Čehu biznesa haizivs Latvijas ūdeņos. 3. daļa: Vēja parku plāns Ventspils novadā 4
Raivis Šveicars “Latvijas Avīze”; Lucija Sīkorova “HlidaciPes”, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Čehu miljonārs Tomāšs Krseks lielu daļu nopelnītās bagātības par “Škoda Transportation” pārdošanu novirza investīcijām vēja un saules parku būvniecībai. Viens no apjomīgākajiem projektiem plānots Latvijā. Pirms divām nedēļām rakstu sērijas otrajā daļā rakstījām par neviennozīmīgi vērtētā čehu miljonāra Tomāša Krseka centieniem ielauzties Latvijas uzņēmējdarbības vidē, Krseka investīciju kompānijai “BHM Group” piederošajam “Black Duck Invest” cenšoties no 2020. līdz 2022. gadam pārņemt “Olainfarm” akcijas.
Notikumi izvērtās seriāla cienīgi. Tomēr ideja par “Olainfarm” iegādi bija tikai viens no projektiem, uz kuru meta acis čehu miljonārs. 2020. gadā viņš iegādājās divus pirms tam Latvijas pilsoņiem piederošus uzņēmumus, kuri bija izveidoti ar mērķi Ventspils novadā attīstīt vēja parkus. Vienu ļoti nelielu, bet otru Latvijas mērogiem milzīgu, kas realizēts būtu divreiz jaudīgāks par visiem līdz šim uzbūvētajiem vēja parkiem kopā. Četru rakstu sērijas trešajā daļā izpētīsim, kā “BHM Group” nonāca līdz plāniem uzbūvēt Latvijā lielāko vēja parku, ar kādiem Latvijas pilsoņiem viņi sadarbojas un kāda ir grupas zaļās enerģijas pieredze citviet Eiropā.
Domā par brīvprātīgu atbalstu vietējiem
“BHM Group” vēlme investēt Latvijā esošā vēja parka būvniecībā būtībā sakrita ar kompānijas centieniem iegādāties “Olainfarm”. Kad 2020. gadā “Black Duck Invest” ar “Olmafarm” un “Olainfarm” pārstāvjiem aktīvi sāka sarunas par farmācijas kompānijas iegādi, aprīlī “BHM Group” piederošais Čehijas uzņēmums “Latvia wind a.s.” iegādājās divus līdz tam Latvijas pilsoņiem piederošus vēja enerģijas uzņēmumus, kuri jau bija rezervējuši iespaidīgas vēja enerģijas jaudas. Tas, protams, negarantē projektu realizāciju, bet nozīmē, ka vēja parka vieta ir pieteikta un citi uzņēmumi savus projektus tur realizēt nevar.
2020. gada aprīlī “Latvia wind” pārpirka SIA “4 Wind” un SIA “Envirsus”. “4 Wind” pirms tam uz pusēm piederēja Kristapam Stepanovam un Andrim Didrihsonam. Pāris mēnešus pēc tam uzņēmuma pamatkapitāls tika palielināts no 2800 eiro līdz 252 800 eiro. “4 Wind” Ventspils novada Popes pagastā plāno uzbūvēt četras vēja turbīnas ar kopējo jaudu 22,4 MW. Šobrīd uzņēmuma valdes locekļi ir jau minētais Kristaps Stepanovs un čehs Jonāšs Kotiza (“BHM Group” investīciju vadītājs), bet “Latvia wind” patiesais labuma guvējs ir jau labi zināmais Tomāšs Krseks.
Daudz nopietnāku vēja parku plāno attīstīt SIA “Envirsus” Ventspils novada Užavas, Ziru un Vārves pagastā. Arī to aprīlī pārpirka “Latvia Wind” un gandrīz uzreiz palielināja pamatkapitālu no 2845 eiro līdz 502 845 eiro. Līdz tam 2016. gadā reģistrētais uzņēmums piederēja Ivetai Stepanovai. Arī “Envirsus” valdē ir Kotiza un Kristaps Stepanovs.
Kad 2021. gada decembrī Vides pārraudzības valsts birojā tika publicēts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) projekts, minētajos trijos pagastos uzņēmums plānoja maksimāli uzstādīt 96 vēja turbīnas (katras jauda 8 MW), kas kopā dotu 768 MW. Plānotā jauda daudz neatpaliek no Pļaviņu HES 907,6 MW jaudas, kas ļauj novērtēt vēja parka izmērus. Tomēr jāuzsver, ka gandrīz vienmēr parku attīstītāji IVN projektos norāda maksimāli iespējamo vēja turbīnu skaitu. Tas nenozīmē, ka tāds skaits arī tiks izbūvēts.
Sazinoties ar abu vēja parku valdes locekli Kristapu Stepanovu, uzzinām, ka IVN process sākts 97 turbīnām, no kurām beigās izvēlētais turbīnu skaits būs tāds, lai to kopējā jauda sasniegtu 290 MW. Vienas turbīnas jauda būšot 6 MW. “Tas būs labākais un vienīgais vēja parks Latvijā, kas būs komerciāli izdevīgs bez jebkādiem atbalstiem un subsīdijām. Ir sākts IVN process un drīz tiks virzīts arī detālplānojums,” norāda Stepanovs. IVN procesu veic SIA “Enviroprojekts”. Projektu vadītājs Valdis Felsbergs teic, ka līdz šim problēmas ar turbīnu skaita samazinājumu bijušas tikai tāpēc, ka turbīnu izbūvi nav atļāvuši zemes īpašnieki. IVN procesu uzņēmums cer pabeigt vēl šogad vai, vēlākais, nākamgad.
Tālāk pavirzījies mazais “4 Wind” vēja parks. Tur IVN jau beidzies un arī detālplānojums tuvojoties noslēgumam, bet vēl priekšā projektēšana. Stepanovs sacīja, ka parka būvniecība varētu sākties nākamā gada vidū.
Salīdzinot ar citiem novadiem, Ventspils novads ir pretimnākošāks vēja parku attīstītājiem – tur jau šobrīd slejas 32 turbīnas, tostarp jaunākais un Latvijā lielākais Tārgales vēja parks ar 14 turbīnām, kuru kopējā jauda ir 58,8 MW. Vēl seši vēja parki ar kopumā 168 plānotām turbīnām Ventspils novadā ir dažādās attīstības stadijās.
Vai Ventspils novadā īpaši strādā pie vēja attīstītāju investīciju piesaistes? Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Teritorijas un ekonomikas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andis Zariņš norāda, ka tā nav Ventspils novada politika, bet gan visas valsts politika. Ventspils novada teritorijas plānojums paredzot noteiktos zonējumos alternatīvās energoapgādes uzņēmumu apbūvi. “Protams, tas ir apjomīgi, un ir nepieciešams, lai pierādītu projekta lietderību sabiedrībai, lai izpētītu dabas vērtības plānotajā projekta darbības vietā, kā arī lai tiktu izpētīta jebkāda ietekme uz cilvēku un apkārtējo floru un faunu. Pēc izpētes ir apjomīgs darbs, lai šo ietekmi mazinātu līdz minimumam vai novērstu vispār. Gan ietekmes uz vidi novērtējums, gan detālplānojums vai lokālplānojums tiek sabiedriski apspriesti, un tas ir ļoti svarīgs aspekts,” “Latvijas Avīzei” sacīja deputāts.
Kristaps Stepanovs piebilst, ka arī Ventspils novadā neiztika un neiztiek bez kritiķiem: “Arī Ventspils novadā pretojās, jo neviens negrib turbīnas pie mājām, bet pozitīvi, ka lielāko zemju īpašnieki ir ļoti ieinteresēti un pašvaldība viņos ieklausās. Arī pati pašvaldība ir pretimnākoša. Mums paveicies, ka sākām attīstīt projektus jau no 2017. gada, kad vēl bija zemas elektrības cenas un tas AER būvniecības trakums nebija šī brīža līmenī. Tāpat izvēlētā vieta ir izcila – vēja resurss Ventspils novadā ir lielisks, bet iedzīvotāju blīvums – ļoti mazs.”
Stepanovs gan norāda, ka arī Ventspils novadā, tāpat kā, piemēram, Dobeles novadā, tiek izstrādāts teritoriālais plānojums, ar kura palīdzību grib ierobežot vēja staciju izvietošanu. “Latvijas interesēs ir attīstīt lētu elektroenerģijas ieguvi, un ceru, ka saprāts ņems virsroku.”
Čehiem piederošie vēja parki arī solās būt pirmie Latvijā, kas daļu peļņas novirzīs vietējo iedzīvotāju atbalstam – to, kurus visvairāk ietekmēs jaunās vēja turbīnas. Stepanovs stāsta, ka realitātē tā varētu būt elektroenerģijas dotācija iedzīvotājiem, tomēr atbalsta varētu arī nebūt. “Gribētu samazināt viņiem elektrības izdevumus. Tāda ir doma, neskatoties uz to, ka Ministru kabinets virza atbildības maksājumu pašvaldības budžetos. Sagaidīsim šo regulējumu un tad lemsim, vai maksāt dubultā, tostarp mūsu brīvprātīgo atbalstu. Esam nogaidošā stadijā par šo. Ja to realizēsim, tad runājam par 0,5–1,25% ieņēmumu novirzīšanu šim mērķim,” saka Stepanovs. Iecere gan acīmredzot pagaidām ir tikai iekšēja, jo nedz pagastu pārvaldes vadītāji, nedz Andis Zariņš par šādu plānu dzirdējis nav.
Bieži vien vēja un saules parku attīstītāji ieceri aizved līdz pilnīgai realizācijai un tad to pārdod dažādiem investoriem, pensiju fondiem u. c. naudīgiem jaunajiem saimniekiem. Stepanovs sola, ka minēto parku pārdošana netiek paredzēta un čehi plāno vēja parkus uzraudzīt paši.
Bet kā tad čehu investori atrada Stepanovu? Vai Stepanovs atrada viņus? Vēja parku valdes loceklis “Latvijas Avīzei” stāsta, ka čehu investori esot meklējuši AER projektus Latvijā, ar kuriem sadarboties, un esot novērtējuši abus sāktos projektus. “Ņemot vērā viņu pieredzi, viņu darbību Somijā ar vēja parku attīstību, izvēlējāmies viņus kā sadarbības partnerus, kas var nodrošināt vislielāko pienesumu projektam.”
Vai viņu nebaida čehu miljonāra Krseka neviennozīmīgā reputācija Čehijā un skandalozie notikumi Latvijā? “Negodīgi cilvēki sēž cietumā, bet mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Nav viņš nedz apsūdzēts, nedz kā citādi sodīts. Nav arī vairs saistīts nedz ar “Škoda Transportation”, nedz ar “Olainfarm”. Viņam ir daudz dažādu biznesa projektu, viņš ir ar milzīgu pieredzi, un Latvijā pie varas atrodas daudz vairāk apšaubāmu tipu,” atbild Kristaps Stepanovs.
Čehiem Latvijā patīk
Kā jau minēts, “Latvia wind a.s.”, neskatoties uz nosaukumā ietverto Latvijas vārdu, ir čehu uzņēmums, kas acīmredzot dibināts ar mērķi pārraudzīt čehu vēja biznesu Latvijā. Uzņēmuma valdē ir ne tikai “Škoda Transportation” skandālā iepazītais Milošs Kratohvīls, bet arī Kristaps Stepanovs. Pirms tam valdē bijis arī Tibors Bokors. Savukārt padomes loceklis ir “Olainfarm” pārņemšanā labi zināmais Vojtehs Kačena. Kā jau noskaidrojām, patiesais labuma guvējs ir Krseks.
Interesanti, ka šis nav vienīgais Čehijā reģistrētais uzņēmums, kurā ietverts vārds “Latvija” un kurus vada labi zināmie čehi. Ir arī uzņēmumi “Latvia solar” un “Latvia renewables”, kuri acīmredzot katrs nodarbosies ar cita atjaunojamo resursu biznesa pārraudzību Latvijā. Šie uzņēmumi atšķirībā no “Latvia wind” vēl nav aktīvi.
Zināms gan, ka visus šo uzņēmumus dibinājis cits Krseka “BHM Group” piederošs uzņēmums “GHR Baltics”, kas arī jau nosaukumā pasaka priekšā tā mērķa valstis. “GHR Baltics” sevi pozicionē kā investoru zaļās enerģijas projektos Baltijas valstīs. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Kratohvīls, bet padomi vada Krseks. Tomēr “BHM Group” mājaslapā zem “GHR Baltics” nosaukuma skaidri rakstīts “Latvia”, kas nozīmē, ka realitātē uzņēmums plāno darboties tikai Latvijas tirgū.
Vislabāk veicas Somijā
Eiropas mērogā “BHM Group” visnopietnāk ir pārstāvēts Somijā. 2017. gadā “BHM Group” piederošais “Green Horizon Renewables” pārpirka somu vēja parku attīstītāju “Winda”, kopš tā laika attīstot apmēram 220 MW vēja turbīnu Somijā. 2021. gadā uzņēmums par 303 miljoniem eiro vēja portfeli pārdeva amerikāņu investīciju kompānijai “BlackRock”, kas ir zināms kā viens no pasaulē lielākajiem investoriem enerģētikā. “Winda” šobrīd amerikāņu investoriem būvē vēl apmēram 200 MW lielus vēja parkus Somijā, bet kopumā dažādās izstrādes stadijās ir 1,2 GW “Winda” vēja parki.
Paralēli Somijai “Green Horizon Renewables” sākumposmā investēja nelielos vēja parkos arī Čehijā un Slovākijā, tomēr nu jau vairāk nekā piecus gadus šajās valstīs nekādu jaunumu nav. Uzņēmuma vadība to savulaik Čehijas medijiem norādīja, ka bez papildu valsts atbalsta Čehija nav pārāk pateicīga nedz saules, nedz vēja ģenerācijai. Pirms gada uzņēmums paziņoja par ieiešanu Balkānu valstu tirgū, kur plānots piedāvāt saules paneļu uzstādīšanas pakalpojumus mājsaimniecību līmenī.
“Lai liek, cik var!”
“Latvijas Avīze” paviesojās Ziru un Užavas pagasta vietās, kur slietos desmitiem turbīnu. Nebeidzams līdzenums ar pāris nelielām meža audzēm. Acīm grūti atrast ainavu, pie kuras pieķerties, tālumā ar grūtībām izdodas saskatīt pāris rūpnieciska paskata būves, piemēram, kādu graudu kalti un torni. Kaut gan kartē pāris viensētas iezīmēto turbīnu tuvumā atrodamas, realitātē tās izskatās pamestas un atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Dzīvu dvēseli apkārtnē tiešām atrast grūti. Novadā kopumā iedzīvotāju blīvums ir pieci cilvēki uz kvadrātkilometru, bet vietās, kur plānots “Envirsus” vēja parks, blīvums ir pat tikai viens cilvēks uz kvadrātkilometru.
“Latvijas Avīzei” izdevās atrast trīs lauksaimniekus, kuri ir devuši atļauju vēja turbīnu būvniecībai uz savas zemes un parakstījuši zemes nomas līgumus, kuri stāsies spēkā, līdzko uz viņu zemēm sāksies aktīva rosība.
Lauksaimnieks, SIA “Akmeņkalni” saimnieks Kārlis Akums spriež, ka vēja parku būvniecība ir loģiska laikmeta prasība. “Pirmkārt, viņi ir vajadzīgi mums kā iedzīvotājiem, jo tas samazinās elektrības cenas, nebūs tik daudz jāiepērk no citām valstīm. Otrkārt, Tārgales vēja parks ir piemērs – nevienam viņi netraucē! Kādreiz braucu ar prāmi gar Dāniju, gar tiem viņu parkiem, kas jūrā sacelti, un tas skats taču ir smuks! Ne tie zibšņi kādam traucē, nekas! Sacelta ažiotāža, un latviešu skaudība, ka uz savas zemes viņiem turbīnu nav, kamēr es par to kaut ko saņemu. Iespējas sākumā visiem bija dotas, un tā jau ir paša vaina, ka uz tavas zemes nebūs turbīnu. Es uzskatu, ka kritika ir saistīta ar skaudību, nenovīdību un nedomāšanu par nākotni,” saka K. Akums.
Neviens no lauksaimniekiem nedrīkst atklāt nomas līgumu nianses un cik tad gadā viņi par savas zemes izīrēšanu no attīstītājiem iekasēs, bet Akums ir gatavs atvēlēt vietu vismaz desmit turbīnām. “Nekādu problēmu! Man vēl labums būs no tā, ka viņi būvēs jaunus ceļus un man būs vieglāk tikt klāt saviem laukiem. Turbīna aizņems tik mazu platību, ka zaudējumu faktiski nav.”
Par zemes izīrēšanu Akums norāda: “Man ir juridiski ļoti kolosāls līgums, kur iestrādāta arī inflācija, saražotās elektrības apjoms utt. Man šķiet, ka mūsu galā visiem līgumi ir apmēram vienādi, līguma termiņš ir 30 gadi. Uzskatu, ka vilks ir paēdis un kaza dzīva, jo vēja parks ir liels un prasīs lielas investīcijas.”
Par vēja parkiem ir arī ZS “Stepnieki II” saimnieks, Ventspils pilsētas deputāts Aigo Gūtmanis un ZS “Strēļi” vadītājs Ēriks Goldmanis. “Lai liek, cik var! Nav man nekas pretī. Ja ir iespējas un piedāvājums likt, maksājot par to nomu, lai tik liek. Turbīna aizņem līdz hektāram un apkārt tāpat visu var audzēt,” norāda Goldmanis.
Aigo Gūtmanim tikai uz viena zemesgabala varētu vietu rast divas trīs turbīnas, taču viņam par to nav sirdsēstu. “Tā ir poldera teritorija, nav apdzīvotu vietu, nav māju, kur kādu diskomfortu sagādāt. Šī tiešām ir izcila vieta, kur celt vēja parku, – ne dabu bojā, ne skatu bojā, tur ir tikai lielas lauku teritorijas.”
Gūtmanis stāsta, ka vairāk protestu bijuši par tiem vēja parkiem, kuri plānoti pie Popes, kur esot Popes pilskalns un vēja parki varot traucēt ainavisko vidi. “To es vēl varu saprast, bet te nav nekāda ainaviskā vide. Turklāt tepat ir jaunais Kurzemes loks, kas ir ļoti svarīga infrastruktūra enerģijas nodošanai tīklā.”
Neviennozīmīga reputācija
Pats Stepanovs ir jurists, jau vairākus gadus ir aktīvs enerģētikas uzņēmumu un vēja parku pārvaldnieku konsultants un interešu aizstāvis. Viņš ir īpašnieks un patiesais labuma guvējs vairākos vēja enerģijas un saules enerģijas projektos, no kuriem lielākā daļa gan nav pat tikuši līdz IVN procesa sākumam.
Viens no viņa skaļākajiem projektiem bija ideja ražot saules paneļus. 2017. gadā Stepanovs Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) uzņēmumam pat piešķīra kapitālsabiedrības statusu. Plāni bija lieli – “kļūt par pirmo saules paneļu ražotāju Latvijā, kas Baltijas jūras reģiona valstīm piedāvātu tirgū labākos, efektīvākos un kvalitatīvākos produktus”, tā norādīja Stepanovs.
Uzņēmums bija noskatījis telpas Liepājas Biznesa centrā. Pirmajā darbības gadā bija plānots radīt desmit jaunas darba vietas, bet turpmākajos gados skaitu bija plānots palielināt līdz trīsdesmit. Liepājas SEZ valde toreiz nolēma arī slēgt līgumu ar “Baltic Solar Factory” par ieguldījumu veikšanu būvniecībā un modernās tehnoloģijās ražotnes izveidošanā par 1,122 miljoniem eiro. Tomēr kopš šīm ziņām par uzņēmumu nu jau sešus gadus nekas vairs nav dzirdēts. “Firmas.lv” dati rāda, ka uzņēmums joprojām ir aktīvs, tomēr tam kopš 2018. gada nav bijis apgrozījuma, bet norādīti nelieli zaudējumi. Liepājas SEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe “Latvijas Avīzei” sacīja, ka uzņēmums atteicies no savas ieceres.
Stepanovs ir ilggadējs Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis, kā arī Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes loceklis. Bijis arī Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, bet šobrīd nozarē viņu vērtē neviennozīmīgi, jo ir iesaistīts bēdīgi slavenā vēja parka SIA “Winergy” stāstā (valdes loceklis kopš 2019. gada), kā arī viņu ļoti dīvaini 2019. gada jūnijā uz īsu mirkli tā laika ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecēla “Latvenergo” pagaidu padomē. Mēļo, ka Stepanovs ar Nemiro ir bijušie klasesbiedri. Tā paša gada novembrī Stepanovs konkursā atlasi uz “Latvenergo” padomes amatu vairs neizturēja.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš bija Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vietnieks laikā, kad ieviesa OIK. 2011. gadā viņš amatu pameta un valsts pārvaldē vairs neatgriezās. Kāds vēja enerģijas nozarē strādājošs cilvēks “Latvijas Avīzei” sacīja, ka neviens nozarē ar Stepanovu “principā nerunā, jo viņam vispār nav reputācijas, visam, kam pieķeras, ir kukuļu smaka”.
Šis raksts tika izstrādāts ar “Journalismfund.eu” atbalstu
Rakstu sērijas 4. daļā apkoposim čehu miljonāra Tomāša Krseka saistību ar Latviju pēdējo 10 gadu laikā, kurā bijuši dažādi skandāli, korupcija, aresti un investīcijas.
