Ceļ tranzīta tiltu: Ķīna – Latvija 6
Tranzīta koridors, pa kuru Ķīnas preces, izmantojot dzelzceļu, nokļūtu Latvijā un pēc tam tiktu tālāk transportētas uz Eiropu, būtu izdevīgs abām iesaistītajām pusēm – Ķīnai tādēļ, ka pa dzelzceļu kravas var piegādāt divreiz ātrāk nekā ar jūras transportu, savukārt Latvijai tas dotu lielu ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē ne tikai pieaugošo kravu pārvadājumu dēļ, bet arī kā loģistikas un ar to saistīto pakalpojumu sniedzējai. Šādus atzinīgus vārdus par iespējamo Ķīnas un Latvijas sadarbību kravu transportēšanas jomā vakar pauda Ķīnas vēstnieks Jangs Guocjangs pēc tikšanās ar satiksmes ministru Anriju Matīsu un uzņēmuma “Latvijas dzelzceļa” pārstāvjiem, kas viņu iepazīstināja ar savu redzējumu abu valstu tranzīta koridora attīstībā.
Vēstnieks atzina – kaut arī Latvija nav liels tirgus un arī patērētāju tirgus šeit nav liels, toties atrodas īpaši labā ģeogrāfiskā stāvoklī starp Rietumiem un Austrumiem, no savas puses apsolot darīt visu, lai Ķīnas uzņēmējus informētu par Latvijas tranzīta koridora iespējām un investīcijām tajā.
“Domāju, ka nākotnē mums būs projekti un mēs spēsim šeit piesaistīt Ķīnas investorus,” teica “Latvijas dzelzceļa” prezidents Uģis Magonis, vienlaikus atzīstot, ka situācija ir sarežģīta, jo Ķīnai, lai tās kravas nokļūtu Eiropā pa dzelzceļa tīklu, nevajag Latvijas iesaistīšanos. Ķīnas preces jau pa citiem ceļiem tiek transportētas uz lielo patērētāju tirgu Eiropā. Tādēļ vēstniekam prezentētas tieši Latvijas priekšrocības, piemēram, būt arī kā reģionālam distribūcijas centram. Ļoti liela priekšrocība salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir arī Latvijas ostu brīvās ekonomikas zonas, uzsvēra U. Magonis, un to viņam sarunā apstiprinājis vēstnieks.
Runājot par prognozēm, kad varētu sākties nozīmīga daudzuma Ķīnas preču kravu transportēšana caur Latviju, Magonis savos izteikumos bija piesardzīgs. Precīzu atbildi uz šo jautājumu viņš varēšot sniegt tuvāko pāris mēnešu laikā. Katrā ziņā tas būšot vairāku mēnešu, nevis gadu jautājums.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra jaunu kravu piesaistīšanas nepieciešamību, jo īpaši tādēļ, ka ļoti strauji attīstās Latvijas kaimiņvalstu, arī Krievijas ostas, uz kurām pamazām tiek pārvirzītas naftas produktu, akmeņogļu kravas. Taču arī Ķīnas ekonomika ļoti strauji attīstās, un tas prasa veidot jaunus transporta koridorus. Piemēram, Latvijas transporta koridors varētu konkurēt ar pastāvošo transporta koridoru caur Polijas ostām. “Mūsu valstī tam ir ļoti daudz priekšrocību – gan dzelzceļa infrastruktūra, gan ostas, gan ļoti labā sadarbība ar kaimiņvalstīm, kas atrodas starp mūsu valsti un Ķīnu, piemēram, ar Krieviju, Kazahstānu, Uzbekistānu, kurās šis tranzīta koridors jau apspriests arī visaugstākajā līmenī,” cerīgu situāciju iezīmēja satiksmes ministrs. “Līdz ar to mūsu uzdevums šodien bija prezentēt vēstnieka kungam tās idejas un priekšrocības, ko varam piedāvāt.”
Jaunā tranzīta koridora tālākās iespējas un attīstība tiks pārrunāta arī augsta līmeņa starptautiskā konferencē par savienojumiem starp Ķīnu un Eiropas Savienību jeb jaunā tranzīta koridora iedzīvināšanu praksē. Tā notiks Rīgā jūnijā sākumā, un uz to apsolījis ierasties arī Ķīnas transporta ministrs.
“Šāds transporta koridors palīdzētu stiprināt Latvijas lomu reģionā un kravu diversifikācijā,” atzina satiksmes ministrs.
Fakti
Pagājušajā gadā Ķīnas ekonomikas izaugsme bijusi 7,7%.
Paredzams, ka Latvija kā Eiropas kultūras galvaspilsēta piesaistīs tūkstošiem ķīniešu tūristu interesi un līdz ar to arī viņu biznesa investoru interesi.
Caur Latviju no Ķīnas varētu tikt transportētas konteinerkravas ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, elektronikas preces, rūpniecības preces, arī pārtikas preces, kurām svarīga iespējami ātrāka piegāde līdz gala patērētājam, dažādi izejmateriāli.
