Skats uz Karlovi Variem 2
No nosacīti retāk apmeklētiem objektiem Karlovi Varos būtu minama 19. gadsimta vidū uzņēmēja Ludviga Mozera pilsētas nomalē iedibinātā stikla rūpnīca. Tā joprojām nes sava izveidotāja vārdu, un turp var doties, ja ir vēlme pajūsmot par tiešām smalkām, elegantām stikla lietiņām. “Moser” gatavo gravētas un zeltītas glāzes un biķerus karaļnamiem, naudīgiem prezidentiem un citām prominencēm. Ir iespējams ne vien apmeklēt muzeju, bet arī iepazīties ar ražošanas procesu. Pie atsevišķiem īpaši smalkiem traukiem meistari strādājot mēnešiem. Kāds brīnums, ja ekskluzīva gravēta stikla glāze maksā 700 eiro.
Ne vienmēr tas izdevies, bet allaž šķitis vilinoši uzrāpties kalnā, kas paceļas pie pilsētas. Karlovi Varos tajā ziņā ir izvēle, taču tūristi parasti dod priekšroku Draudzības (Pratelstvi) kalnam, jo tajā taču ved funikulieris, turklāt augšā slejas skatu tornis “Diana” un ir restorāns. Salīdzinoši nesen līdzās atvērta eksotisko tauriņu māja. Tur var uz vietas iepazīties ar tropu tauriņu dzīves ciklu no kūniņas līdz krāšņam lidonim. Smukulīšu mūžs gan esot ļoti īss. Pirms iziešanas no tveicīgās tauriņu mājas katram apmeklētājam jāparaugās spogulī, vai kāds lidonis nemanot nav uz muguras uzsēdies – to tie darot bieži. Ja ir laiks, lejā no Draudzības kalna labāk iet kājām, pa takām. Pa ceļam vēl jāapskata buciņa skulptūra klints augšā – “Jeleni skok” (“Brieža lēciens”), jo tas taču ir Karlovi Varu simbols. Un vēl pa ceļam ir alus krodziņš, ko iecienījuši vietējie, jo tas nav tik ambiciozs un no tā arī paveras skaists skats uz pilsētu. Alus Čehijā joprojām ir lēts. Tie, kas no alus vai iesāļajiem ūdeņiem viebjas, iespējams, priekšroku dotu citam ne mazāk slavenam Karlovi Varu produktam – zāļu uzlējumam “Beherovka”, kas gan arī ne katram garšo. Grādīgais un rūgtais dzēriens, pakļaujoties tirgus diktātam, jau kādu laiku tiek ražots piecos variantos. Plašāk ar tā 200 gadu seno vēsturi degustējot var iepazīties bijušajā brūzī iekārtotajā muzejā pilsētas centrā.
