“Olainfarm” sāga kā juridiskās drāmas seriālā “Ģēnijs uzvalkā”… Kā uzradās čehu investori? 14
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”; Lucija Sīkorova, “HlidaciPes”, AS “Latvijas Mediji”
Publikācijas “Čehu biznesa haizivs Latvijas ūdeņos” pirmajā daļā “Latvijas Avīzes” 14. marta numurā parādījām, kā čehu miljonārs Tomāšs Krseks ieguva kontroli pār “Škoda Transportation”, kā paspēja uzvarēt “Rīgas satiksmes” iepirkumos, samaksājot kukuļos 13–20 miljonus eiro. Pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas sākuma viņš uzņēmumu pārdeva, gūstot vairāk nekā 100 miljonu eiro peļņu. Šajā publikācijā sekojam viņa naudai – kā Čehijas uzņēmums “Black Duck Invest” 2021. gada pavasarī šķietami pārņēma “Olmafarm” piederošās “Olainfarm” akcijas. Arī šobrīd Krseks aktīvi meklē biznesa nišas Latvijā.
2. daļa: “Olainfarm” sāga kā juridiskās drāmas seriālā “Ģēnijs uzvalkā”
Pēc tam kad 2017. gadā čehu miljonārs Tomāšs Krseks un pārējie “Škoda Transportation” īpašnieki nolēma par vairāk nekā 350 miljoniem eiro pārdot uzņēmumu citam čehu miljonāram Kelneram, Krseks savus vairāk nekā 150 miljonus eiro ieguldīja jaunā investīciju uzņēmumā “BHM Group”. Tos viņš sāka investēt vairāk nekā 20 valstīs esošos farmācijas un atjaunojamās enerģijas uzņēmumos un projektos, kā arī jaunuzņēmumos. 2021. gadā “BHM Group” piederošais uzņēmums “Black Duck Invest” pirmo reizi skaļi uzpeldēja Latvijas mediju virsrakstos, cenšoties pārņemt vienu no reģiona lielākajiem farmācijas uzņēmumiem “Olainfarm”.
Četru rakstu sērijas 2. daļā atskatīsimies uz vairāku gadu notikumiem pēc “Olainfarm” ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves – gan mantinieču vēlmi pārdot “Olainfarm”, gan to, kā uzradās čehu investori un kāpēc akciju pārdošana izvērtās gandrīz kā slavenā ASV juridiskās drāmas seriāla “Ģēnijs uzvalkā” sezona.
Cīņa par ietekmi
Visticamāk, mēs šobrīd par šīm lietām nemaz nerunātu, ja 2017. gadā mīklainos apstākļos bojā nebūtu gājis “Olainfarm” ilggadējais īpašnieks Valērijs Maligins. Ar šo notikumu arī datējama apmēram piecu gadu ilga notikumu ķēde, kas noveda pie “Olainfarm” uzņēmuma pilnīgas kontroles nonākšanas veselības uzņēmumu grupas “Repharm” rokās.
Lai varētu salikt visu sarežģīto “Olainfarm” puzli, vispirms jāsāk ar Maligina testamentu. Tas paredzēja viņam piederošo mantu sadalīt līdzvērtīgi visām trim meitām – vecākajai Irinai Maliginai, vidējai Nikai Saveļjevai un jaunākajai, nepilngadīgajai Annai Emīlijai Maliginai.
Jāuzsver, ka tiešā veidā Maliginam piederēja 26,9% “Olainfarm” akciju, bet lielāko “Olainfarm” akciju paketi Maligins kontrolēja caur SIA “Olmafarm”, kam piederēja 42,5% akciju. Tātad kopumā Maliginam piederēja 69,5% “Olainfarm” akciju, kuras tagad trīs vienādās daļās pārgāja viņa meitām. Varētu likties, ka rezultāts ir iespējami labākais – uzņēmums paliek ģimenē – meitām, kuras kopīgi var izlemt, ko ar uzņēmumu darīt. Tik vienkārši gan nebija.
Pirmkārt, Maligins testamentā norādīja, ka vismaz piecus gadus māsas nedrīkst pārdot sev tieši piederošās “Olainfarm” akcijas.
Otrkārt, tā kā meitas nebija Maliginam dzimušas vienās attiecībās, to savstarpējās attiecības nebija pārāk gludas. Turklāt jaunākā meita Anna Emīlija vēl bija daudz par jaunu, lai spētu operēt ar savām daļām. Tās pārvaldīja viņas māte Signe Baldere-Sildedze kā Annas Emīlijas aizbildne.
Treškārt, kaut gan brīžiem publiskajā telpā uzpeldēja māsu teiktais, ka viņas ir gatavas attīstīt “Olainfarm”, realitātē jau no paša sākuma bijis plāns no uzņēmuma tikt vaļā, jo mantinieču rīcībā vienkārši neesot bijis pietiekami daudz līdzekļu, lai spētu gan attīstīt uzņēmumu, gan uzturēt arī visu līdzi nākošo infrastruktūru un nekustamos īpašumus.
Jau dažus mēnešus pēc Maligina nāves sākās pirmās attiecību kārtošanas māsu starpā. No uzņēmuma padomes akcionāri atsauca zinātnieku Ivaru Kalviņu, advokāti Milanu Beļēviču un bijušo premjeru Ivaru Godmani, viņu vietā ieceļot advokātu Pāvelu Rebenoku, Irinu Maliginu, advokātu Mārtiņu Krieķi, Dainu Sirlaku un Signi Balderi-Sildedzi. Nedēļu vēlāk gan Baldere-Sildedze, kā arī vidējā meita Nika Saveļjeva vērsās tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar reiderismu jeb prettiesisku uzņēmuma pārņemšanu, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu un krāpšanu. Sildedze-Baldere norādīja, ka Rebenoks un Krieķis ilgstoši tiesās pārstāvējis cita farmācijas uzņēmuma, “Olainfarm” konkurenta “Grindeks” īpašnieka Kirova Lipmana intereses.
Abas jaunākās māsas, vēršoties policijā, būtībā vērsās pret savu vecāko māsu Irinu, kura sākotnēji bija mantojuma aizgādne. Vienā mirklī, kad abas jaunākās māsas vēl nebija izņēmušas mantojuma apliecības, ar ko Irina zaudētu mantojuma aizgādnes statusu, tika veiktas minētās izmaiņas padomē un arī valdē, kā arī “Omafarm” statūtos, kas paredzēja, ka izmaiņas valdē var veikt tikai ar trīs ceturtdaļu akcionāru balsojumu. Tas būtībā nozīmēja, ka bez Maliginas ziņas izmaiņas veikt nevar.
Nodod pilnvaras “Repharm” rokās
Pēc pāris mēnešiem gan tomēr notika jau kārtējās izmaiņas “Olainfarm” padomē. Akcionāru sapulcē piedaloties 61,48% akcionāru, par padomes priekšsēdi tika iecelts ekonomists Gundars Bērziņš, tāpat padomē darbu sāka jurists Jānis Buks, investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš, Nikas Saveļjevas vīratēvs Andrejs Saveļjevs un advokāts Haralds Velmers. Būtībā šī jau bija saucama par abu jaunāko māsu padomi, kamēr otra padome bija Irinas Maliginas pusē. Vecā padome gan norādīja, ka sapulce notikusi ārpus “Olainfarm” teritorijas un sapulce nav leģitīma, bet Maligina atsaucās uz veiktajām izmaiņām statūtos. Uzņēmumu reģistrs vēlāk sapulci atzina par likumīgu.
Vēl pēc pāris mēnešiem – 2019. gada jūlijā – ar Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu tika atcelta “Olmafarm” vienīgā valdes locekle Milana Beļēviča, vietā ieceļot Pēteri Rubeni. 2020. gada aprīlī Augstākās tiesas Senāts lēmumu atcēla, norādot, ka tas tiešām bijis prettiesisks, un Beļēviča atgriezās amatā.
Bet kāpēc Beļēviča zaudēja divu mantinieču uzticību? Tas varēja būt saistīts ar to, ka 2019. gada maijā Nika Saveļjeva pilnvaroja ar sev piederošajām “Olainfarm” un “Olmafarm” daļām rīkoties pēc saviem ieskatiem virkni personu, kuras tieši vai netieši, bet saistītas ar veselības aprūpes jomā strādājošo uzņēmumu grupu “Repharm”.
Pilnvaras saņēma gan viens no „Repharm” līdzīpašniekiem Andrejs Leibovičs, gan viņam piederošs uzņēmums „AB Trust”, gan advokāts Artūrs Spīgulis, kurš pārstāvējis „Repharm” intereses, gan jaunais „Olmafarm” valdes loceklis, jurists Pēteris Rubenis, kurš savulaik bija „Rīgas farmaceitiskās fabrikas” īpašnieka SIA „Capital Holding” likvidators.
Vēlāk „Rīgas farmaceitiskā fabrika” nonāca tieši „Repharm” kontrolē. Interesanti, ka pilnvarās, kas ir „Latvijas Avīzes” rīcībā, minēti arī 18,6 miljoni eiro – summa, par ko šķietami daļas no Nikas Saveļjevas nākotnē varētu atsavināt. Droši vien – pēc tam, kad būs iztecējusi Valērija Maligina griba par piecu gadu termiņu, kurā „Olainfarm” akcijas nedrīkst pārdot.
Savukārt Irina Maligina ap šo pašu laiku līdzīgas pilnvaras izsniedza citam juristam Sandim Petrovičam. Mazākuma akcionāri 2021.gadā par šīm un citām darbībām vērsās tiesā, uzskatot, ka noticis slēpts uzņēmuma pārdošanas darījums. Teorētiski to jau 2019.gadā bija jāvērtē Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas gan acīmredzot neko nelikumīgu nodarītajā nesaskatīja. Viens no mazākuma akcionāriem Agris Auce sarunā ar „Latvijas Avīzi” norādīja, ka viņam esot sarakste ar FKTK vadītāju Santu Purgaili, kurā viņa atzinusi, ka Petrovičs esot ticies ar FKTK padomes locekli Ģirtu Rūdi, kura atbildības joma tolaik bija akciju tirgus un tā
dalībnieku uzraudzība.
Uzpeld čehu “melnā pīle”
2020. gads bija klusāks, taču tieši togad Latvijas farmācijas biznesa ūdeņos iepeldējis čehu uzņēmums “Black Duck Invest” (BDI), ko tiešā veidā varētu tulkot kā “Melnās pīles investīcijas”. Uzņēmuma valdē atradās Vojtehs Kačena un Jans Černijs. Kačena nosaukumu skaidroja vienkārši – čehu valodā Černy nozīmē “melns”, bet Kačena – “pīle”. Tāpat ar uzņēmumu visus gadus saistīts Tibors Bokors, taču viņa amats uzņēmumā nav skaidrs. Tieši viņš, nevis Černijs, kopā ar Kačenu kārtojuši darījumu par mantiniecēm piederošo “Olmafarm” akciju iegādi. Patiesais “Black Duck Invest” labuma guvējs visus gadus bija jau ievadā minētais čehu miljonārs Tomāšs Krseks.
“Latvijas Avīzei” ar Vojtehu Kačenu sazināties neizdevās, bet uz “WhatsApp” ziņām atbildes saņemtas netika, kaut gan sūtītās ziņas adresātu sasniedza. Tomēr vēl laikā, kad BDI aktīvi Latvijā centās panākt sev labvēlīgu iznākumu, Kačena intervijā “Forbes Latvia” sacīja, ka BDI ir izveidots tikai “Olainfarm” darījumam un tā mātesuzņēmums ir Krsekam piederošais “BHM Group” investīciju uzņēmums. Tam pieder tādi uzņēmumi kā vācu medicīnas aprīkojuma ražotājs un izplatītājs “Kottermann” un Polijas farmācijas uzņēmums “Polpharma”. Tāpēc viņi bijuši ieinteresēti arī “Olainfarm”.
Kačena un Černijs var lepoties ar labu izglītību. Kačenam ir doktora grāds matemātikā, pabeidzot ASV Ņujorkā bāzēto Kolumbijas Universitāti, bet Prāgas Ekonomikas augstskolā ieguvis maģistru starptautiskajā vadībā. Biznesā bijis saistīts gan ar Āziju, gan Krieviju. Černijs ir “BHM Group” izpilddirektors, saņēmis maģistra grādu finanšu ekonomikā Oksfordas Universitātē. Savukārt Tibors Bokors kādu mirkli bija valdes priekšsēdētājs Čehijas uzņēmumā “Latvia Wind” a.s. Tas acīmredzot saistīts ar “BHM Group” plāniem Latvijā būvēt milzīgu vēja parku, par ko plašāk rakstīsim rakstu sērijas 3. daļā.
Bokors vislabāk zināms ar to, ka laika posmā no 2018. līdz 2021. gada oktobra beigām bija izpilddirektors kriptovalūtu transakciju uzņēmumā “Suex OTC”. 2021. gada septembrī ASV Valsts kase uzlika sankcijas Maskavā bāzētajam uzņēmumam. ASV Valsts kase paziņojumā norādīja, ka “Suex” ir atbildīgs par vairāk nekā 480 miljonu ASV dolāru vērtu nelikumīgu finanšu transakciju, turklāt uzņēmums izmantots, lai caur to finansējumu iegūtu izspiedējvīrusu uzbrukumu organizatori. Tāpat caur uzņēmumu nodrošinātas transakcijas uz un no Krievijas kriptovalūtu uzņēmuma “Finiko”, kurš vairs neeksistē, jo darbības pamatā bija krāpnieciska Ponci shēma. Tāpat caur “Suex” savas finanses pārvaldīja Krievijas lielākais tiešsaistes narkotiku veikals “Hydra”, kas darbību veica t.s. “DarkNet” jeb “tumšajā tīmeklī”. ASV uzskatīja, ka vismaz 40% visu “Suex” apstiprināto transakciju bija nelikumīgas un saistītas ar nelegāli iegūtu naudu.
ASV likumsargi noskaidrojuši, ka, lai “Suex” veiktu transakcijas, “Finiko” tam samaksājis 24 miljonus dolāru, “Hydra” 20 miljonus, bet “BTC-e”, kas ir vēl cits aizliegts kriptovalūtu uzņēmums ASV, – vairāk nekā 50 miljonus dolāru kriptovalūtā. Domājams, ka “Suex” kriptovalūtu vēlāk dolāros pārvērta Maskavā, Sanktpēterburgā, citās Krievijas pilsētās un arī Tuvajos Austrumos. Lielākie uzņēmuma īpašnieki bijuši Krievijas kriptovalūtu uzņēmējs Jegors Petuhovskis un Tibors Bokors, bet 10% piederējuši citam krievam Vasilijam Žabikinam.
Bokors kādu laiku darbojies arī Krievijas bankā “Bank Otkritie” kā analītiķis, kas skaidri parāda ilgstošas Bokora saites ar Krieviju.
Čehi pret “Repharm”
Visvairāk ar čehu investoriem runājis un tos konsultējis investīciju baņķieris, “Prudentia” vadošais partneris un “Olainfarm” padomes loceklis Kārlis Krastiņš, jurists un “Olainfarm” padomes loceklis Haralds Velmeris, kā arī Beļēviča. Daudz iesaistīta bijusi arī Baldere-Sildedze.
Beļēviča 2021. gada vasarā skaidroja, ka ar čehu uzņēmuma pārstāvjiem iepazinusies 2020. gada pavasarī, bet viņi interesi izrādījuši arī pirms tam. Savukārt pie darījuma strādājuši kopš 2020. gada vasaras. Novembrī ticis apspriests pirmais akciju iegādes līgums, pēc kura čehi sūtījuši trīs dažādus piedāvājumus. Acīmredzot katru reizi summu audzējot. Galīgais piedāvājums nācis 2022. gada aprīlī, un naktī uz 27. aprīli viņa ar elektronisko parakstu to parakstījusi. Čehi to izdarījuši fiziski, klātesot notāram.
Beļēviča norāda, ka 27. aprīļa vēlā pēcpusdienā viņa esot informēta par to, ka no “Olmafarm” valdes locekles amata atbrīvota. Beļēviča uzskata, ka “Repharm” pārstāvjiem beidzot izdevies, visticamāk, ar finansiāliem labumiem savā pusē pārvilināt Annas Emīlijas Maliginas māti Signi Balderi-Sildedzi, kura kā pēdējā no mantinieču aizbildnēm nepakļāvās “Repharm” spiedienam.
Ļoti iespējams gan, ka Baldere-Sildedze jau 2019. gadā izdarīja liktenīgu kļūdu (vai varbūt apzinātu darbību), kad acīmredzot vēlējās pārdot meitai piederošās “Olainfarm” akcijas. Viņa tolaik sākusi pārrunas ar uzņēmumu “Zdorovie Europe” (2021. gada sākumā mainīja nosaukumu uz SIA “Farma Fund”) par Annas Emīlijas daļu pārdošanu. Esot parakstīti vekseļi un arī pamatlīgums par akciju faktiskā īpašnieka maiņu. Darījums paredzējis, ka “Farma Fund” līdz 2023. gadam veiks vairākus maksājumus Annai Emīlijai pēc īpaši sastādīta grafika. Tomēr Baldere-Sildedze atkāpusies no noslēgtā līguma 2020. gada maijā, par ko pret viņu sāka arī kriminālprocesu. To izmantoja “Rīgas Farmaceitiskā fabrika”, kura 2021. gadā pārpirka “Farma Fund” un attiecīgi arī šo vienošanos. Vairāki uzrunātie uzskata, ka Baldere-Sildedze saņēmusi prāvu naudas summu, lai piekristu pilnībā pāriet abu pārējo māsu pusē, kas attiecīgi aprīlī beidzot rezultējās visu māsu kopīgā lēmumā atstādināt Beļēviču no amata.
Kā liecina līgumu projekti, plāns bijis “Olainfarm” nonākt BDI un SIA “Latvia Invest” rokās, kuru kontrolētu Krastiņš, Velmers un vēl kāda persona. BDI kļūtu par 49% akciju īpašnieku Čehijas kompānijā “Prospero”, savukārt “Latvia Invest” kļūtu par 51% “Prospero” akciju īpašnieci. Bija paredzēts, ka Kipras kompānija “Ergoapex Limited” izsniegtu 44 miljonu eiro aizdevumu “Prospero” “Olmafarm” akciju iegādei.
“Ergoapex Limited” direktors bija Milošs Kratohvīls – zināms kā “BHM Group” valdes priekšsēdētājs. “Prospero” attiecīgi iegūtu 100% kontroli Čehijas kompānijā “WXZ5”, pēc kā saņemtu 44 miljonu eiro aizdevumu no “Ergoapex Limited”. Par akciju pircēju kļūtu tieši “WXZ5”. “Prospero” valdes priekšsēdētājs bija zināmais Bokors, valdes loceklis Kačena, bet padomes priekšsēdētājs Kratohvīls. Divu līdz piecu gadu laikā bija paredzēts tālāk atsavināt BDI un “Latvia Invest” iegūtās “Olainfarm” akcijas. Līguma projektos minēts, ka kopējās “Olainfarm” akciju iegādes izmaksas būtu aptuveni 89,9 miljoni eiro, ko finansētu no banku aizdevumiem.
Shēma pat tik liela darījuma veikšanai nav neierasta, taču ēnu uz čehu darījumu met divas lietas. Pirmkārt, Beļēvičai tomēr kā “Olmafarm” valdes loceklei bija jābūt visu mantinieču uzticības personai un jāveic darbības saskaņā ar mantinieču vēlmēm. Šajā gadījumā vismaz divas mantinieces un beigās arī visas trīs bija vai nu neinformētas par Beļēvičas darbībām, vai bija pret tām.
Otrkārt, kaut gan Beļēviča apgalvo, ka viņa no amata atstādināta 27. aprīļa pēcpusdienā, jau pēc tam, kad bija parakstījusi pārdošanas līgumu, Pēteris Rubenis un mantinieces uzsver, ka Beļēvičai par to paziņots jau 26. aprīlī, aicinot viņu neveikt nekādas darbības “Olmafarm” vārdā. Uzņēmumu reģistrā gan redzams, ka izmaiņas valdē datētas ar 27. aprīli. Datumi ir svarīgi, jo teorētiski kā “Olmafarm” valdes locekle viņa varēja parakstīt pārdošanas līgumu, ja amatā vēl bija.
Treškārt, vismaz aizdomu ēnu pār darījumu met tas, ka līgums par pārdošanu parakstīts naktī. Tas tomēr liek domāt, ka darījumā iesaistītie centušies “paspēt” procesu paātrināt. Ja risku un draudu nebūtu, grūti iedomāties, kāpēc līgumus nevarētu noslēgt no rīta vai dienas laikā. Ļoti iespējams, ka Beļēviča un pārējie iesaistītie apzinājās, ka sekos mantinieču pretestība.
Kas notika pēc it kā noslēgtā līguma par akciju pārdošanu čehiem? Čehus arestēja lidostā “Rīga”. Pāris dienas vēlāk Pēteris Rubenis medijiem paziņoja, ka par visu trīs mantinieču pilnvaroto pārstāvi 26. aprīlī iecelta Kristīne Brunovska, kura bija Balderes-Sildedzes vecāku biznesa partnere – viņa ir līdzīpašniece un viena no patiesajām labuma guvējām tādos uzņēmumos kā SIA “Mārupes siltumnīcas”, SIA “Ezerkauliņi agro”, SIA “Sabiedrība Mārupe”, SIA “Zaļā Mārupe” un SIA “Zaļā dārzniecība”. Rubenis attiecīgi norādīja, ka tieši Brunovska atcēlusi Beļēviču no amata, bet tajā atkal iecēlusi Rubeni.
“Repharm” jūnijā paziņoja, ka ieguvis 30,84% “Olainfarm” akciju, lūdzot FKTK atļauju obligātajam akciju atpirkumam, ko FKTK arī piešķīra. Novembrī “Repharm” mātesuzņēmums “AB City” kontrolēja jau vairāk nekā 50% akciju, bet decembrī FKTK ļāva veikt “Olainfarm” galīgo akciju atpirkšanu, kad grupa kontrolēja jau 96,1% akciju. Šobrīd “Repharm” mātes kompānija “AB City” kontrolē “Olainfarm” 100% apmērā un pēdējā patiesie labuma guvēji ir “AB City” patiesie labuma guvēji Sergejs Korņijenko un Roberts Tavjevs.
“Olainfarm” bijis daudz vērtīgāks
Uzrunāju gan “Repharm”, gan “Olainfarm” pārstāvjus, taču uzņēmumu pārstāve norādīja, ka pēc juristu ieteikuma komentāri netiks sniegti. Diemžēl arī ar mantiniecēm sazināties neizdevās. Tāpēc raksta tapšanā izmantoju iesaistīto personu iepriekš medijiem sacīto.
Kā minēju iepriekš, vēlējos aprunāties arī ar Vojtehu Kačenu, taču izskatās, ka ar medijiem uzņēmums pārstājis komunicēt. Īsu sarunu neatteica “Black Duck Invest” advokāts divās civillietās Latvijā Mārtiņš Kvēps. Tāpat sarunai piekrita aktīvais mazākuma akcionāru pārstāvis Agris Auce, kurš joprojām tiesā cīnās par mazākuma akcionāru tiesībām.
Auce bijis arī “Olainfarm” revīzijas komisijas vadītājs, daudzus gadus apgrozoties “Olainfarm” gaiteņos. Agris Auce sarunā ar “Latvijas Avīzi” atstāsta to gadu notikumus, bieži vien apsūdzot noziegumos vairākus iesaistītos. Investoru un mazākuma akcionāru biedrības (IMAB) pārstāvji ar Auci un Mārci Judzi priekšgalā bija cēluši trīs prasības Ekonomisko lietu tiesā par viņu tiesību aizskaršanu divās “Olainfarm” akcionāru sapulcēs, kurās, viņuprāt, Andrejs Leibovičs un AS “AB City” pārņēma kontroli par “Olainfarm”. Auce piebilst, ka viņa rīcībā esot pierādījumi, lai izteiktu tādas apsūdzības.
Runājot par tiesvedībām, Auce uzsvēra, ka neizprot, kāpēc šo lietu izskatīšanu pārņēma tiesnesis Kaspars Vecozols, kurš pirms tam bijis FKTK vecākais juriskonsults Juridiskā un licencēšanas departamentā. “Vecozols manā ieskatā ir veicis virkni rupju, nepieļaujamu tiesneša ētikas pārkāpumu, esot interešu konfliktā un mūs neinformējot par to. Mums nāksies to sniegt disciplinārlietas komisijā, bet visa tā lieta jau izskatās tāda, kur kā lokomotīve Leiboviča “AB City” grupējums visu centās izdzīt cauri, neņemot vērā pilnīgi neko.”
“Manuprāt, noziedznieks Leibovičs krāpniecību “Olainfarm” lietā veica jau no 2019. gada. Visus šos gadus esam sastapušies ar noziedzīgu grupējumu, kas dažādos veidos centies pārņemt kontroli pār “Olainfarm”.” Kā piemēru Auce minēja beidzamo publisko akcionāru sapulci, kas notika 2021. gada oktobrī, kurā pieņēma lēmumu “Olainfarm” aiziet no biržas. “Pirms tam, manuprāt, melojot, Leibovičs un viņa grupējums centās panākt, lai pēc iespējas vairāk akcionāru savas akcijas pārdotu un viņi varētu dabūt 95% no akcijām. Drošības pēc viņi mums neļāva piedalīties sapulcē. Tā bija attālināta sapulce, un tur ir vieglāk neļaut piedalīties, vienkārši noraujot savienojumu. Mums tādā veidā neļāva piedalīties sapulcē, kas bija saistīta ar “Olainfarm” aiziešanu no biržas. Mēs to nebūtu darījuši, jo uzskatījām, ka “Olainfarm” ir daudz vērtīgāks. Ja mēs būtu piedalījušies, šim grupējumam nebūtu tie 95% un nevarētu izteikt galīgo piedāvājumu un atņemt visiem akcijas,” norāda Agris Auce.
Runājot par čehu uzņēmumu, Auce atbildēja, ka pirmo reizi par viņiem dzirdējis brīdī, kad sastrīdējās Signe Baldere-Sildedze un Nika Saveļjeva. “Nezinu, par ko sastrīdējās, bet rezultātā Saveļjeva apvienojās ar Irinu Maliginu un gribēja izmest no amata esošo administrāciju. Lai to izdarītu, bija jāsāk ar “Olmafarm” un Beļēviču. Tas sakrīt ar laiku, kad Leibovičs saņēma pilnvaras darboties Saveļjevas vārdā. Jebkuram, kurš nav angažēts, tas izskatījās pēc tā, ka viņš ir nopircis Saveļjevas akcijas.”
Auce norāda, ka čehiem esot bijis savs redzējums, kā būtu jāstrādā “Olainfarm”. Viņi uzskatīja, ka “Olainfarm” ir nenovērtēts un tā patiesā vērtība varētu būt divas trīs reizes augstāka. “Biju klāt mirklī, kad čehu uzņēmuma pārstāvji Kačena un Bokors Latvijā tikās ar Balderi-Sildedzi un Kiršblatu. Čehus viņi zināja jau vismaz gadu pirms tam. Arī mani interesēja, ko viņi piedāvā, jo viņiem bija pieredze farmācijas uzņēmumu vadībā un attīstībā. Kačena teica, ka līgumu Beļēviča parakstīja ar elektronisko parakstu vēl brīdī, kad viņa bija tiesīga to darīt. Čehu pusē bija notārs, kura klātbūtnē paši čehi parakstīja līgumu. Vojtehs uzaicināja uz tikšanos Balderi-Sildedzi kā personu, kura faktiski kontrolēja ar Kiršblatu “Olmafarm”, lai kaut kā vienotos par akciju nodošanu,” stāsta Auce.
“Apmēram plkst. 12 viņi parādīja līgumu Balderei-Sildedzei un plkst. 16 gribēja lidot uz Čehiju. Tikšanās laikā Signe sev personīgi pieprasīja daudzus miljonus eiro, lai piekristu nodot akcijas, kam čehi nepiekrita. To es varu apliecināt tiesā. Jāsaprot, ka akcijas piederēja viņas nepilngadīgajai meitai, nevis viņai. Pagāja četras stundas, un pa šo laiku jau bija ierosināta krimināllieta, dabūts orderis čehu aizturēšanai. Vai tas ir normāli?”
Čehiem tiesā neveicas
Preses konferencē neilgi pēc it kā notikušā darījuma, Beļēvičas atstādināšanas un čehu aizturēšanas lidostā Kačena apstiprināja, ka BDI veicis pārrunas par “Olainfarm” akciju iegādi no lielākā uzņēmuma akcionāra “Olmafarm”. “Akciju iegādes darījums ir noslēdzies mūsu sarunu rezultātā, un mēs izmantosim jebkuru juridisku ceļu, lai nodrošinātu to, ka šis pilnībā leģitīmais darījums tiek īstenots. Mēs esam gatavi izteikt publisku piedāvājumu pārējiem “Olainfarm” akcionāriem atbilstoši Latvijas likumiem. Mēs esam saniknoti par metodēm, ko izmanto citi uzņēmēji Latvijā, kas acīmredzot vēlas iegādāties tās pašas akcijas. Viņi nāk pārāk vēlu, un viņu piedāvājums nebija pietiekams – mēs jau esam noslēguši darījumu. Tā vietā, lai cienītu normālu biznesa praksi un līgumsaistības, mēs redzam, ka šī izgāzušos pircēju grupa cenšas novērst leģitīma pārveduma īstenošanu ar apšaubāmām metodēm. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka attiecīgās Latvijas iestādes nodrošinās likuma varu un ārvalstu investīciju aizsardzību,” sacīja Kačena.
BDI vēlāk vērsās tiesā Čehijā ar civilprasību par darījuma īstenošanu, jo pārdevējs nav pabeidzis akciju pārveduma darījumu. Šajā lietā čehu investoriem nesekmējās ne Prāgas tiesā, ne vēlāk Čehijas Augstākajā tiesā.
Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidīja “Black Duck Invest” pieteikumu pret “Olmafarm” par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas. Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt “Olmafarm” piederošās 42,5% “Olainfarm” akcijas, kā arī aizliegt “Olmafarm” izmantot uzņēmumam piederošo “Olainfarm” akciju balsstiesības. Paralēli Rīgas Pārdaugavas tiesā vērsās arī “Olmafarm”, tiesai apmierinot prasību par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas pret Beļēviču un BDI.
BDI advokāts Mārtiņš Kvēps sacīja, ka joprojām Latvijā ir aktīvas divas civillietas, kuras no “Repharm” puses sāktas pret “Black Duck Invest”. Nākamā sēde noteikta aprīlī, taču, pēc Kvēpa domām, lietas drīzumā varētu arī tikt izbeigtas, jo lietas ierosinātājiem par to zudusi interese. “Tiesvedību pret čehiem viņi sāka, lai iegūtu laiku – lai varētu iziet no biržas, akumulēt visas akcijas zem sevis, tādējādi čehus paralizējot. Viņi tiesai palūdza nodrošinājuma līdzekļus. Viņi ir sagrābuši visu, ko gribēja, sakārtojuši nepieciešamās lietas caur citām valsts institūcijām, un šīs lietas viņus vairs neinteresē,” stāsta Kvēps.
Viņaprāt, viņa pārstāvētā uzņēmuma “Olmafarm” akciju iegūšanas veids bija legāls. “Tiesā vienīgais strīds ir par Maligina mantinieču uzņēmuma valdes locekles pārstāvības tiesībām – kad beidzās un vai tam ir nozīme tā darījuma spēkā esamībai. Neviens īsti nav varējis pateikt, tostarp policija, ko čehi ir noziegušies, jo viņi gāja pie notāra, parakstīja viņiem atsūtītu līguma eksemplāru. Ja ir strīdi – ejiet uz tiesu un pierādiet, ka līgums nav spēkā. Bet ilgstoša tiesvedība neatbilda otras puses ātrajām vajadzībām. Viņiem acīmredzot ir ietekme attiecīgās valsts institūcijās, kur visu izdevās sakārtot daudz ātrāk. Tā ir arī man nepatīkama pieredze kā cilvēkam, kurš domāja, ka redzējis visu.”
“Olainfarm” akciju pārdošanas hronoloģija
2017. gada 9. decembris – mirst “Olainfarm” lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.
2017. gada 18. decembris – par jauno “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju ieceļ līdzšinējo izpilddirektoru un valdes locekli Oļegu Grigorjevu.
2018. gada 16. janvāris – tiek nolasīts Maligina testaments; viņa daļas “Olainfarm” un “Olmafarm” vienādās daļās manto viņa trīs meitas – vecākā Irina Maligina, vidējā Nika Saveļjeva un jaunākā Anna Emīlija Maligina.
2018. gada 4. septembrī – no “Olainfarm” padomes atsauc padomes priekšsēdētāju Ivaru Kalviņu, padomes priekšsēdētāja vietnieci Milanu Beļēviču un padomes locekli Ivaru Godmani. Par padomes priekšsēdētāju kļūst advokāts Pāvels Rebenoks, par priekšsēdētāja vietnieci ieceļ Irinu Maliginu, bet par padomes locekļiem – Mārtiņu Krieķi, Dainu Sirlaku un Signi Balderi-Sildedzi. Maligina un Baldere-Sildedze padomē atradās arī iepriekš.
2018. gada 11. septembris – Baldere-Sildedze atkāpjas no padomes locekles amata;
2018. gada 13. septembris – Baldere-Sildedze un Nika Saveļjeva vēršas policijā par padomes nomaiņu, lūdzot sākt kriminālprocesu par prettiesisku uzņēmuma pārņemšanu, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu un krāpšanu
2018. gada 22. novembris – ārkārtas akcionāru sapulcē atkārtoti apstiprināta esošā padome, atskaitot Balderi-Sildedzi;
2019. gada janvāris – ar Nikas Saveļjevas un Balderes-Sildedzes lēmumu no “Olainfarm” lielākā akcionāra SIA “Olmafarm” valdes locekles amata atcelta Irina Maligina, kura bija vienīgā uzņēmuma valdes locekle. Amatā ieceļ Milanu Beļēviču;
2019. gada janvāris – Maligina apstrīd izmaiņas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram, kā arī vēršas KNAB;
2019. gada marts – “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks vēršas policijā un Valsts drošības dienestā saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai.
2019. gada aprīlis – “Olainfarm” akcionāru sapulcē ievēlē jaunu padomi. Par padomes priekšsēdētāju kļūst Gundars Bērziņš, par viņa vietnieku Jānis Buks, bet vēl padomē ievēlēti Kārlis Krastiņš, Andrejs Saveļjevs un Haralds Velmers.
2019. gada 30. maijs – Nika Saveļjeva pilnvaro Andreju Leiboviču brīvi rīkoties ar viņai tieši un netieši piederošajām “Olmafarm” un “Olainfarm” daļām. Tāpat pilnvaras izsniegtas Leibovičam daļēji piederošajam uzņēmumam “BA Trust”, Pēterim Rubenim un Pēterim Spīgulim. Ap šo laiku Irina Maligina pilnvaro Sandi Petroviču piedalīties akcionāru sapulcēs un pēc saviem ieskatiem balsot ar sev piederošajām akcijām.
2019. gada 4. jūlijs – “Repharm” grupas pārstāvji paziņo, ka nav izteikuši piedāvājumu pirkt nedz “Olainfarm”, nedz “Olmafarm” daļas, kā arī neplāno to darīt.
2019. gada 12. jūlijs – no amata atceļ “Olmafarm” vienīgo valdes locekli Milanu Beļēviču. Amatā iecelts Pēteris Rubenis. “Olainfarm” valdē Beļēviča darbu turpina.
2019. gada 21. oktobris – “Olainfarm” padomes vadītājs Gundars Bērziņš Latvijas Radio norāda, ka interesi par uzņēmuma iegādi izrādot trīs uzņēmumi no Latvijas, Ukrainas un Čehijas.
2020. gada 24. aprīlis – Augstākās tiesas Senāts lemj, ka Pēteris Rubenis “Olmafarm” valdē ievēlēts prettiesiski un par “Olmafarm” vienīgo valdes locekli atkārtoti kļūst Milana Beļēviča.
2020. gada 20. septembrī – nogalināts bijušais “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.
2021. gada 19. februāris – AS “Repharm” grupas uzņēmums AS “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” paziņo, ka iegādāsies tiesības 2023. gadā pirkt Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās “Olainfarm” akcijas. Signe Baldere-Sildedze informāciju noliedz.
2021. gada 10. marts – “Olainfarm” mazākuma akcionāri vēršas FKTK, lūdzot izvērtēt iespējamās manipulācijas ar akciju tirgu “Repharm” grupas interesēs un slēptas ietekmes iegūšanu “Olainfarm”.
2021. gada 26. aprīlis – par visu trīs mantinieču pilnvaroto pārstāvi kļūst Kristīne Brunovska.
2021. gada 27. aprīlis – Čehijas uzņēmums “Black Duck Invest” un Milana Beļēviča paziņo, ka parakstīts 42,56% “Olmafarm” akciju pārdošanas līgums;
2021. gada 27. aprīlis – no “Olmafarm” valdes locekles amata atbrīvota Milana Beļēviča. Viņas vietā atkārtoti stājas Pēteris Rubenis, kā arī Jānis Kiršblats.
2021. gada 30. aprīlis – “Black Duck Invest” pārstāvji Vojtehs Kačena un Tibors Bokors tiekas ar Signi Balderi-Sildedzi un Jāni Kiršblatu, lai vienotos par akciju nonākšanu “BDI” rokās. Vienošanās panākta netiek.
2021. gada 30. aprīlis – lidostā aiztur Tiboru Bokoru un Vojtehu Kačenu. Tāpat policija aiztur Milanu Beļēviču.
2021. gada 19. jūnijs – amatu pamet “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un padomes locekļi Jānis Buks, Andrejs Saveļjevs, Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš. Par jauno padomes priekšsēdētāju ieceļ Juri Bunduli, bet vēl padomē darbosies Andrejs Leibovičs, Irina Maligina, Pēteris Rubenis un Sandis Petrovičs.
2021. gada 21. jūnijs – “Repharm” grupa lūdz FKTK atļauju izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu “Olainfarm” akcionāriem. “Repharm” grupas rīcībā ir 30,84% “Olainfarm” akciju;
2021. gada 15. jūlijs – FKTK atļauj “AB City” izteikt “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tam jānoslēdzas 17. augustā.
2021. gada jūlijs – “Black Duck Invest” apstrīd atpirkumu, vēršas Čehijas tiesā par “Olainfarm” akciju iegādes darījuma izpildi.
2021. gada 9. augusts – Administratīvā tiesa aptur “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas procedūru pēc mazākuma akcionāru lūguma, bet FKTK tiesu lūdz procesu turpināt un pabeigt, bet “AB City” paziņo, ka nodrošinās “Olainfarm” akcionāriem iespēju pārdot savas akcijas par FKTK apstiprināto cenu jebkurā gadījumā.
2021. gada 14. oktobris – “Olainfarm” akcionāri lemj par uzņēmuma aiziešanu no biržas.
2021. gada 8. novembris – sākas “AB City” izteiktais “Olainfarm” akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kas ilgst līdz 7. decembrim.
2021. gada 11. novembris – “AB City” ieguvis 50,93% “Olainfarm” akciju.
2021. gada 29. decembris – FKTK ļauj “AB City” veikt “Olainfarm” akciju galīgo atpirkšanu, jo uzņēmums ieguvis 96,1% “Olainfarm” akciju;
2022. gada 28. jūnijs – Konkurences padome atļauj “AB City” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi “Olainfarm”.
2022. gada 23. septembris – par “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju kļūst Juris Bundulis, bet vēl valdē darbojas Jānis Leimanis un Andris Jegorovs. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Jānis Buks, bet vēl padomē darbojas Andrejs Leibovičs, Roberts Tavjevs, Irina Maligina un Vadims Telica.
Šis raksts tika izstrādāts ar “Journalismfund.eu” atbalstu
Rakstu sērijas trešajā daļā pētīsim Krsekam piederošā “BHM Group” plānus attīstīt lielāko vēja parku Latvijā Ventspils novadā un uzņēmuma atjaunojamās enerģijas projektus citās valstīs.
