Čehija svin Neatkarības dienu 0
Pēc Pirmā pasaules kara izjūkot Austroungārijas impērijai, Eiropas kartē parādījās jauna valsts – Čehoslovākija, un 28. oktobris ir arī mūsdienu Čehijas svētki, kura šogad svin savu 95. jubileju.
“Tā ir mūsu svarīgākā diena, kurā svinam Čehijas jauno valstiskumu,” skaidro Čehijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Pavols Šepelāks. Čehijas valstiskuma saknes meklējamas 10. gadsimtā, kad čehu priekšteči bija izveidojuši Lielo Morāvijas impēriju. Vēlāk Čehijas teritorijas atradās Svētās Romas impērijas sastāvā, tad tika izveidota Bohēmijas karaliste. 1526. gadā tā tiek iekļauta Hābsburgu impērijā, bet vēlāk – 1806. gadā – kļūst par Austrijas impērijas daļu. “Patriotisms ap 1918. gadu bija ļoti liels, jo mums bija jācīnās pret Vīnes dominanci pār Prāgu,” stāsta Šepelāks. Viņš uzsver, ka tolaik vēl bijusi austriešu administrācija, kuras oficiālā valoda bijusi vācu, un Čehijas pilsētas rotājuši Austroungārijas karogi un ģerboņi.
Pēc Austroungārijas sabrukuma izveidojās Čehoslovākija, kurā tika iekļauti Čehijas apgabali un Slovākija. Čehoslovākijas karogs ir arī mūsdienu Čehijas karogs. Čehijā valsts svētkos notiek militārā parāde, jauniesauktie dod svinīgo zvērestu, notiek plašas pieņemšanas un tiek pasniegti valsts apbalvojumi izcilākajiem pilsoņiem, kā arī nolikti ziedi pie Čehoslovākijas pirmā prezidenta Tomaša Masarika kapa.
Starpkaru posmā Čehoslovākija bija viena no rūpnieciski attīstītākajām valstīm ar augstu iedzīvotāju dzīves līmeni un līdz nacistu okupācijas sākumam bija viena no retajām demokrātijām Eiropā. Kad Vācijā pie varas nāca Hitlers, daudzi ebreju izcelsmes vācu un austriešu intelektuāļi emigrēja uz Čehiju, piemēram, viens no viņiem bija izcilais rakstnieks Francs Kafka. Pēc Otrā pasaules kara Čehoslovākija bija PSRS satelītvalsts, kurā 1968. gadā sākās sacelšanās jeb tā dēvētais Prāgas pavasaris, kas tika apspiests ar padomju tankiem, un nebija iespējams panākt sociālismu ar cilvēcisku seju.
Šepelāks ievērojis, ka latvieši labi saprot Šveika mentalitāti, kas raksturo tautas spēju izdzīvot grūtos laikos. “Latvija un Čehija kopā izkļuva no komunisma laikmeta un apspiešanas, un mēs saprotam, ko nozīmē demokrātija un brīvība, par kuru cīnīties mūsu valstu situācijā nebija viegli. Tāpat kā latvieši mēs neuztraucamies par citu teikto un smaidām. Ir svarīgi, ka grūtos laikos tāpat kā Šveiks varējāt atrast dzīvesprieku, smieties un smaidīt, kas palīdzēja izdzīvot. Jums ir humora izjūta, un jūs, tāpat kā čehi, esat pragmatiski,” teica Šepelāks.
