Atklājums, ka sprādziens munīcijas noliktavā bijusi Krievijas slepenā operācija, saniknojis Čehijas sabiedrību 12
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Andreja Babiša vadītajā Čehijas valdībā un tāpat Čehijas parlamentā turpinās diskusijas, cik tālu čehiem vajadzētu iet pēdējo dienu laikā strauji uzliesmojušajā diplomātiskajā konfliktā ar Krieviju.
Pagājušās sestdienas vakarā premjers Babišs preses konferencē paziņoja par Krievijas izlūkdienestu saistību ar 2014. gada oktobrī notikušo sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē Morāvijā, kur dzīvību zaudēja divi darbinieki, Čehijas pilsoņi.
Sekoja vēsts, ka no valsts tiek izraidīti 18 Krievijas diplomāti, kas identificēti kā Krievijas izlūkdienestu aģenti.
Krievija sākumā apgalvoja, ka Prāga apsūdzības izdomājusi, taču jau nākamajā dienā kļuva zināms, ka Maskava atbildējusi ar 20 Čehijas vēstniecības darbinieku, ieskaitot vēstnieka vietnieku, izraidīšanu – tātad par diviem vairāk, neievērojot šādiem gadījumiem tradicionālo paritāti.
Turklāt čehi krievu diplomātiem – aģentiem – deva 48 stundu laiku pamest valsti, toties krievi čehiem – tikai 24 stundas, kas arī ir nekorekta prakse.
Apmaiņa “laipnībām”
Čehijas iekšlietu ministrs un ārlietu ministra pienākumu pildītājs Jans Hamāčeks atzinis, ka Krievijas reakcija uz spiegu izsūtīšanu bijusi negaidīti asa. Vēstniecības darbība Maskavā šobrīd faktiski ir paralizēta.
Atklāts paliek jautājums, vai čehiem būtu jāizsūta vēl vismaz divi Krievijas vēstniecības darbinieki. Čehijas vēstniecībai Maskavā ir 60 posteņi, kamēr Krievijas vēstniecībā Prāgā – 135 posteņi. Tik liels skaits ir mantojums vēl no PSRS laikiem.
Tagad Čehijā aizrāda, ka tā bijusi kļūda vēl 20. gadsimta 90. gados nepieprasīt pārspīlēti lielā krievu diplomātu daudzuma samazināšanu.
Čehu mediji ziņo, ka valdības aprindās apsvērta Krievijas vēstnieka izraidīšana, taču tas nozīmētu vēstniecības slēgšanu, rēķinoties, ka Maskava darīs to pašu.
Bet pilnībā saraut diplomātiskās attiecības ar Krieviju Čehija nav gatava. Pirmdien Čehijas valdība izslēdza Krievijas valsts kodolenerģētikas korporāciju “Rosatom” no konkursa par Dukovanu atomelektrostacijas (AES) paplašināšanu.
Tāpat atzīts, ka diskusija par Covid-19 vakcīnas “Sputņik V” iepirkšanu no Krievijas vairs nav aktuāla. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka, līdzīgi kā jau noticis ar ASV, arī Čehijas vēstniecībai Maskavā turpmāk aizliegs darbā kā personālu pieņemt Krievijas pilsoņus.
Čehijas valdība plāno pieprasīt no Krievijas ap miljardu Čehijas kronu (ap 38 miljoni eiro) kompensāciju par 2014. gada eksplozijas nodarītajiem zaudējumiem, ieskaitot seku novēršanu.
Prāgas dome aicinājusi valdību apsvērt Krievijas vēstniecības teritorijas samazināšanu par pushektāru, atdodot galvaspilsētas iedzīvotājiem daļu Stromovkas parka teritorijas, kas tika nodota PSRS vēstniecības rīcībā pēc 1968. gada “Prāgas pavasara” apspiešanas. Prāgas pašvaldībai tāpat ir padomā samazināt Krievijas vēstniecībai rezervēto autostāvvietu skaitu.
Čehijas premjers Babišs valdības sēdē paudis, ka Krievijas specdienestu 2014. gada operācija Vrbetices noliktavā ir kas nepieņemams, taču tā nav arī uzlūkojama gluži par “valsts terorismu”, jo mērķis bijis bulgāru ieroču tirgotāja Emiljana Gebreva īpašums.
Uzskata, ka Gebrevs tirgojis ieročus Ukrainai, Gruzijai un Sīrijai. Jādomā, plāns bijis uzspridzināt bruņojumu transportēšanas laikā ārpus Čehijas, taču kaut kāda iemesla dēļ sprādziens noticis priekšlaikus.
Čehijas pretizlūkošanas dienesta BIS ziņojums šajā lietā pilnībā nav publiskots. Pats Gebrevs nomira 2015. gadā, saindēts ar “Novičok” grupas nervu sistēmu paralizējošu vielu. Visdrīzāk arī tas bija Krievijas specdienestu roku darbs.
Bīstamie nezināmie
Atklājums, ka 2014. gada sprādziens munīcijas noliktavā bijusi Krievijas slepenā operācija, šokējis un reizē saniknojis Čehijas sabiedrību.
Naktī uz otrdienu nezināmi aktīvisti lieliem burtiem projicēja uz Prāgas pils, kas ir valsts prezidenta rezidence, vārdu “VELEZRADA” (“valsts nodevība”). Tā bija nepārprotama norāde uz prezidentu Milošu Zemanu, kura draudzīgā attieksme pret Maskavu ir plaši zināma.
Pats Zemans šajās dienās ietur pauzi un ar publiskiem paziņojumiem neuzstājas. Vietējie mediji ir pilni komentāru un minējumu, kādēļ gan Krievijai bija nepieciešams tā riskēt, ņemot vērā, ka Čehija ir arī ES un NATO teritorija.
Tiek konstatēts, ka šis statuss tomēr pilnībā negarantē neaizskaramību, ja atceras bijušā Krievijas izlūkdienesta virsnieka Sergeja Skripaļa indēšanu Lielbritānijas pilsētā Solsberijā 2018. gadā un to, ka munīcijas noliktavas spridzināšanā varētu būt vainojami tie paši bēdīgi slavenie Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) aģenti “Aleksandrs Petrovs” un “Ruslans Boširovs” (īstajos vārdos Aleksandrs Miškins un Anatolijs Čepiga).
Abi “izgaismojās” Solsberijas gadījumā, bet Čehijā darbojās ar pavisam citu identitāti kā Moldovas un Tadžikistānas pilsoņi.
Daudziem čehiem radies jautājums: kas vispār notiek valstī, ja Krievija varēja atļauties ko tādu?
“Krievi kļūst arvien naidīgāki. Ja palūkojaties uz faktu, ka NATO viņi uzskata par savu lielāko ienaidnieku, tad nav pārsteigums, ka viņi mēģināja graut NATO. Viņi īpaši baidās no amerikāņiem. Un amerikāņiem ir vislielākā loma NATO, kā jūs zināt.
Tā kā krievi baidās no NATO un uzskata to par savu lielāko ienaidnieku, viņi mēģina graut NATO vienotību.
Un viņi izvēlas valstis, kuras neuzskata par stabiliem NATO un ES balstiem. Valstis, kurās viņiem ir draugi, valstis, kurās sūdzas par NATO un ES un kur ir cilvēki, kas viņiem palīdzēs.
Čehija un Slovākija ir labi mērķi viņu naidīgajām operācijām, lai kaitētu NATO vienotībai. Neiespējami iedomāties, ka krievi ko tādu darītu Dānijā vai Nīderlandē,” munīcijas noliktavas lietu intervijā “Prāgas radio” šonedēļ komentēja bijušais Čehijas militārā izlūkdienesta šefs Andors Šandors.
Viņš arī nepiekrita premjera Babiša publiskajam paziņojumam, ka pēc 18 spiegošanā apsūdzēto Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanas Krievijas spiegu tīkls Čehijā būtu likvidēts: “Manuprāt, bīstamāki ir cilvēki, par kuriem mēs nezinām, ka viņi pieder Krievijas drošības vai izlūkošanas tīkliem.
Mēs runājam par krieviem, kuri šeit strādā slepenībā kā žurnālisti, zinātnieki, uzņēmēji. Šos cilvēkus neuzrauga tik stingri kā tos, par kuriem zināms, ka viņi ir spiegi jau kopš pirmās dienas vēstniecībā.”
