Mācību maksa retajam uz valsts rēķina 5
Uz īsu brīdi “Krasta” telpās izdodas satikt arī Jāni Uļģi, nesertificētu ārsta palīgu, kurš Rīgas Medicīnas koledžā ir mācījies trīs gadus, ieguvis ārsta palīga kvalifikāciju un tagad ceturtajā mācību gadā specializējas par neatliekamās medicīnas ārsta palīgu, lai varētu nokārtot sertifikācijas eksāmenu. Sertifikācijas studijas NMPD viņam finansē tikai 200 eiro apmērā, kā tas ir vairākumam studējošo ārstu palīgu, bet pārējā summa jāmaksā no savas kabatas. Viņš ir viens no 34 topošajiem sertificētajiem ārsta palīgiem, kuriem nav par studijām jāmaksā pilna summa. Pārējiem 105 ceturtā gada studentiem par mācībām pašiem ir jāmaksā 800 eiro.
Kad Jānis būs pabeidzis studijas, viņam kā sertificētam ārsta palīgam būs tiesības uzstādīt diagnozi, izmeklēt slimnieku un noteikt ārstēšanu. Šis darbs Jānim esot aicinājums, un jau iepriekš tam gatavojies, strādājot par sanitāru Rīgas Austrumu slimnīcā. Uļģis vada brigādi, kurā iekļauta arī topošā anestezioloģe Jūlija Glazačeva. Viņa ir sanitāre un, kā pati stāsta, pieradusi pie smagām situācijām, jo pusotru gadu strādājusi reanimācijā.
Profesija “ārsta palīgs” Eiropas Savienībā netiek atzīta, un zināmā mērā tas ir pozitīvi, jo šie speciālisti paliek Latvijā. Tomēr “Krasta” vadītāja Kalvāne neslēpj, ka speciālistu trūkums ātrajā palīdzībā ir milzīgs. Aizbrauc ne tikai daļa no tiem ārstiem, kas stažējušies NMPD rezidentūras laikā, bet arī vidējais personāls – ārstu palīgi iegūst medicīnas māsas diplomu, kas ir zemākas kvalifikācijas, bet dod tiesības strādāt ārzemēs.
Ārste stažiere Ramona Galsone uzskata, ka lielajai kadru mainībai pamatā ir darba slodzei neatbilstošais atalgojums. Gadoties tā, ka sešos no rīta tiek noliktas personīgās mantas brigādes istabā un tikai divos naktī ir laiks tās paņemt.
Legalizēs rezidentus
NMPD vadītāja Sarmīte Villere stāsta, ka 85% no visām ātrās palīdzības brigādēm ir ar MK noteikumiem atbilstošu brigādes sastāvu. Pārējās brigādēs mediķu trūkuma dēļ pagaidām nav iespējams nodrošināt sertificētu vadītāju. Situācija nav apskaužama rudens un ziemas sezonā, kad darbinieki sāk slimot. “Tad par brigādes vadītāju kļūst tas, kurš ir pieejams,” saka S. Villere.
“Jau četrus gadus pēc kārtas esam aktualizējuši jautājumu Veselības ministrijā, ka valstij ir jāapmaksā visu ārstu palīgu ceturtā gada studijas, jo mums šie speciālisti it ļoti nepieciešami, taču situācija nav mainījusies,” skaidro Villere.
Nesen valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi MK noteikumos, kas ļautu rezidentūrā studējošiem ārstiem legāli vadīt ātrās palīdzības brigādi. Iestādes vadītājam būs tiesības izvērtēt, vai rezidenta profesionālās zināšanas un prasmes atbilst tam līmenim, kas nepieciešams brigādes vadītājam. Taču ar šiem grozījumiem tik un tā nevarēs pilnībā nodrošināt iepriekš pieminētos valdības noteikumus, kas ļauj pie pacientiem braukt tikai tādām brigādēm, kuras vada sertificēts ārsts vai ārsta palīgs. Kaut gan NMPD ir kvalifikācijas celšanas kursi, tomēr pieredzējušu speciālistu trūkums nenāk par labu pacientu drošībai.
“Kaut cik drošs NMPD sāc justies tikai tad, kad esi nostrādājis vismaz trīs gadus. Kad nostrādā piecus, sāc justies labi, bet, kad aiz muguras ir desmit darba gadi, esi kā zivs ūdenī,” secina NMPD vadītāja.
UZZIŅA
12% darbinieku – stāžs mazāks par gadu
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēs kopumā nodarbinātas gandrīz 1700 ārstniecības personas (šajā skaitā nav operatīvo transportlīdzekļu vadītāju – 766 darbinieku), no kurām 44% strādā vairāk nekā 11 gadus, 25% strādā 3 – 10 gadus, 19% strādā 1 – 3 gadus, bet 12% jeb aptuveni 200 ir jaunie darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam.
* Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) NMP specialitātes rezidentūrā mācās 41 mediķis. Interese par šo specialitāti arvien samazinās, un tas, visticamāk, novedīs pie tā, ka ātrās palīdzības brigādes vadīs tikai ārstu palīgi.
Alga – no 781 eiro
Lielākā daļa darbinieku strādā 1,5 slodzi jeb 240 stundas mēnesī un algā pirms nodokļu nomaksas ar piemaksām saņem:
* ārsts 1393 eiro (augstākā kategorija –1603 eiro),
* sertificēts ārsta palīgs 895 eiro (1079 eiro),
* nesertificēts ārsta palīgs 781 eiro (832 eiro),
* autovadītājs – 762 eiro (863 eiro).
Lai ātrās palīdzības mediķi saglabātu līdzīgu atalgojumu, strādājot tikai vienu slodzi, gadā nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro.
Avots: NMPD un RSU
PIEREDZE
Sauciet mācītāju!
Šā gada pirmajā pusgadā Veselības inspekcija ir saņēmusi deviņas sūdzības par ātrās palīdzības mediķu darbu, no kurām piecas bijušas pamatotas, informē inspekcijas vadītājas biroja preses sekretāre Agita Antonāne.
Aicinājām “LA” lasītājus redakcijai pastāstīt savu pieredzi saskarsmē ar ātro medicīnisko palīdzību. Daļa cilvēku izteica pateicību, bet netrūka arī sūdzību.
Piemēram, astoņdesmitgadīgā rīdziniece Karla Leja nesen zaudēja dzīvesbiedru, kurš reti slimojis, bet te pēkšņi sākusi trūkt elpa, tāpēc izsaukusi ātro palīdzību. “Atbrauca divi jauni cilvēki, sarunājās savā starpā krieviski, ka, lūk, tas cilvēks taču ir vecs. Es lūdzu, lai atvieglo vīram elpošanu, bet mediķi nepalīdzēja, vien mudināja, lai saucu mācītāju. Kad ģimenes ārste uzzināja par mana vīra nāvi, viņa bija nepatīkami pārsteigta, ka dzīvesbiedrs nav saņēmis nepieciešamo palīdzību,” pastāstīja Lejas kundze, kurai radušās aizdomas, ka vecus cilvēkus atstāj mājās nomiršanai.
Taču NMPD vadītāja “LA” apgalvo, ka ātrā palīdzība uz slimnīcu ved gan astoņdesmitgadīgus, gan tos, kuriem pāri deviņdesmit, un nekāda šķirošana pēc vecuma nenotiekot. Viņa uzsver, ka pateicību par labu darbu esot krietni vairāk nekā sūdzību un “gadā mums ir 256 veiksmīgas reanimācijas”.
