Čehijas valdība: vēlamies pilnībā nošķirt baznīcu no valsts 0
Čehijas parlamenta apakšpalāta atbalstījusi likumprojektu, kas paredz virknei reliģisko organizāciju atdot komunistiskā režīma laikā atņemtos īpašumus divu miljardu latu apjomā.
Tiesa, likuma stāšanās spēkā joprojām atrodas zem lielas jautājuma zīmes, jo tam sava piekrišana jādod arī parlamenta augšpalātai jeb senātam, un tur vairākums pieder opozīcijai – sociāldemokrātiem un komunistiem, kas ir pret šādu likumu.
Grib izbeigt baznīcas atkarību no valsts
Saskaņā ar apakšpalātā atbalstīto likumprojektu 17 baznīcas un reliģiskās organizācijas Čehijā saņemtu desmitiem miljardu kronu vērtus nekustamos īpašumus un finansiālo kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, teikts Čehijas radio interneta vietnē. Šādā redakcijā likums pagājušajā piektdienā tika pieņemts pēc sešu stundu ilgām karstām debatēm. Balsojumā, kas notika dažas minūtes pēc pusnakts, to atbalstīja 93 no 182 klātesošajiem deputātiem, bet pret bija 89. Ja tam savu jāvārdu dos arī senāts un pēc tam arī Čehijas prezidents Vāclavs Klauss, katoļu baznīca un 16 citas mazākas reliģiskās organizācijas atgūs 56 procentus komunistiskā režīma laikā konfiscēto īpašumu, tajā skaitā ēkas, zemi, mežus, ezerus. Īpašumi ir 75 miljardu kronu (divu miljardu latu) vērti, un papildus tiem 30 gadu laikā baznīcas saņems finansiālo kompensāciju 59 miljardu kronu (1,6 miljardu latu) apjomā. Čehu parlamentārieši arī norāda, ka līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā katoļu baznīca tiks pilnīgi nošķirta no valsts un vairs nesaņems ikgadējo 1,4 miljardu kronu (38,4 miljonu latu) maksājumu no valsts budžeta.
Čehijas centriski labējai valdībai baznīcu īpašumu restitūcijas likums ir viens no aktuālākajiem tās darbakārtībā, skaidro laikraksts “Lidove Noviny”.
Valdības pārstāvji uzskata, ka līdz ar likuma pieņemšanu tiks labotas pagātnē pieļautās kļūdas un ka tiks pielikts punkts baznīcas atkarībai no valsts finansējuma. Tāpat beidzot varēšot tikt pienācīgi apsaimniekotas platības, par kuru īpašumtiesībām strīdi ilguši kopš deviņdesmito gadu sākuma un kuras līdz šim bija vietējo pašvaldību pārraudzībā.
Čehijas garīdznieku konferences pārstāvis Tomass Holubs laikrakstam “Prague Daily Monitor” paudis cerību, ka karstās debates ap baznīcas īpašumu atdošanas jautājumu ar laiku aprims. “Pašreizējais likums galu galā nozīmēs to, ka nodokļu maksātājiem vairs nevajadzēs maksāt par baznīcu, un baznīca varēs nodarboties ar tās galveno uzdevumu,” sacījis Holubs.
Pērn Čehijas tautas skaitīšanā noskaidrojās, ka katoļi valstī ir lielākā reliģiskā grupa, kurai pieder vairāk nekā miljons cilvēku. Tiesa, gandrīz pieci miljoni čehu jeb puse valsts iedzīvotāju tautas skaitīšanā atteicās norādīt savu reliģisko piederību, kamēr 3,6 miljoni atzina, ka ir neticīgie.
Mēģina piekukuļot baznīcas?
Opozīcija – sociāldemokrāti un komunisti – likumprojektu dēvē par netaisnu. Viņi norāda, ka grūti noteikt konfiscētos īpašumus un ka baznīcas īpašumā varētu nonākt vairāki zemes gabali, kuri tai sākotnēji nemaz nav piederējuši. Tāpat opozīcija iebilst pret jebkādām kompensācijām baznīcai. “Esmu par to, lai komunistu nodarītais tiktu kompensēts pēc iespējas lielākā apjomā. Taču nule atbalstītais baznīcas īpašumu restitūcijas likums ir plaša apmēra zādzība,” uzskata opozīcijā esošās partijas “Sabiedriskās lietas” deputāts Oto Čalupka. Viņa pārstāvētā partija sākotnēji bija valdībā un piedalījās strīdīgā likumprojekta izstrādāšanā. Taču pavasarī tā tika izslēgta no valdības un tās vietā stājās liberāldemokrāti jeb “LIDEM”.
Sociāldemokrāti uzstāj, lai valdība izveido konkrētu sarakstu ar baznīcām nododamiem īpašumiem. Ja partija ar tādu netiks iepazīstināta, likumprojektu tā negrasoties atbalstīt.
“Ar šādu likumu tiek mēģināts piekukuļot baznīcas,” uzskata cits “Sabiedrisko lietu” partijas deputāts Miroslavs Petrans. “Pieņemu, ka pietiktu, ja desmit gadu laikā baznīcas saņemtu desmito daļu no pašreizējā likumprojektā paredzētās daļas. Šo desmit gadu laikā valsts subsīdijas baznīcai noslīdētu līdz nullei, un baznīcas varēs pastāvēt patstāvīgi,” savu nostāju skaidro Petrans.
Ja Čehijas augšpalāta noraidīs likumprojektu, tas tiks atpakaļnosūtīts apakšpalātai, kur koalīcijai vajadzēs savākt 101 balsi, lai likumu atkārtoti virzītu tālāk. Trīs koalīcijas partijas – “Pilsoniskie demokrāti”, “TOP’09” un “LIDEM” – var rēķināties ar 105 deputātu atbalstu, ar ko vajadzētu pietikt likuma otrreizējai pieņemšanai. Izšķirošu lomu gan varētu nospēlēt tas, ka parlamenta apakšpalātā otrreizējs balsojums, ja tāds būs nepieciešams, notiks septembrī – mēnesi pirms senāta un pašvaldību vēlēšanām. Lielākā daļa čehu uzskata, ka tik plašu īpašumu nodošana baznīcas pārraudzībā nav pareiza. Saskaņā ar pēdējām sabiedriskās domas aptaujām pret šādu likumu ir 69 procenti Čehijas iedzīvotāju, kamēr restitūcijas likumu atbalsta vien astoņi procenti. Čehijas politiskie apskatnieki norāda, ka šis apstāklis varētu likt vairākiem parlamentāriešiem tomēr nosliekties pret likumu un atkal uz vairākiem gadiem izbeigt debates par baznīcas īpašumu restitūciju. Turklāt sociāldemokrāti jau atzinuši, ka savu priekšvēlēšanu kampaņu būvēs tieši ap restitūcijas jautājumu.
