Pie dubļu vulkāniņiem 2
Ir smalki staigāt ar minerālūdens kausiņu rokās pa lepnām kolonādēm, parkos un starp strūklakām, tomēr, ja ir vēlme redzēt, kā izskatās tās vietas, kur minerālūdeņi gauži necivilizēti izplūst zemes virspusē, tad ieteicams apmeklēt nacionālo parku ar nosaukumu – “Soos”. Vārdu latviskot neuzņemšos, bet Egeras (Hebas) vāciešu dialektā tas nozīmējot vienkārši purvu vai muklāju. “Soos” atrodas netālu no Františkove Lāzņes, un parka interesantākais apskates objekts ir mofetas – atvērumi, pa kuriem no zemes dzīlēm kopā ar ūdeni izplūst ogļskābā un citas vulkāniskās gāzes, kuru temperatūra nepārsniedz 100°C. Dabā tas izskatās pēc mazām burbuļojošām dubļu bedrītēm vai vulkāniņiem. Ūdens tajās nemaz nav karsts. Cauri parka daļai, kur burbuļo mofetas, ved 1,2 km gara pastaigu laipa. Mūsu apmeklējuma laikā tai apkārt sauss, taču gadoties, ka “burbuļotāji” saņemas un izgrūž no dzīlēm pietiekami daudz ūdens, lai purviņš tiešām sāktu izskatīties pēc purviņa. Pēc zemes virskārtas noskalojumiem un valnīšiem redzams, ka reizēm tā notiek. Šo vietu noteikti novērtētu ģeologi un, jā, arī biologi. Sāļais ūdens, kas izplūst no mofetām, rada specifisku sāļumu cienošu augu un dzīvnieku valsti. Novērtēt to gan varētu tikai speciālisti. Dīvaini – vardes sāļajos ezeriņos kurkst, taču odi tādā ūdenī ne pārāk vairojoties. Toties ir spāres. Čehi, kam purvu un mežu nemaz nav tik daudz, ļoti lepojas arī ar citiem “Soos” nacionālā parka elementiem. Piemēram ar šaursliežu dzelzceļu, kas vadā ekskursantus. Apmēram tāds pats šur tur vēl ieraugāms Latvijas kūdras purvos. Un vēl, protams, ir vairāki dzeršanai domāti minerālūdens avoti ar tiešām gardu ūdeni.
