Ceipe par Zolitūdes lietā tiesājamajiem: Nu, nevar 10 gadus cilvēkus čakarēt, tā vienkārši nedrīkst! 29
Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma. Savukārt daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.
Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts. Apgabaltiesa Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. AT spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus. Proti, nebija izvērtēts apstāklis, ka apsūdzētais nenovērsa neatbilstošu bultskrūvju un uzgriežņu izmantošanu kopņu savienošanā un nepārliecinājās par bultskrūvju nostiepumu un metinājuma stiprumu.
Otrkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc būvniecības noteikumu pārkāpumu izraisītās sekas neaptver arī glābēju dzīvības un veselības apdraudējumu. Apgabaltiesai bija jāizvērtē, vai celtniecības noteikumu pārkāpums izraisīja nepieciešamību veikt glābšanas darbus, tikai pēc tam izdarot secinājumus par cēloņsakarību.
Kā TV24 raidījumā “Preses klubs” šo situāciju komentēja Normunds Ceipe, novadpētnieks, Rīgas apkaimes Trīsciems biedrības vadītājs: “Man ir ļoti žēl tos cilvēkus, kuri tiek tiesāti, viņiem tiesa tiek spriesta jau 10 gadu. Galvenais, ka viņi nebija kaut kādi spridzinātāji vai teroristi, kas būtu kaut ko darījuši apzināti – salikās vienkārši apstākļi tādi, kādi bija.”
Ceipe uzskata, ka “nu, nevar cilvēkus 10 gadus, atvainojos, par izteicienu – čakarēt . Visu laiku atkal no jauna un no jauna kaut kāda tiesa. Visu laiku cilvēkus sēž un nesaprot, kas ar viņu būs – visu vienā stresā, tā nedrīkst būt. Protams, no malas tas izliekas nekas, bet tas, kurš ir procesā un ir, vai nu vainīgs, vai nevainīgs, viņam visu laiku ir šī nedrošības sajūta, kas tagad būs. Tā kā nav laba prakse.”
