Caurvējš un kondicionētājs – glābj vai kaitē? 0
Sutīgā vasaras dienā nav nekā tīkamāka par vējiņa ložņāšanu. Tomēr transporta līdzekļos par šo tēmu notiek strīdi – viens ver logus vaļā, otrs nikni grūž ciet, protestējot, ka saaukstēsies. Vai tiešām tik ļoti jāsargās no atvēsinošās pūsmas?
“Kādas ķermeņa daļas sildīšana vai atdzesēšana izraisa reflektoru organisma atbildi,” skaidro ģimenes ārsts Andris Lasmanis. “Siltums palielina asins pieplūdi un dziedē, savukārt aukstums sašaurina asinsvadus, tādējādi samazinot asins plūsmu. Ja ir akūta kaite un sāk veidoties tūska, piemēram, kad sasists celis, to vēlams atvēsināt, taču, sirgstot ar hronisku vainu, piemēram, spondilozi vai radikulītu, ja jau vairākkārt bijis iekaisums, aukstums nenāks par labu. Tiem, kam muguru viegli sapūš, braucot transportlīdzeklī vai uzturoties caurvējā telpās, vēlams apmest ap kaklu lakatu vai šalli.”
Stīvs no vēja
Cenšoties nodrošināt gaisa apmaiņu, vēlams izsargāties no caurvēja un tiešas vēsa gaisa pūsmas uz kādu ķermeņa daļu, lai mugura nepaliktu stīva.
Pēdējā laikā birojos, lielveikalos un automašīnās glābiņu no svelmes nodrošina kondicionētājs, taču šo ierīču pūstais aukstais gaiss var pazemināt organisma pretošanās spējas vīrusiem, radīt muskuļu reflektoru saspringumu un provocēt muguras saknīšu nervu apaukstēšanos.
Svarīgi telpās nodrošināt organismam piemērotāko temperatūru, kas svārstās no +22 līdz 25°C. Piemēram, ja ārā ir 30 grādi, arī kondicionētāju vajadzētu noregulēt uz šādu temperatūru, nevis 17 grādiem, lai, ienākot telpā, nerastos sajūta, ka esam iekāpuši ledusskapī.
Auksta gaisa plūsma var veicināt hroniska kakla nervu iekaisuma saasināšanos, jo paaugstina muskuļu tonusu un kavē apasiņošanu. Ja ir savilkti muskuļi, nervi tiek kairināti vēl vairāk, izraisot vai saasinot to saknīšu iekaisumu.
Nereti vēsums provocē organismā jau snaudošu iekaisumu, piemēram, bojāta zoba sāpes.
Galvassāpes pēc sapūšanas liecina par vēsuma izraisītu asinsvadu sašaurināšanos un spazmām, kas apgrūtinājušas asinsriti smadzenēs. Stipras sāpes, ievelkot elpu, ir starpribu nervu iekaisuma pazīme, pret kuru var palīdzēt blokādes, ievadot zāles tieši blakus cietušajai vietai.
Kaut arī vasara šķiet nesavienojama ar vīrusu izraisītām infekcijām, sasvīstot un strauji atdziestot, pastāv iespēja sasirgt ar saaukstēšanās slimībām. Strauja temperatūras maiņa ir piemērota, lai norūdītos, nevis saglabātu veselību. Pazeminoties pretestības spējām, organisms ne vienmēr ir gatavs tām pielāgoties. Piemēram, ēdot saldējumu, var tikt izprovocēti kaklā snaudošie mikrobi, izraisot kakla vai balsenes iekaisumu.
Vajadzētu ņemt vērā, ka pārkarsušam nav vēlams lēkt atdzesēties aukstā ūdenī, jo krasas temperatūras maiņas ietekmē var rasties krampji. Drošāk tajā iegremdēties pakāpeniski, turklāt dziļumā, kādā aizsniedzams dibens.
Kā palīdzēt
Ja savilkta spranda un mugura, pašsajūtu uzlabos viegla tās izkustināšana un masāža, kas veicinās asinsriti. Akūta iekaisuma sākuma stadijā būs labvēlīga auksta komprese, taču vēlāk pašsajūtu uzlabos siltums. Saspringušie muskuļi atslābs siltā vannā, taču, ja iekaisušas nervu saknītes, tūska palielināsies un tās tiks nospiestas vēl vairāk. Ja sāpes nevis atlaižas, bet kļūst stiprākas, siltuma iedarbība nekavējoties jāpārtrauc.
Palīgs sapūstam ķermenim būs bez receptes nopērkamās pretsāpju un pretiekaisuma ziedes. Daži līdzekļi ir kairinoši un veicina ādas apsārtumu, toties uzlabo asins pieplūdi caur paplašinātajiem asinsvadiem, tādējādi ātrāk mazinot iekaisumu. Efektīvāki ir iekšķīgi lietojamie medikamenti, atzīst dakteris Lasmanis.
Ja pēc sapūšanas sāpes pāris dienu laikā nav pārgājušas un pieņemas spēkā, jādodas pie ārsta, kurš izrakstīs spēcīgākas muskuļus atslābinošas un sāpes remdējošas zāles. Radikulīta uzliesmojums var turpināties līdz pat vairākām nedēļām. Ātrāk atlabt palīdzēs ārstnieciskā fizkultūra, fizioterapijas procedūras un masāža.
