Valsts nespēj nodrošināt, ka pie pacienta brauc sertificēta mediķa vadīta “ātro” brigāde 5
No šā gada sākuma līdz augustam, izmantojot ilgi gaidītā likuma dotās iespējas, 77 neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificēti ārsti un ārstu palīgi devušies izdienas pensijā. To var darīt, ja sasniegts 55 gadu vecums, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrās ir nostrādāti ne mazāk kā 20 gadi, no kuriem pēdējie pieci tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Šo pieredzējušo mediķu atstātais “caurums” nav aizpildīts, kā to prasa valdības pieņemtie noteikumi – ar sertificētiem speciālistiem. Kaut gan ātrās palīdzības brigādē, kurā ir divi mediķi un šoferis, vienam medicīnas darbiniekam – ārstam vai ārsta palīgam – noteikti ir jābūt sertificētam, tomēr lielā kadru trūkuma dēļ to nav iespējams nodrošināt. Reģionos mediķu mainība nav tik jūtama, bet to nevar teikt par Rīgu, kur ir daudz plašākas labāk atalgota darba iespējas.
Mediķiem aizliedz runāt
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un feldšeru (tagad viņus moderni dēvē par ārsta palīgiem) lielā darba pieredze un spēja ātri reaģēt visdažādākajās situācijās pacientiem deva sajūtu, ka viņi ir drošās rokās. Vai tagad, pēc pieredzējušo kolēģu aiziešanas pelnītā atpūtā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nav radušās problēmas? Kad to gribu noskaidrot sarunās ar pašiem ikdienas darba darītājiem – NMPD Rīgas reģionālā centra mediķiem – izrādās, ka viņiem aizliegts runāt! NMPD brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītāja Ņina Kalvāne man paskaidro, ka Rīgas reģiona centra vadītājs Aksels Roshofs esot izdevis rīkojumu, kas aizliedz sniegt jelkādu informāciju žurnālistiem. Kad to saku NMPD vadītājai Sarmītei Villerei, viņa tam netic (pats A. Roshofs patlaban ir devies atvaļinājumā).
Tomēr par iestāžu vadītāju bailēm – “ka tik padotie nepasaka kaut ko nepareizi” – liecina arī šis fakts, ko man neoficiālās sarunās pauda mediķi. Kāds nesertificēts ārsta palīgs intervijā Latvijas Radio bija uzdrošinājies pastāstīt, ka diennaktī mēdzot būt pat 20 izsaukumi, kad “mēs no mašīnas neizkāpjam”. “Ir izsaukumi, kur tu atbrauc un nesaproti, no kura gala vispār klāt ķerties tam visam. Tā ka viegli nav. Darbinieku rotācija ir milzīga,” stāstījis mediķis. Pēc tam viņa publiskā izrunāšanās nosodīta Rīgas reģionālā centra vadības līmenī, jo puisis paudis savu subjektīvo viedokli, kas, vadības izpratnē, esot bijis maldinošs.
Tikai pēc tam, kad apelēju pie vārda brīvības, pie tā, ka NMPD galu galā ir valsts pārvaldes struktūra, man ar S. Villeres atļauju izdodas satikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķus, kuri tagad strādā pieredzējušo kolēģu vietā.
Ja ģimenes ārsti būtu uzdevumu augstumos…
NMPD brigāžu atbalsta centrs “Krasts” atrodas Rīgā, Grebenščikova ielā. Tā 13 brigādes brauc pēc izsaukuma pie pacientiem ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Baldonē un Salaspilī. Pulksten četros pēcpusdienā, kad tur ierados, mediķu ātrās palīdzības brigādes, sākot no septiņiem rītā, bija izsauktas pie slimniekiem jau 70 reizes. Tiklīdz ātrās palīdzības mašīna iebrauc centra teritorijā, tā pēc piecām minūtēm jau dodas projām pie nākamā slimnieka. Labi ja 20 minūtes atliek pusdienām.
No izsaukuma nupat atbraukusi Ramona Galsone, ārste stažiere, kura mācās rezidentūrā ginekoloģiju, un Agris Vilnis, sanitārs un 6. kursa medicīnas students, kurš ātrās palīdzības brigādē strādā jau trīs gadus. Abi nesertificēti, bet, kā atzīst Ramona, “gatavi arī trakām situācijām”. Ramona vada brigādi, kurā ir Agris un autovadītājs Aļģis, un viņai ir tiesības pieņemt lēmumus par pacientu veselības stāvokli. Ja kaut kas nav skaidrs, var zvanīt NMPD operatīvās vadības dienestam un konsultēties ar pieredzējušiem NMPD ārstiem. Taču šādām konsultācijām pa tālruni vienmēr ir riska piegarša.
“Mūs pārsteidz cilvēku nekaunība. Daudzi tā vietā, lai lūgtu palīdzību savam ģimenes ārstam, sauc ātro palīdzību,” saka Agris. Ramona piebilst, ka daudz esot tādu gadījumu, kad cilvēks pats sev varot palīdzēt, bet ir neizglītots elementāros jautājumos. Bet kāpēc tad “ātrie” brauc, ja šādos gadījumos var atteikt? “Pirms tiek pieņemts izsaukums, ārsti pa telefonu uzklausa slimnieku un nereti kaut kas tajās sūdzībās samulsina, tāpēc tomēr brauc pie pacienta,” skaidro “Krasta” vadītāja Ņ. Kalvāne un uzsver – “ātrajiem” darba būtu par 40 procentiem mazāk, ja visi būtu tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi, nevis izsaukumi tāpēc, ka ģimenes ārsts ir bijis nepieejams vai slimnieks ar viņu nav sazinājies. “Mums ir pacienti ar hroniskām kaitēm, kuri ātro palīdzību sauc katru otro dienu, tas nozīmē, ka ģimenes ārsts viņiem nav noregulējis pamata terapiju,” secina centra vadītāja. Ja ģimenes ārsti būtu savu uzdevumu augstumos, ātrās palīdzības mediķi varētu strādāt ne tik saspringtos darba apstākļos, kad izdegšana no pārslodzes var novest arī pie profesionālām kļūdām.
Ģimenes ārsta vizīte pie pacienta mājās maksā aptuveni 20 – 40 eiro Rīgā un tās apkārtnē un ap 10 – 15 eiro reģionos. Bet, kā informē NMPD preses sekretāre Ilze Bukša, “ātro” viena vidējā aritmētiskā izsaukuma izmaksas ir aptuveni 100 eiro.
Valstij būtu lētāk, ja ģimenes ārsti veidotu kopprakses, lai slimnieki varētu ar viņiem sazināties vismaz līdz pulksten desmitiem vakarā, jo tieši vakara stundās ir visvairāk izsaukumu, uzskata NMPD vadība.
Pirms vairākiem gadiem NMPD aptaujāja tos iedzīvotājus, kam neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs nekonstatēja dzīvībai un veselībai kritisku stāvokli. Daudzi pacienti atzina, ka “ģimenes ārstam beidzies vai nav sācies darba laiks, ir tālu, nav pieejams”. Aptaujas rezultāti liecināja arī to, ka iedzīvotāji izvēlas saukt ātro palīdzību, tāpēc ka tas ir “ātrāk, vienkāršāk un tā pieejama visu diennakti, “tā ir bez maksas”. Kā apliecinājums tam, ka daudzos gadījumos ātrās palīdzības speciālisti un slimnīcu uzņemšanas nodaļu mediķi pilda ģimenes ārstu pienākumus, ir fakts, ka abās universitātes klīnikās Rīgā liela daļa pacientu pēc izmeklēšanas tajā pašā dienā, kad atvesti, tiek atlaisti mājās.
