Čehija gatavojas grūtai ES prezidentūrai: “Pasaule vairs nav tāda kā iepriekš” 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieši 1. jūlijā Eiropas Savienības prezidentūru no Francijas pārņem Čehija, kas sāk to grūtā laikā, Ukrainā plosoties Krievijas izraisītajam karam un Eiropu pārņemot inflācijai un bēgļu krīzei.
Krievijas agresija maina pasauli
Čehijas prioritātes šī gada otrajā pusē, prezidējot ES Padomē, būs Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās Eiropas bēgļu krīzes risināšana un atbalsts Ukrainas atjaunošanai, paziņojis Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.
“Pēc šīs Krievijas agresijas Ukrainā pasaule vairs nav tāda kā iepriekš,” sacīja Fiala pirms Čehijas ES prezidentūras sākuma. Iepazīstinot parlamentu ar Čehijas ES prezidentūras prioritātēm, Fiala sacīja, ka svarīgi uzdevumi būs pretošanās Krievijas iebrukumam Ukrainā un kara seku pārvarēšana.
Čehija pat vēlētos sarīkot Prāgā Eiropas līderu samitu, kas tiktu veltīts Ukrainas atjaunošanai pēc kara.
“Viens mērķis – ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai – ir panākts,” viņš teica, piebilstot, ka Čehija atbalsta visstingrākās sankcijas pret Krieviju.
Citas Čehijas prioritātes, tai prezidējot ES, būs enerģētiskā drošība, Eiropas aizsardzības spēju palielināšana un kiberdrošība. Čehija vēlas, lai ES krasi samazinātu savu atkarību no naidīgiem vai nestabiliem režīmiem.
Tās plānos ir aktivizēt atomelektrostaciju celtniecību, kas varētu garantēt ES enerģētisko drošību un palīdzētu sasniegt klimata mērķus. Tāpat arī – stiprināt Eiropas aizsardzības spējas sadarbībā ar NATO, īpaši kiberdrošības un dezinformācijas apkarošanas jomās. Čehijas prezidentūras devīze ir “Eiropa kā uzdevums”.
Jāizbeidz atkarība no Krievijas degvielas
Analītiķi atzīmē, ka Čehijai tās prezidentūras laikā jārēķinās ar ierobežotu ES budžetu. Turklāt Čehijai būs jāapliecina diplomātiska prasme, lai saskaņotu viedokļus ekonomiska un militāra atbalsta sniegšanai Ukrainai, vienlaikus cenšoties izbeigt atkarību no Krievijas enerģijas importa.
Arī Čehijas Eiropas lietu ministrs Mikulašs Beks uzsver, ka Čehijas ES prezidentūras prioritātes nosaka Krievijas izraisītais karš pret Ukrainu un tā ietekme Eiropā. Viņš norāda uz savstarpēji saistītajiem aizsardzības, enerģētikas, vērtību un demokrātijas jautājumiem.
Tikām analītiķi norāda, ka Čehijas amatpersonas par galveno uzdevumu uzskata cīņu ar Krievijas uzbrukuma sekām, atzīstot, ka tāpēc daži citi mērķi var palikt nesasniegti. Čehijas pārstāvji izteikušies, ka vairāk pievērsīsies enerģijas piegādes krīzes risināšanai Eiropā nekā ekonomikas zaļināšanai.
“Čehijas prezidentūra īpaši pievērsīsies galvenā īstermiņa mērķa īstenošanai – izbeigt atkarību no Krievijas fosilās degvielas,” teikts valdības prioritāšu sarakstā.
Prioritāte – iekšpolitika
Analītiķi atzīmē, ka Čehijas vēlētājiem ES politikas jautājumi nekad nav bijuši priekšplānā, tāpēc jaunajai valdībai Prāgā uzmanības centrā ir iekšpolitika, nevis Briseles problēmas. Čehijā valdošā koalīcija ir proeiropeiska, bet ideoloģiski dažāda, iekļaujot gan centristus, gan konservatīvos, gan Pirātu partiju, politisku grupējumu, kurā apvienojušies liberāli progresīvu un centriski kreisu uzskatu piekritēji.
Eiropas Parlamentā Čehijas politiķi ir pārstāvēti Zaļo grupā, Eiropas Tautas partijā, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Premjerministrs Petrs Fiala, politisko zinātņu profesors, pārstāv Pilsoniski demokrātisko partiju, kas Eiroparlamentā darbojas Konservatīvo un reformistu grupā.
“Premjers Fiala aizstāv eiropeiskās vērtības, bet viņa partijā ir daudz ietekmīgu cilvēku, kas noskaņoti eiroskeptiski,” izteicies kāds čehu politologs. Premjera kolēģi uzskata viņu par pragmatistu. “Fialam vienmēr bijusi ļoti reālistiska attieksme pret ES,” uzskata Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Vondra no premjera partijas.
Analītiķu vērtējumā Čehijas prezidentūrai pašmāju izaicinājums būs pārvarēt iepriekšējās Andreja Babiša vadītās valdības nicīgo attieksmi pret ES prezidentūru. Iepriekšējā valdība atvēlēja Čehijas prezidentūrai samērā nelielu finansējumu – aptuveni 1,4 miljardus kronu (56,7 miljoni eiro) salīdzinājumā ar 3,75 miljardiem kronu (151,9 miljoni eiro), kāds bija valsts ES prezidentūras budžets 2009. gadā.
Apcirptais budžets saistībā ar augošo inflāciju nozīmēja, ka prezidentūras birojam bija grūtības nolīgt darbiniekus. Jaunajai valdībai nācās steidzami atvēlēt 400 miljonu kronu (16,2 miljoni eiro) problēmas risināšanai. Eksperti uzskata, ka šis finansējums nāca par vēlu, jo prezidentūra tiek gatavota mēnešus un pat gadus iepriekš.
