Čekas maisu mezgls vaļīgāks 11
Vairāki tūkstoši Latvijas PSR VDK aģentu kartotēkas kartīšu jau šogad varētu tikt publicēti internetā, ja vien tam pietiks politiskās gribas un 12. Saeimas deputāti vēl pirms pilnvaru beigām pieņems grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” – šādu secinājumu varēja izdarīt pēc vakar notikušās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes.
Nopublicēs līdz 18. novembrim?
Sēdē konceptuāli tika apspriesti minētā likuma grozīšanai iesniegtie priekšlikumi, kurus izskatījusi deputāta Ritvara Jansona (NA) vadītā darba grupa. Deputāti principiāli neiebilda pret Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (SAB TSDC) pagaidām glabāto LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publicēšanu. Taču noskaidrojās, ka nauda pagaidām atlikta vien dokumentu nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA), bet ne pašam publicēšanas procesam. Par to vēl valda neskaidrība, lai arī deputātu vēlme pašu likumprojektu pieņemt līdz 13. Saeimas vēlēšanām, vismaz vārdos, ir liela.
Kopumā Jansona darba grupai iesniegti 19 priekšlikumi par likuma grozījumiem. Vakardienas komisijas sēdei atvēlēto laiku – stundu un 15 minūtes – aizņēma debates par deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) iesniegtajiem rosinājumiem. Tika atzīmēts, ka tajos ir gan ļoti labas, gan nepilnīgi formulētas idejas. Tajā pašā laikā nevienam nebija principiālu iebilžu Kiršteina piedāvājumam vispirms ar lakoniskiem komentāriem publicēt aģentu kartītes, bet pārējos VDK darbību, kā arī VDK un kompartijas vadības saikni raksturojošos dokumentus publicēt nedaudz vēlāk – līdz nākamā gada aprīļa beigām, jo tie prasa plašākus zinātniskus komentārus. Kiršteins pauda pārliecību, ka ES fizisku personu datu aizsardzības regula nebūs šķērslis dokumentu publicēšanai, jo regula paredz izņēmumus. Tie piemērojami situācijām, kad ir runa par totalitārā režīma noziegumiem. Tam neiebilda arī Ritvars Jansons – datu aizsardzības regula patiešām pieļauj, ka totalitāro režīmu un noziegumu pret cilvēci izpētes gadījumos sabiedrības informēšanas vārdā datu apstrādē pieļaujami izņēmumi. Turklāt atklātību totalitāro režīmu noziegumu izpētes jautājumos paredz arī Latvijas likumdošanas akti. “Tā ir politiska izšķiršanās, vai mēs šīs Saeimas laikā nopublicējam šīs kartītes līdz 18. novembrim, kas prasītu, maksimums, nedēļu vai divu darbu, vai arī atliekam to uz nākamo Saeimu, par kuru nezinām, vai tā neiesniegs kādus jaunus labojumus, kas pagarinātu publicēšanas termiņus vēl, teiksim, uz kādiem četriem gadiem,” brīdināja Kiršteins. Viņaprāt, dokumentiem arhīvā vajadzētu būt brīvi pieejamiem ne tikai diplomētiem zinātniekiem: “Tie nav Latvijas, tie ir PSRS laikā pieņemti dokumenti, kas publicējami bez jebkādiem labojumiem. Ja kādam ir pretenzijas pret aģentu kartiņu saturu, lai viņš sūdz tiesā KGB mantiniekus Maskavā.” Līdz ar to pieeju VDK materiāliem, līdzīgi jebkuriem citiem arhīvos glabātiem dokumentiem, regulētu Arhīvu likums.
Digitalizācijai nepieciešami trīs mēneši
Jāpiebilst, ka LNA administrācijas vadītāja Māra Sprūdža sarunā pēc sēdes čekas aģentu kartotēkas kartīšu publicēšanu jau šogad internetā, iespējams, arhīva mājas lapā, atzina par reālu. Ja arhīvs no SAB vairākus tūkstošus kartīšu saņemtu kā ieskenētus attēlus vienkāršajā “pdf” formātā, tātad bez meklēšanas iespējām, publicēšana būtu vien pāris nedēļu jautājums. “Bet, ja vēlamies, lai tās būtu digitalizētas, ar datubāzē ievadītu saturu un meklēšanas iespējām, tad nepieciešami trīs mēneši,” viņa piebilda. Jebkurā gadījumā šogad arhīvs varētu iegūt tikai kartīšu skenējumus, kamēr fiziski pašas kartītes un citi materiāli arhīvā no SAB nonāks tad, kad būs iekārtota glabātava šādiem mērķiem. Savukārt glabātavu varēs iekārtot vien tad, ja Saeima pieņems attiecīgo likumprojektu un tiks piešķirti tā īstenošanai atvēlētie 139 tūkstoši eiro. Dokumentu publiskošana internetā šajā summā neietilpst. Kiršteins piebilda, ka aģentu kartotēkas publicēšanas gadījumā vienas kartītes ieskenēšanas izmaksas ir aptuveni viens eiro un kopējā summa nez vai pārsniegtu desmit tūkstošus eiro.
Jauc “publiskošanu” un “publicēšanu”
Kas attiecas uz pārējo VDK dokumentu publicēšanu, tur jautājums ir sarežģītāks. Kā norādīja Saeimas juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, pagaidām deputāti jauc “publiskošanu” un “publicēšanu”. Par VDK dokumentu publiskošanu jautājumu nav, jo Saeima pirmajā lasījumā par to jau nobalsojusi, taču publicēšana, ja runā par absolūti visu dokumentu apjomu, prasa niansētu pieeju. Proti, čekas operatīvajos materiālos ir arī ziņas, kas attiecas uz trešajām, tātad ar konkrēto lietu tieši nesaistītām personām, savukārt šī informācija ir sargājama.
Galīgajā lasījumā – pirms vēlēšanām?
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi šoreiz šķīrās, vienprātīgi nobalsojot uzdot darba grupas ekspertiem vēl vētīt Kiršteina priekšlikumus. Precīzāk jādefinē publicējamie dokumenti un jānosaka precīzs publicējamo dokumentu saraksts, kā arī jādefinē publicēšanas mērķi. Tāpat juridiski jāizvērtē, vai kāda daļa no dokumentu kopuma tiešām publicējama brīvā apritē interneta vidē un, ja jā, tad kādā izskatā.
Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) lēsa, ka nākamo otrdien un trešdien likumprojekta izskatīšana komisijā turpināsies. Tādā gadījumā likums Saeimā otrajā lasījumā tiktu skatīts 20. septembrī, savukārt galīgajā lasījumā to skatītu un, cerams, pieņemtu burtiski pāris dienas pirms Saeimas vēlēšanām – 4. oktobrī. Jautājums par finansējuma piešķiršanu dokumentu publicēšanai kļūs skaidrāks pēc tam, kad Saeima likumprojektu pieņems otrajā lasījumā.
“Ja būs politiskā griba, gan jau dokumentus nopublicēs! Sarakstos droši vien ir cilvēki, kas lielākoties no aktīvās politikas jau ir prom. Turklāt tas ir ļoti labs “karogs” jebkurai partijai,” optimismu saglabā LNA vadītāja Sprūdža.
