopija, ja slimība – tā jāārstē. Sāpes, diskomfortu ceļa locītavā var mazināt arī ar tautas līdzekļiem, piemēram, kāpostu lapu kompresi.
Traumatologs ortopēds ir pārliecināts, ka mehāniskai liekā šķidruma izvadīšanai no locītavas nav jēgas, jo locītavu somiņa to saražos no jauna un vēl lielākā daudzumā.
