Pusgada laikā jāatrod risinājums visām ES krīzēm 4
Pasaulei parādīt, ka Eiropas Savienība (ES) pat pēc Lielbritānijas referenduma un tiekoties 27 valstu sastāvā, nav satricināma un spēj būt vienota – ar šādu mērķi Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā aizritēja ES valstu vadītāju neformālais samits. Arī tā norises vieta bija neparasta un savā ziņā simboliska – vispirms uz kuģa Donavas upes vidū, kas kā robežšķirtne savulaik pārdalīja aiz dzelzs priekškara esošo Slovākiju un Austriju brīvajā pasaulē, un tad Bratislavas pilī, bijušās Austroungārijas impērijas centrā.
Lai gan Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks bija iecerējis, ka tikšanās būs kā ļoti vaļsirdīgas un atklātas sarunas par to, kas katrai valstij sāp un satrauc, kādēļ ir noticis “Brexit” un ko darīt, lai nekas tāds neatkārtotos, un galu galā visiem atstāt Bratislavu kā draugiem, tieši pēdējā apņemšanās izrādījās vissarežģītākais uzdevums. Vēl neilgi pēc sanāksmes beigām Itālijas premjerministrs Mateo Renci un Ungārijas valdības galva Viktors Orbāns tūdaļ nokritizēja tikšanos, sakot, ka tā bijusi neefektīva.
Sanāksmei Bratislavā bija noteikts neformāls raksturs, kas nozīmē, ka līderi nepieņem nekādus juridiski saistošus lēmumus, taču vienojas par kopīgu Bratislavas deklarāciju, kuras pamatā ir apņemšanās sešu mēnešu laikā nākt klajā ar risinājumu krīzēm, kas no visām pusēm šūpo Eiropas kuģi. Tai jābūt skaidrai vīzijai pirms martā Itālijas galvaspilsētā gaidāmās Romas līguma, ar kuru dibināta Eiropas ekonomiskā kopiena, 60. gadadienas.
Bratislavas deklarācija paredz vairākas ļoti praktiskas lietas, tostarp arī piešķirt lielāku jaudu tā sauktajam Junkera investīciju plānam, kura nolūks ir garantēt ES atbalstu lieliem, lielākoties infrastruktūras, projektiem. Līderi vienojās ciešāk sadarboties drošības jomā, īpaši pastiprinot spēkus uz Bulgārijas robežas ar Turciju un nosūtot turp papildu 200 robežsargu un 50 transporta līdzekļu un kopumā piešķirot 108 miljonus eiro.
Visi piekrita panākt, lai līdz 2020. gadam visās lielākajās ES pilsētās būtu brīva bezvadu interneta Wi-Fi pieeja, bet līdz 2025. gadam visā Eiropā būtu pieejams G5 pārklājums. Šīm praktiskajām lietām ir jāparāda “vismaz trīs iemesli” (D. Tusks), kāpēc mums vajag ES.
Lai gan Lielbritānijas referendums galu galā bija šīs sanāksmes iemesls, līderi vairījās tam veltīt pārāk lielu sarunu daļu, vien bilstot, ka ir par skaidriem spēles nosacījumiem bez īpašām privilēģijām un priekšrocībām.
Par dalībvalstu solidaritāti jau pēc sanāksmes valstu vadītāji izteicās atšķirīgi. Itālijas premjerministrs Mateo Renci sacīja, ka divi būtiskākie jautājumi – kopīga sadarbība bēgļu jautājumā un Eiropas stagnējošā ekonomika – tā arī palikuši neatbildēti. Renci sacītais, tiesa, kontrastēja ar Eiropadomes priekšsēdētāja teikto: “Lai gan mēs atzīstam, ka Eiropas Savienība nav perfekta, taču mēs esam vienisprātis, ka tā ir labākais, kas mums ir.” Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka Bratislavas sarunu gars bija ļoti vienojošs un sadarbību sološs.
“Izaugsme, drošība un stabilitāte visā Eiropā var būt garantēta tikai un vienīgi ar Eiropas Savienību,” tā sacīja Slovākijas premjerministrs un tikšanās namatēvs Roberts Fico. Jāteic, ka līderi visiem spēkiem centās demonstrēt vienotību arī ārēji, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda kopīgi rīkotā preses konferencē.
Eksperti, analizējot Bratislavas samitā pārrunāto, secina dažādi – no vienas puses, atzīst, ka šis ir bijis būtisks un simbolisks solis, lemt par bloka nākotni nosacīti jaunajā dalībvalstī, kāda ir Slovākija, no otras – norāda, ka ES joprojām demonstrē lielas atšķirības un šķelšanos, ko pusgadā diezin vai izdosies atrisināt.
Viedokļi
Francijas prezidents Fransuā Olands: “Eiropa var un tai ir jāvirzās uz priekšu tikmēr, kamēr tai ir skaidras prioritātes – aizsardzība, drošība, izaugsme un nākotne jaunatnei.”
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns: “Ungārija būtu jāslavē, nevis jākritizē par metāla žogu, ko tā ir uzcēlusi uz robežas. Mums ir jāaptur pie robežas Vācijas negatīvās politikas sekas. Labās ziņas ir, ka visas 27 dalībvalstis ir gatavas palikt kopā un celt Eiropas Savienību, taču naivā imigrācijas politika arvien paliek.”
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs: “Eiropas Savienība nedrīkst kā mēnessērdzīgais turpināt ceļu nepareizā virzienā.”
