“Budžetnieku” algu publiskošanu rada bažas 20
Gan pašvaldības, gan juristi un pedagogu arodbiedrība norāda uz trūkumiem Saeimas atbalstītajos grozījumos, kas paredz no nākamā gada internetā publiskot ne tikai valsts un pašvaldību ierēdņu un amatpersonu, bet arī darbinieku atalgojumu. Turklāt šī informācija būs jāuzglabā internetā vismaz astoņus gadus.
Atgādināšu, ka šā gada pirmajā pusē “Vienotības” frakcijas deputāts Ints Dālderis līdzīgus grozījumus bija sagatavojis Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Saeima tos atbalstīja, bet Valsts prezidents Raimonds Vējonis jūlijā šo likumprojektu aizsūtīja atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai. Savā argumentācijā prezidents norādīja, ka šāda prasība ir pretrunā citiem normatīvajiem aktiem, un lūdza izvērtēt grozījumu atbilstību personu datu aizsardzības un aprites prasībām. Taču rudenī, kad Saeimā ritēja darbs pie nākamā gada budžeta paketes, Dālderis līdzīgu grozījumu ar minimāliem labojumiem iesniedza Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ministru kabineta atzinumā un Saeimas Budžeta komisijā šis priekšlikums tika ātri noraidīts, tādēļ parlamenta juristi tam nepievērsa pastiprinātu uzmanību. Taču Saeimas sēdē tautas kalpi pret lielāku caurspīdību iestāties neriskēja un Dāldera priekšlikums balsojumā tika atbalstīts. Rezultātā noteikts regulējums, kas idejiski šķiet atbalstāms, bet vismaz juridisko nepilnību dēļ savu mērķi nesasniegs. Turklāt pastāv bažas, ka prasība par darba algu publiskošanu var tikt pārsūdzēta Satversmes tiesā. “Juridiskajam birojam ir bažas par iespējamiem tiesvedības riskiem un Saeimas atbalstītā deputāta Dāldera priekšlikuma atbilstību Satversmei, it īpaši Satversmes 96. pantam – proti, personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību,” informēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare.
Juristiem arī pastāv bažas, ka prasība pēc algu publiskošanas varētu būt pretrunā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā nākamā gada maijā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē beidzās termiņš, līdz kuram Valsts prezidents drīkstētu šo likumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Signāli no Rīgas pils gan liecina, ka, visticamāk, šoreiz prezidents izsludinās likumprojektu ar visiem Dāldera grozījumiem, kaut arī problēmas tajā saglabājušās līdzīgas kā iepriekš, kad prezidents tam iebilda. Esot jāņem vērā apstāklis, ka Saeimā šiem grozījumiem bija pārliecinošs atbalsts (balsojumā tos atbalstīja 65 deputāti, pret bija tikai 2 un 17 atturējās, turklāt rezultāts tika uzņemts ar ovācijām un aplausiem).
Līdz šim neviena organizācija nav vērsusies pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt šo likumu, kaut arī publiski savu neapmierinātību paudušas vairākas. Visskaļāk – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). “Jau šobrīd atbilstoši valsts iestādes un pašvaldības savās mājaslapās publisko darba samaksas sadalījumu pa amatu grupām, norādot amata nosaukumu, attiecīgo amatu skaitu un amatu ieņemošajām amatpersonām vai darbiniekiem noteikto mēnešalgu diapazonu. Šobrīd nav obligāti publiskot visu darbinieku atalgojumu, minot vārdu un uzvārdu, tomēr ir pašvaldības, kuras to dara jau tagad,” norādīja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere, uzsverot, ka jaunas prasības pašvaldībām radīs papildu administratīvo slogu un jaunus izdevumus. “Pēc publicējamā datu apjoma Latvija ir pirmrindniece,” spriež LPS juriste. Šeit gan jāpiebilst, ka citas valstis atklātības ziņā Latvijai ir tālu priekšā. Piemēram, Somijā ikviens sabiedrības loceklis var noskaidrot jebkura cita nodokļu maksātāja gada ienākumus un nomaksātos nodokļus (šī informācija gan nav pieejama internetā, bet pa Somijas ieņēmumu dienesta informācijas tālruni vai īpašos terminālos klientu apkalpošanas centros).
Bažas par jauno regulējumu paudusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), jo prasības plānots attiecināt arī uz pedagogiem kā pašvaldību darbiniekiem. “Mums nav nekā, ko slēpt. Taču, ja tiek publicēts skolotāju atalgojums, tad būtu jānorāda arī slodze. Citādi var rasties jautājumi, kādēļ kāds skolotājs saņem pārsteidzoši lielu vai mazu algu. Ja tiks publicētas tikai algas, tad sabiedrībai radīsies maldīgs priekšstats par patieso situāciju,” vērtē LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Saeimas apstiprinātie grozījumi gan izveido absurdu situāciju. Skolotāju algas regulē Izglītības likums, viņi nav vienotās atlīdzības sistēmas subjekts, un uz viņiem tiek attiecināti tikai atsevišķi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma panti. Tādēļ Dāldera sasteigtais priekšlikums panāks tikai to, ka sabiedrībai tiks atklāts izglītības iestāžu tehnisko darbinieku atalgojums. Proti, mēs varēsim redzēt, cik saņem katrs skolas šoferis un apkopēja, bet direktora, mācību pārziņa un skolotāju algas joprojām būs aizklātas.
Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība nekādus iebildumus pret algu publiskošanu neceļ. “Šāda caurspīdība ir tikai vēlama, un tas būs pozitīvi,” uzsvēra arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons. Neoficiālās sarunās gan dažādas augsta līmeņa amatpersonas paudušas bažas, ka algu publiskošana vēl vairāk atbaidīs kvalificētus speciālistus no darba valsts civildienestā. Turklāt privātajam sektoram būs vieglāk viņus pārpirkt, jo internetā varēs viegli apskatīties šo speciālistu pašreizējo atalgojumu.
Grozījumu autors I. Dālderis ir pārliecināts, ka nekādas kolīzijas ar Vispārējo datu aizsardzības regulu nebūs, jo tā vairāk attiecoties uz informāciju, ko savām vajadzībām vāc privāti uzņēmumi. Arī pretrunu ar Satversmi viņš neredz, jo algu publiskošana jau septiņus gadus ir spēkā attiecībā uz amatpersonām. “Ja līdz šim nekāda vēršanās Satversmes tiesā nav bijusi, tad neredzu pamatu tā rīkoties tagad, jo šie grozījumi tikai paplašina to personu loku, kuru algas tiek atklātas,” teica deputāts. Tomēr arī viņš atzīst, ka grozījumos ir juridiskas nepilnības, kas neļauj to attiecināt uz skolotājiem un valsts vai pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem. Tādēļ tikšot gatavoti precizējumi. Tas varētu notikt jau tuvākajā laikā, jo pašlaik vienotās atlīdzības likums Saeimā ir atvērts grozījumiem saistībā ar nepieciešamām izmaiņām militārpersonu sociālajā nodrošinājumā.
