Caurā vīle jaunā gaismā 0
Ģeometriski precīzais izšuvums, ar ko gadsimtiem rotāja vasaras lina apģērbus vai tautas tērpus, mūsdienās sagādā patīkamus pārsteigumus ar rakstu dažādību.
Atkal iepazītā
Caurā vīle Latvijā pazīstama sen, jo ar to tautas tērpu blūzēm izšuva apkaklītes un aproces. Reizē ar mašīnizšūšanas parādīšanos pagājušā gadsimta 20. un 30. gados rokdarnieces apguva šo tehniku ar kājminamo šujmašīnu. Tas bija liels ieguvums, jo nu cauro vīli varēja sašūt ātrāk un ar lielāku precizitāti.
Visbiežāk šai tehnikai, tāpat kā agrāk, izmanto linu, jo no tā viegli izvilkt diegus. Reizumis izmēģina arī smalku kokvilnu, bet tas ir sarežģītāk.
Tomēr cauro vīli pēdējos gados iepazīstam gluži jaunā gaismā – kā ļoti precīzu izšūšanas tehniku. Turklāt, strādājot ar šujmašīnu, iespējami sarežģītāki ornamenti. Latvijas Amatniecības kameras Tekstilnieku ģildes vadītāja, amatu meistare Rudīte Grasberga skaidro, ka mašīnizšūšanas kursos rokdarbnieces visvairāk pārsteigtas tieši par caurās vīles iespējām. Daļai vēl kopš skolas laikiem palicis priekšstats par šo paņēmienu kā neinteresantu un garlaicīgu nodarbi. Pēc aptaujas datiem apmēram puse nākamo amatu meistaru iecienījuši tieši caurās vīles tehniku. Rudīte Grasberga piebilst, ka šie darbi gan ir laikietilpīgāki, nav domāti vienai dienai, toties uzpilda cilvēku ar enerģiju un labām domām.
Senais un mūsdienīgais
Ar cauro vīli agrāk bagātīgi rotāja blūzes, apstrādāja stāvapkakles, izcēla krūšu šķēlumu vai plecu daļu, kā arī aproces. Visbiežākais tās pielietojums joprojām ir izejamiem linu apģērbiem, tāpēc caurajai vīlei jābūt darinātai ar lielu meistarību. To kā elegantu izšuvumu parasti iestrādā vasaras bikšu galos, svārkos, žaketēs un blūzītēs, bet skaistajām lina šallēm tādā veidā piešķir īpašu izsmalcinātību. Apgūstot tehnikas pamatus, ar šo tehniku mēdz rotāt atšķirīgas formas laukumus, parasti kvadrātus. Rudīte Grasberga uzskata, ka caurā vīle ir mūsdienīgi skaists izšūšanas veids, kas plaši izmantojams. Tās fragmentus var iestrādāt ne tikai apģērbos un mājas tekstilā (sedziņas, aizkari, galdauti), bet arī akcentēt kaut vai somu ārpuses.
Caurās vīles iedala vienkāršajās un sarežģītajās. Pie pēdējām pieskaitāms, piemēram, Lielvārdes novada tautas tērpa sieviešu blūzes raksts. Par meistarības augstāko virsotni uzskata arī šajā tehnikā visā garumā un platumā izšūtas jostiņas. Tādas uzņemas darināt tikai ļoti pieredzējušas rokdarbnieces, jo darbs prasa ne tikai daudz laika, bet arī izcilu precizitāti.
Etnogrāfiskā vīle
Materiāli
Nepieciešams izšujamais rāmis, kas tagad pieejams vairākos izmēros. Cauro vīli šuj ar kājminamo vai jaunās paaudzes elektrisko šujmašīnu, kas iestatīta izšūšanas režīmā. Strādā ar kokvilnas, mulinē vai viskozes diegiem. Atšķirībā no citiem mašīnizšūšanas veidiem nav nepieciešama liela toņu daudzveidība, tikai auduma tonim piemēroti diegi. Lielākoties izmanto lina audumu – gan nekrāsotu, gan krāsotu. Šoreiz izraudzīts brūns lins un tāda pat toņa viskozes diegs.
Skaties darināšanu soli pa solim FOTOGRĀFIJĀS šeit.
Darba gaita
1. Uz kreiso pusi izvelk apmēram 2 cm garus diedziņus. Iesācējiem ieteicams tos piediegt.
2. Iestiepj linu rāmī. Nošuj pa labo pusi, lai netraucē izvilkto diegu gali.
3. Sadala izvilktos diegus kūlīšos jeb stabiņos – saņem pa 4 – 5. Sākumā diegus skaita, pēc tam jau jūt vajadzīgo daudzumu. Galvenais nav ātrums, jo šuj lēni un precīzi.
4. Diegu negriež, tas pārnāk pāri otrā pusē, kuras maliņu nošuj tieši tāpat.
5. Maliņu nošuj klājdūrienā, lai kreisajā pusē nogrieztu spurgaliņas.
6. Top viena no etnogrāfiskajām vīlēm – visus kūlīšus savelk kopā pa trim.
7. Diedziņi var neizturēt slodzi, tāpēc tos apšuj.
8. Kreisajā pusē diegus nogriež.
9. Darbs pabeigts!
