Čehu biznesa haizivs Latvijas ūdeņos 11
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”; Lūcija Sikorova “HlidaciPes”
1. daļa: Tramvaju, trolejbusu un autobusu sāga
Čehijas miljonārs Tomašs Krseks vadīja Čehijas uzņēmumu “Škoda Transportation” laikā, kad tika rīkoti apjomīgākie “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu iepirkumi.
2018. gada decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka kriminālprocesu un veica kratīšanu “Rīgas satiksmē” un Rīgas domē par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu saistībā ar trim iepirkumiem 2013. un 2016. gadā. Tobrīd labi zināmās Čehijas kompānijas “Škoda Transportation” īpašnieks bija Čehijā labi zināms miljonārs ar ietekmi politikā Tomašs Krseks. Tieši 2018. gadā Krseks pārdeva sev piederošās uzņēmuma daļas un dibināja “BHM Group” investīciju uzņēmumu.
2021. gadā šis uzņēmums pirmoreiz uzpeldēja Latvijas ūdeņos, cenšoties pārņemt “Olainfarm” akcijas. Šobrīd “BHM Group” Ventspils novadā plāno realizēt līdz šim apjomīgāko vēja parka projektu Latvijā.
Četru rakstu sērijā atskatīsimies uz abiem iepriekšminētajiem notikumiem, kā arī izpētīsim “BHM Group” investīcijas atjaunojamo resursu biznesā Latvijā un citās Eiropas valstīs. Izanalizēsim miljonāra Krseka centienus iekļūt Latvijas uzņēmējdarbības vidē, jo tos nereti apņem korupcijas un neviennozīmīgi vērtētas biznesa prakses mākonis.
Izpilddirektors pārņem “Škodu”
Tomašs Krseks ir investors, uzņēmējs un filantrops, kura bagātība 2021. gadā sasniedza 436 miljonus eiro. Par “Škoda Holding” izpilddirektoru viņš kļuva 2009. gadā, bet jau 2011. gadā kopā ar biznesa partneriem iegādājās “Škoda Transportation”, kur kļuva par lielāko akcionāru un valdes priekšsēdētāju. Piecu gadu laikā “Škoda Transportation” īpašniekiem dividendēs izmaksāja gandrīz 850 miljonus eiro. Brīžiem izmaksāto dividenžu apmērs pat pārsniedza uzņēmuma peļņas rādītājus, radot neizpratni sabiedrībā un valsts institūcijās.
Savas “Škoda Transportation” daļas Krseks pārdeva 2017. gadā – neilgi pirms KNAB sāktās izmeklēšanas par iepirkumiem, kuros iesaistīts arī viņa uzņēmums. Pēc tam viņš nodibināja privāto investīciju uzņēmumu “BHM Group”, kā arī Krseka fondu un Tomaša Krseka izdevniecību, kas nodarbojas ar vēstures, politikas un populārzinātnisko grāmatu izdošanu.
Vēl Krseks iegādājās Somijas uzņēmumu “Winda Power”, kas nodarbojas ar vēja turbīnu būvniecību. Toreiz šo darījumu Krseks skaidroja ar savu interesi par atjaunojamās enerģijas avotiem un bažām par globālo sasilšanu. Šobrīd Krseks ir “BHM Group” padomes loceklis. Plašāk par “BHM Group” biznesu varēsiet lasīt rakstu sērijas otrajā un trešajā daļā.
Ar Krseku saistīts arī viņa biznesa partneris Milošs Kratočvils, kurš bija “Škoda Holding” finanšu direktors laikā, kad to vadīja Krseks. Kratočvils ir arī bijušais “Central Europe Industries Ltd.” vadītājs – tieši šī kompānija skaitījās “Škoda Transportation” patiesais īpašnieks laikā, kad to vadīja Krseks.
Šobrīd jau devīto gadu Kratočvils ir “BHM Group” valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes priekšsēdētājs tādos uzņēmumos kā “Latvia Renewables”, “Latvia Solar” un “GHR Baltics”, kuri, protams, liek tos saistīt ar potenciālām investīcijām atjaunojamās enerģijas ražošanā Latvijā, tomēr neviens no uzņēmumiem reģistrēts Latvijā nav un arī ziņas par šādu uzņēmumu attīstības plāniem Latvijā pagaidām publiski nav izskanējušas.
Izmeklē jau piecus gadus, apsūdzību vēl nav
Laikā, kad notika visi apjomīgie “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu iepirkumi, par kuriem 2018. gadā KNAB veica kratīšanas un aizturēšanas, “Škoda Transportation” vadībā bija tieši Krseks un Kratočvils. Trīs zemās grīdas tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumu 2013. un 2016. gadā kopējā summa pārsniedza 270 miljonus eiro.
2013. gadā čehu “Škoda Electric” (“Škoda Transportation” meitasuzņēmums) uzvarēja trolejbusu iepirkumā par 131 646 135 eiro, bet poļu “Solaris Bus & Coach” uzvarēja autobusu iepirkumā par 75 808 297 eiro. Vēl pēc trim gadiem “Škoda Transportation” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Alkom-Serviss” uzvarēja zemās grīdas tramvaju iepirkumā par 62 597 477 eiro.
Beigās neviens no trim uzņēmumiem saistības pilnībā neizpildīja, nepiegādājot visus līgumā paredzētos transportlīdzekļus, par ko “Rīgas satiksme” prasīja uzņēmumiem maksāt līgumsodus. Netika piegādāti 46 no 100 trolejbusiem, 13 no 20 tramvajiem un 35 no 175 autobusiem. “Rīgas satiksme” soda naudu piedziņas procesu sāka 2019. gadā. Uzņēmumu tad vadīja pagaidu valde, un tās priekšsēdētājs Anrijs Matīss atzina, ka iepriekšējai valdei jau sen vajadzēja sākt soda naudu piedziņu – termiņu kavējumi bijuši skaidri redzami.
KNAB norāda, ka, lai nodrošinātu minētajiem uzņēmumiem uzvaras šajos iepirkumos, tie samaksājuši kukuļus 5–7% apmērā no līgumu vērtības, tas nozīmē, ka kopumā kukuļos varētu būt samaksāti 13–20 miljoni eiro. Nauda atmazgāta, izmantojot sarežģītas shēmas, lai slēptu galīgos saņēmējus. Tieši šīs garās ķēdes atšifrēšana acīmredzot ir sarežģītākais un laikietilpīgākais KNAB darbs. Jau piekto gadu norisinās šīs lietas pirmstiesas izmeklēšana, jo KNAB joprojām gaida informāciju no Ķīnas un Honkongas tiesībsargājošajām iestādēm.
Nekas vairāk nav zināms arī par 2018. gadā aizturētajiem un aizdomās turētajiem. Sākotnēji Latvijā aizdomās turēja astoņas personas (atsevišķas izmeklēšanas veic arī Polijas un Čehijas tiesībaizsargājošās instances) – tā laika “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu un uzņēmuma Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, “Škoda Transportation” komercdirektoru Vladislavu Kozāku, uzņēmumu “Alkom-Servis” un “Alkom-Trans” (tie apkalpoja “Rīgas satiksmi”) īpašnieku Aleksandru Krjačeku, uzņēmējus Māri Martinsonu un Edgaru Teterovski, kā arī viņa bijušo biznesa partneri Elīnu Kokinu un vārdā nenosauktu juristu. Divi apsūdzētie – Krjačeks un Volkinšteins – 2020. gadā ar desmit mēnešu starpību nomira. Policijai nāves iemesli nav zināmi, bet KNAB uzsvēris, ka abu personu nāve ietekmi uz izmeklēšanu neatstās.
Kā “Latvijas Avīze” noskaidroja, sazinoties ar Māra Martinsona advokātu Didzi Vilemsonu, nevienam nekas saistībā ar minēto lietu nav zināms. “Nav ne apsūdzību, ne informācijas par to, kas notiek šajā lietā. Mēs gaidām jebkādu informāciju, jo process var beigties arī ar lēmumu izbeigt šo lietu. Grūti pateikt, ko nozīmē tas, ka process turpinās jau piecus gadus,” sacīja Vilemsons, atsakoties sīkāk komentēt šo lietu.
Kāda bija Martinsona loma iepirkumos? Martinsona ģimenei piederošais uzņēmums “Velve” par 21 miljonu eiro būtu “Rīgas satiksmei” būvējis ūdeņraža uzpildes stacijas, tāpat “Moduls Engineering” (tobrīd “Moduls-Rīga”) “Rīgas satiksmei” būtu veidojis datu centru. Kopumā “Rīgas satiksme” pārtrauca trīs sadarbības projektus ar uzņēmumiem, kuri saistīti ar Martinsonu un viņa ģimeni.
Jāatgādina, ka 2018. gadā KNAB vairākus aizdomās turētos arī arestēja. Neviens no viņiem apcietinājumā vairs neatrodas un bez apsūdzības arī nevarētu atrasties, bet pirms pieciem gadiem par vairākiem tika iemaksātas apjomīgas drošības naudas. Piemēram, par Martinsonu iemaksāja 500 000 eiro, par Bemhenu – 200 000 eiro, par Volkinšteinu – 100 000 eiro, bet par Teterovski – 70 000 eiro drošības naudu.
Arī “Škoda Transportation” nav saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām par šo izmeklēšanu. “Neviens mūs nav informējis, tāpēc mums nav informācijas par izmeklēšanas gaitu šajā lietā. Tomēr jāuzsver, ka tās bija tikai aizdomas, kas pagaidām nav nekādā veidā pamatotas. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju nevienam netika izvirzītas apsūdzības un visi aizdomās turētie beigās tika atbrīvoti no apcietinājuma. Kopumā varu paziņot, ka “Škoda Transportation” un tās darbinieki vienmēr vadījušies un turpina vadīties pēc iekšējiem atbilstības noteikumiem, kas, protams, stingri aizliedz jebkāda veida kļūdainu rīcību. Principā mēs sīkāk nekomentējam jautājumus, kas skar mūsu darbiniekus vai uzņēmuma biznesa lietas,” tā “HlidaciPes” atbildēja “Škoda Transportation” komunikācijas vadītājs Jans Švehla.
Aizdomās turētie viens ar otru saistīti
Saistībā ar “Rīgas satiksmes” lietu 2019. gadā kratīšanas tika veiktas arī tā brīža Rīgas mēra Nila Ušakova birojā un dzīvesvietā, taču starp aizdomās turētajiem Ušakova nav. Vēl 2019. gadā tā brīža VARAM ministrs Juris Pūce atstādināja Ušakovu no mēra amata, norādot uz vismaz astoņiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Ušakovs toreiz šo rīcību nosauca par “absolūti nelikumīgu” un “stipri politizētu” un solīja cīnīties tiesā. 2020. gadā viņa apelācijas sūdzību noraidīja Administratīvā rajona tiesa, kura secināja, ka atstādināšana no amata bija nepieciešama, pamatota un samērīga ar atklātajiem pārkāpumiem.
Nils Ušakovs vēlāk pirmo reizi kopš 2009. gada nekandidēja atkārtotajās pašvaldību vēlēšanās, tā vietā pirmo reizi kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās viņš viegli arī uzvarēja. Ušakovs medijiem toreiz noliedza, ka iemesls viņa kandidēšanai EP vēlēšanās bija notiekošā korupcijas izmeklēšana “Rīgas satiksmē”. “Latvijas Avīzei” ar Nilu Ušakovu izdevās sazināties, EP deputātam piekrītot uz jautājumiem atbildēt rakstiski, tomēr pēcāk saziņa ar viņu un viņa palīdzi Diānu Švāni pārtrūka.
Ušakovs neilgi pēc KNAB darbībām nebaidījās pateikties par darbu gan Bemhenam, gan visai “Rīgas satiksmes” valdei. Arī pēc saņemtiem valdes atlūgumiem trūkumus savā darbā, uzraugot “Rīgas satiksmi”, Ušakovs neredzēja. Tā laika vicemērs Andris Ameriks no “Gods kalpot Rīgai” problēmas nesaredzēja. Zīmīgi, ka aizdomās turētais Aleksandrs Krjačeks biedra naudās Amerika partijai vairāku gadu laikā samaksāja 62 000 eiro, bet ziedojumos “Saskaņai” – apmēram 18 000 eiro.
Krjačeks bija uzņēmumu “Alkom-Serviss” un “Alkom-Trans” īpašnieks, kā arī “Tram Servisa” patiesais labuma guvējs. Tieši kopā ar “Alkom-Servisu” “Škoda Transportation” uzvarēja iepirkumā par tramvaju piegādi un apkopi “Rīgas satiksmei”. “Tram Serviss” tika izveidots speciāli šim darījumam, taču, kad “Rīgas satiksme” pārtrauca jebkādas attiecības un sadarbību ar šo uzņēmumu, īpašnieki sāka likvidēt “Tram Servisu”.
Tomēr “Alkom-Trans” joprojām ir aktīvs uzņēmums – tā apgrozījums 2021. gadā bija 4,7 miljoni, bet peļņa – 230 tūkstoši eiro, kas bija vairāk nekā gadu iepriekš. Pēdējo gadu laikā uzņēmums uzvarējis vairākos Latvijas pašvaldību iepirkumos par autobusu piegādi un apkopi un pat valsts institūciju iepirkumos par transportlīdzekļu remontu. Piemēram, pērn decembrī uzņēmums bija viens no daudziem, kurš uzvarēja Iekšlietu ministrijas iepirkumā par transportlīdzekļu remontu. “Alkom-Trans” ieguva tiesības remontēt “Scania” un “Mercedes” kravas auto un autobusus Rīgā un Rīgas reģionā par kopējo summu 13,2 tūkstošiem eiro. 2021. gadā uzņēmums uzvarēja 453 tūkstošu eiro vērtā iepirkumā par mikroautobusu piegādi “Daugavpils satiksmei”. Uzvaras ir arī Rēzeknes, Auces, Valkas u.c. novadu iepirkumos.
Ar Aleksandru Krjačeku un viņam piederošajām firmām saistīta ir cita aizdomās turētā – Elīna Kokina. Viņa bija valdes locekle uzņēmumā “Tram Servis Riga”, kuru savulaik vadīja tieši aizdomās turētais čehs Vladislavs Kozāks. Vēl valdē bija cits čehs Tadeušs Moravecs. Uzņēmuma 51% daļu piederēja tieši “Škoda Transportation”, 35% piederēja SIA “TT Service”, bet atlikušie 14% –”Alkom-Servisam”. 2017. gadā uzņēmums tika likvidēts.
Cits apsūdzētais Edgars Teterovskis bija Kokinas biznesa partneris – viņiem vienu brīdi vienlaikus piederēja “TT Service”, tāpat starp vēsturiskajiem īpašniekiem redzams “Tram Servis Riga”. “TT Service” likvidēja 2021. gadā. Kokinu un Teterovski saista arī SIA “Uranus” – uzņēmumam savulaik piederēja “TT Service”, un gan Teterovskis, gan Kokina uzņēmumā bija valdes locekļi.
Visas minētās personas saista arī uzņēmums SIA “Tram Servis”, kas šobrīd ir aktīvā likvidācijas procesā. Uzņēmums pieder Kokinai (71,43%) un “Alkom-Serviss” (28,57%) – tātad Krjačekam (tagad viņa ģimenei).
Kas ir Vladislavs Kozāks? Jau kopš deviņdesmitajiem gadiem Kozāks bija nodarbināts “Škoda Transportation” un divus gadus to pat vadīja. Viņa pārraudzībā bija Krievijas un pārējo bijušo PSRS republiku virziens. Piemēram, Kozāks nodrošināja apjomīgu metro vilcienu piegādi Sanktpēterburgai, tāpat viņš nāca klajā ar ideju dibināt kopīgu Čehijas–Krievijas uzņēmumu, kas nodarbojas ar Krievijā lietoto vilcienu modernizāciju. “Škoda Holding” tas nozīmēja ienākumus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.
“Škodas” vēsture
* 1859. gadā grāfs Arnošs Valdšteins Pilzenē nodibināja metāla lietuves un mašīnbūves darbnīcas filiāli – uzņēmums tolaik ražoja iekārtas alus darītavām, cukurfabrikām, raktuvēm, tvaika dzinējiem, tērauda tiltu konstrukcijām, dzelzceļa iekārtām utt.
* Pēc apmēram desmit gadiem rūpnīcu nopirka uzņēmuma galvenais inženieris Emīls Škoda, kura vārdu uzņēmums tagad nes. Viņa vadībā koncerns strauji auga un pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās nodarbināja jau vairāk nekā 35 tūkstošus darbinieku.
* Pēc kara uzņēmumu nacionalizēja, bet 90. gadu sākumā – privatizēja, uzņēmumu sadalot apmēram 25 meitasuzņēmumos.
* Pārstrukturēšanas procesa laikā 2000. gada aprīlī tika izveidots “Škoda Holding”, kas atkal pārņēma lielāko daļu meitasuzņēmumu. Tomēr sliktās ekonomiskās situācijas dēļ uzņēmums bankrotēja, to sadalīja un pārdeva Čehijas Konsolidācijas aģentūra.
* 2003. gadā valsts pārdeva 49% holdinga akciju Nīderlandē bāzētajai “Appian” grupai par apmēram 14,8 miljoniem eiro. Vēlāk “Appian” iegādājās arī atlikušo 51%, kopumā samaksājot gandrīz 40 miljonus eiro. Sākotnēji šķita, ka aiz “Appian” stāv ārvalstu investori, taču vēlāk izrādījās, ka uzņēmumu kontrolē čehu kompānija “Mostecka Uhelna Kompania”.
* Pēc “Škodas” akciju pārņemšanas “Appian” sāka uzņēmuma pārstrukturizāciju, koncentrējoties uz enerģijas ražošanu un transportlīdzekļu ražošanu. Jau 2004. gadā “Appian” pārdeva trīs “Škodas” meitasuzņēmumus Krievijas mašīnbūves grupai “OMZ”, bet 2009. gadā citu meitasuzņēmumu – Korejas uzņēmumam “Doosan”. “Appian” saglabāja tikai “Škoda Transportation” un tās māsas uzņēmumu “Škoda Investments”.
* 2011. gadā “Škoda Transportation” pārņēma Tomašs Krseks kopā ar biznesa partneri Mihalu Korecki un diviem “Appian” pārstāvjiem Mareku Čmejlu un Jiri Divišu (abiem 2022. gadā piesprieda neilgus cietumsodus Šveicē par naudas atmazgāšanu cita uzņēmuma pārņemšanas sakarā). Reģistros kā īstais īpašnieks uzrādījās “Škoda Industry (Europe)”, kas vēlāk mainīja nosaukumu uz “Central Europe Industries Ltd.” – Kiprā bāzētu kompāniju.
* Uzņēmums kopumā piederēja astoņām Kiprā bāzētām kompānijām. Piecas no tām ir bāzētas vienā adresē Kipras pilsētā Limasolā. Lielāko daļu uzņēmuma akciju pārvalda “Sulco Proso Ltd.” (42,43%), “Eurmax Limited” (33,57%) un “Fugio Rap Ltd.” (22,75%). “Sulco Proso” kopš 2010. gada pieder Krsekam. Savukārt “Eurmax Limited” pieder Čmejlam un Divišam. Pārējās mazākuma daļas pieder piecām citām Kipras kompānijām, kuru īpašnieku vidū atrodams arī Pilzenes reģiona vadītājs Josefs Bernards.
* 2017. gadā Krseks un pārējie īpašnieki pārdeva “Škoda Transportation” tā laika bagātākajam Čehijas iedzīvotājam Petram Kelneram, kurš bija starptautiskās investīciju grupas “PFF” īpašnieks. Kelners gan 2021. gadā traģiski gāja bojā helikoptera avārijā Aļaskā.
* Šobrīd “PFF” vairākuma daļu īpašniece ir viņa sieva Renāta Kelnerova un viņu četri bērni. “PFF” transporta uzņēmumu iegādājās par 351 miljonu eiro, Krseka kontā ieripojot 44% no darījuma summas.
* Saistībā ar “Škoda Holding” pārdošanu 2003. gadā valsts zaudēja vismaz 42 miljonus eiro, turklāt izmeklētāji uzskatīja, ka vismaz 1,3 miljoni eiro toreiz samaksāti kukuļos, lai darījums starp “Škoda Holding” un “Appian” notiktu. Izmeklētāji uzskatīja, ka “Škoda Holding” vadība tolaik speciāli veica darbības, lai samazinātu uzņēmuma vērtību.
* Izmeklētāji pie lietas strādāja piecus gadus, taču bez rezultātiem, un lietu slēdza 2016. gadā. Vērts pieminēt, ka “Škoda Holding” pārdošanas laikā uzņēmuma vadībā atradās gan Krseks, gan Kratočvils, gan Vladislavs Kozāks.
Rakstu sērijas nākamajā daļā apskatīsim notikumus 2021. gadā, kad Krseka investīciju grupai “BHM Group” piederošais SIA “Black Duck Invest” centās iegūt kontroli pār vienu no reģiona lielākajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”.
Šis raksts tika izstrādāts ar “Journalismfund.eu” atbalstu
