Čečenu kaujinieka slepkavība Berlīnē: Vācija izraida divus Krievijas diplomātus 0
Vācijas federālā prokuratūra trešdien paziņojusi, ka pārņem kādreizējā čečenu kaujinieka Zelimhana Hangošvili slepkavības izmeklēšanu, norādot, ka aizdomās par nozieguma organizēšanu tiek turētas Krievijas valsts iestādes.
Vienlaikus Berlīne saistībā ar šo lietu izraidījusi divus Krievijas diplomātus, kas atzīti par “personae non gratae”, paziņojusi Ārlietu ministrija.
Vācijas izmeklētāji pārbauda, vai ar Hangošvili slepkavību nav saistītas arī Čečenijas iestādes.
Kā ziņots, 40 gadus vecais Hangošvili tika nošauts 23.augustā Berlīnes Mazajā Tīrgartenā. Aculiecinieki stāstīja, ka šāvienus no tuva attāluma uz upuri raidījis kāds vīrietis uz velosipēda, kurš vēlāk tika pamanīts, iemetot upē somu.
Policija vīrieti aizturēja un noskaidroja, ka tas ir 49 gadus vecais Krievijas pilsonis Vadims S.
Tomēr Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs “Bellingcat” otrdien paziņoja, ka aizturētais vīrietis izmantojis viltus identitāti.
Patiesībā viņš esot 54 gadus vecais Vadims Krasikovs, kas uzaudzis Kazahstānā, bet vēlāk dzīvojis Sibīrijā.
Iepriekš Krievijas varasiestādes apsūdzējušas Krasikovu kāda uzņēmēja slepkavībā, kas 2013.gadā pastrādāta Maskavā. Arī toreiz slepkava izmantojis velosipēdu.
Sākotnēji Krievija ar Interpola starpniecību izsludināja Krasikovu starptautiskajā meklēšanā, taču vēlāk aizturēšanas orderi atsauca un apgādāja viņu viltus identitāti, norāda “Bellingcat”.
Vācu mediji pauž aizdomas, ka Krasikovu savervējuši Krievijas slepenie dienesti.
“Federālā prokuratūra par slepkavības pasūtīšanu tur aizdomās Krievijas valsts iestādes,” otrdien norādījis nedēļraksts “Der Spiegel”, piebilstot, ka lietas izmeklēšanu tuvāko dienu laikā pārņems federālā prokuratūra.
Izmeklēšanā, kuru kopīgi veicis “Der Spiegel”, “Bellingcat” un vēl viena pētnieciskās žurnālistikas organizācija – “The Insider”, iegūti pierādījumi, kas varētu liecināt par Krievijas saistību ar Hangošvili slepkavību.
Šajā izmeklēšanā konstatēta arī iespējama Čečenijas varasiestāžu saistība ar šo noziegumu.
“Bellingcat” norādījis, ka otrā Čečenijas kara laikā no 1999. līdz 2002.gadam Hangošvili karojis nemiernieku pusē, bet pēc tam čečenu separātistiem sniedzis atbalstu no savas dzimtās Gruzijas teritorijas.
2008.gadā viņš Gruzijā “rekrutējis un apbruņojis” brīvprātīgo vienību cīņai pret Krieviju.
Pēc diviem neveiksmīgiem atentāta mēģinājumiem, kurus viņš pieredzējis Gruzijā, pēdējo gadu laikā Hangošvili dzīvojis Vācijā, kur lūdzis patvērumu.
“Der Spiegel” raksta, ka policija aizdomās turamā dzīvoklī atradusi lidmašīnas biļeti lidojumam uz Maskavu nākamajā dienā pēc slepkavības, kā arī lielu skaidras naudas summu.
Aizturētajam izvirzītas apsūdzības slepkavībā, taču viņš atteicies runāt ar izmeklētājiem.
Saskaņā ar “Bellingcat” ziņoto, ka aizturētā rīcībā esot bijusi derīga Krievijas pase, taču datu par personu, uz kuras vārda tā izsniegta, Krievijas pilsoņu reģistrā neesot.
Savukārt pases numurs liecina, ka to izsniegusi Iekšlietu ministrijas nodaļa, kas ar dokumentiem apgādā Krievijas militāro izlūkdienestu.
Kā paziņojumā trešdien apliecināja Vācijas Ārlietu ministrija, “neraugoties uz vairākkārtējām un uzstājīgām prasībām, Krievijas varasiestādes nav pietiekamā mērā sadarbojušās šīs slepkavības izmeklēšanā.”
Savukārt Vācijas federālā prokuratūra norādīja, ka ir “pietiekami, faktos balstīti pierādījumi, kas liecina, ka šī slepkavība tika īstenota Krievijas Federācijas vai autonomās Čečenijas republikas valsts struktūru vārdā”.
Tiek vilktas paralēles starp Hangošvili slepkavību un pērn martā Lielbritānijā Solsberijā notikušo uzbrukumu ar ķīmisko ieroci “Novičok” bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai. Arī Solsberijā notikušā uzbrukuma īstenošanā tiek vainots Krievijas izlūkdienests.
Lielbritānijas un Krievijas starpā pēc Solsberijas uzbrukuma iestājās sasalums, kas noveda pie vairāku desmitu Krievijas diplomātu izraidīšanas no daudzām pasaules valstīm.
