Karaļa krēsls 2
Nākamā minerālūdeņu “spice” Karlovi Varu reģionā ir Mariānske Lāzņe ar 40 minerālūdens avotiem. Šī pilsēta dzimusi 19. gadsimta sākumā, nosusinot purvainu ieleju, kas pārtapusi kūrortā, kur vairāk vai mazāk regulāri dziedinājumu un labsajūtu meklējuši komponists Frideriks Šopens, dzejnieks Johans Volfgangs Gēte, Lielbritānijas karalis Eduards VII un, protams, pats agrākais šīs zemes valdnieks Austroungārijas imperators Francis Jozefs, kā arī vēl daudzas, daudzas prominences. Ēkā, kurā reiz apmeties Šopens, tagad ir muzejs. Tiesa, ne pārāk bagātīgs. Toties Eduards VII un Francis Jozefs stāv kā dzīvi pilsētas parka vidū! Pie abām metāliskajām valdnieku figūrām tūristi labprāt fotografējas. Bet pavisam autentiska un apmeklētājiem pieejama ir īpaši Eduardam VII iekārtotā vannasistaba – “Karaliskā kabīne” vienā no lepnākajām Mariānske Lāzņes kūrmājā “Nové Lázne” jeb “Jaunajā kūrmājā”. Šo ēku uzskata par vienu no pompozākajām tāda veida būvēm Viduseiropā, un tā joprojām turpina darboties kā viesnīca un SPA centrs. Par samērīgu un taisnīgu samaksu procedūras var pieņemt arī karalim domātajā istabā, kur viss palicis kā 19./20. gadsimta mijā – pat īpaši Eduardam VII sameistarotais svēršanās krēsls. Karalim labpaticies nosvērties pirms un pēc procedūrām.
Františkove Lāzņe ar 24 dziednieciskajiem avotiem ir mazākā un jaunākā Čehijas minerālūdens pilsētu trīsstūrī. Arī kūrmājas un minerālūdeņu paviljoni te mazāki un atpūtnieku ielās nav tik daudz. Patiesībā visa pilsēta sagrupējusies ap vienu lineāru gājēju ielu – Kūrorta promenādi, kuras vienā galā atrodas paviljons ar glaubersāli saturošu avotu (šo ūdeni daudz nedrīkstot dzert, varot saķert “mīkstu vēderu”), bet otrā – strūklaka un parks. Františkove Lāzņe ir ievērojama kā viena no pirmajām vietām Eiropā, kur piedāvātas dziedniecisko dūņu vannas. To labās īpašības vispirms ievēroja dāmas, un tā izveidojies, ka šis kūrorts kopš pirmsākumiem vairāk uz sieviešu veselību orientēts.
Kā vieta, kur piekopt dziedniecību, Františkove Lāzņe dibināta ar Austrijas ķeizara Franča II rīkojumu, tādēļ agrāk saukusies “Francensbāde”. Tāpat pilsētas simbolu sauc par “Franclu”, “Františeku” vai vienkārši “Frantu”. Tas ir 1923. gadā apstādījumos uzstādīts pliks bronzas puika, kurš rokā tur auglības simbolu – zivi. Protams, dažas vietas “Frantam” norīvētas spožum spožas – deguns, kājas, vīrieša lepnums. Jāpaberzē tas, kas pašam prasās dziedināms. To pēdējo berzējot dāmas, kas vēlas palikt stāvoklī.
