Ceļ trauksmi par augsto grūtnieču mirstību un dzemdniecības speciālistu katastrofālu trūkumu Latvijā 0
Autore: Aija Rutka, Delfi.lv
Trīs gados dažādos apstākļos, dažādos grūtniecības periodos un dažādu iemeslu pēc mirušas 20 grūtnieces, pērn – 12, šogad – divas. Cipari ir baisi, to atzīst par jomu atbildīgās amatpersonas. Ja raugās tikai pērnā gada statistikas rādītājos, Latvijas situācija ir viena no piecām vissliktākajām no 53 Eiropas reģiona valstīm, kuru datus analizē Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Tāpat trauksme tiek zvanīta par dzemdniecības speciālistu – ginekologu, vecmāšu katastrofālu trūkumu. Veselības ministrijas (VM) galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga norāda, ka labākos kadrus jau studiju laikā izķer neauglības ārstēšanas klīnikas, jaunie speciālisti izvēlas strādāt labāk apmaksātajā ambulatorajā medicīnas aprūpē un, piemēram, Rīgas Dzemdību nama ārsta vienas stundas takse ir 5,08 eiro.
Iemesli grūtnieču mirstībai
Patlaban jomas speciālisti Latvijā veic mātes mirstības konfidenciālo analīzi, kura gala ziņojums gaidāms rudenī. Dati tiek analizēti atbilstoši PVO rekomendācijām no 2012. gada. Jau sākotnējie secinājumi ir trauksmaini, jo mātes mirstības rādītāji uz mazās Latvijas fona ir ļoti augsti.
Neveselīgs dzīvesveids, nevēršanās pie ārsta, sociālā vienaldzība, robi veselības sistēmā un iespējama mediķu neprofesionalitāte, resursu trūkums – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc 20 sieviešu dzīvība ir izdzisusi grūtniecības un dzemdību komplikāciju dēļ, atzīst Rezeberga.
40 procenti mirušo grūtnieču nebija veikušas grūtnieču aprūpi, vairākas no viņām bija piekopušas neveselīgu dzīvesveidu, divas mirušas no gripas izraisītām komplikācijām. Tieši šo aspektu uzsver veselības ministrs Guntis Belēvičs, atgādinot, ka grūtniecēm gripas vakcinācija ir iespējama, saņemot 50 procentu atlaidi, bet šī iespēja tiek izmantota salīdzinoši reti.
No 20 sieviešu miršanas gadījumiem četri notikuši mājās, pārējie, acīmredzot, stacionāros vai citās medicīnas iestādēs, lai gan speciālisti nebija gatavi nosaukt slimnīcas, kurās grūtnieces zaudējušas dzīvību. Rezeberga uzsver, ka šos miršanas gadījumus, analizējot datus, pēta pēc divām pamatiemeslu grupām – ar grūtniecību tieši saistītu komplikāciju dēļ un ar grūtniecību nesaistītu iemeslu pēc, kas arī, piemēram, attiecas uz gripu.
Dati tiek analizēti nevis ar mērķi kādu sodīt, bet lai saprastu, kas jāmaina sistēmā un kas – cilvēku domāšanā, lai šos rādītājus būtiski samazinātu, uzsver Rezeberga.
PVO Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja Gunta Lazdāne uzsver, ka “trauksmes zvans ir ļoti nopietns”. PVO pārbaudot pulsu visām 53 Eiropas reģiona valstīm, un Latvijas rādītāji pieminēto trīs gadu laikā ir gandrīz uz pusi augstāki nekā citās valstīs, bet gada griezumā – par 2015. gadu – vieni no pieciem sliktākajiem no 53 valstīm. Tomēr Lazdāne vēloties izteikt publisku komplimentu VM, kura neesot uzreiz meklējusi sodāmos, bet sākusi kompleksu analīzi.
