Caurā spainī ūdeni nelej jeb kā bankas izvērtē kredīta piešķiršanu 0
Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis
Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts – atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.
Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.
Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc?
Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot.
Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? Pirmkārt – uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās jeb ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam.
Otrkārt – maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai liela apjoma parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām.
Treškārt – kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu.
Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.
Kā liecina “Citadele” apkopotā informācija, tikai ceturtajai daļai jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav kavētu nodokļu un kredītmaksājumu, laikus tiek maksāti citi rēķini, ir pieaugošs apgrozījums un nemainīgs īpašnieku sastāvs.
Visi no minētajiem kritērijiem ir būtiski, un tiklīdz kāds no tiem mainās, pasliktinās kredītreitings, kas nosaka ne vien to, cik labs partneris uzņēmums ir, bet arī, cik lielu finansējuma summu un ar kādu procentu likmi uzņēmējs varētu no bankas saņemt.
Aizdevuma mērķis ir veicināt uzņēmuma attīstību. Kā saka, caurā spainī ūdeni nelej. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki nespēj segt jau esošās finansiālās saistības, piemēram, ir kredītu un nodokļu parādi, jauns aizdevums radīs tikai papildu slogu.
Ko darīt, lai uzlabotu uzņēmuma kredīstpēju? Vispirms jau neveidot parādus. Otrs atslēgas vārds ir savlaicīgums – plānošana un reaģēšana. Izdevumi ir jāplāno, un aizdevums jālūdz savlaicīgi uzņēmuma attīstībai, nevis problēmu risināšanai, kad ūdens smeļas mutē. Un attiecības ar aizdevējiem jāveido savlaicīgi – abpusēji veiksmīgā pieredzi palīdzēs nākotnes risinājumu meklēšanā. Ja aizdevums nepieciešams kā drošības spilvens, arī par to var padomāt laikus. Ir aizdevuma veidi, kas neprasa nodrošinājumu, to var tērēt, kad vajag un nav jāatskaitās par iztērēto, turklāt procentus jāmaksā arī tikai par iztērēto.
Nākamais – sakārtot uzņēmuma finanšu plūsmu un kritiski izvērtēt uzņēmuma potenciālu, attīstības iespējas. Mūsdienu vide ir ļoti dinamiska, un pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem strauji mēdz mainīties. Pat ļoti lieliem pasaules uzņēmumiem ir bijis jāspēj tam pielāgoties, piemēram, ja nesenā pagātnē “must have” sarakstā bija “Nokia” telefons, tad šobrīd šo nišu aizņēmis “Apple”.
Turklāt mēs paši – bankas arī neesam izņēmums. Ja pirms gadiem bija jādodas uz filiālēm, lai saņemtu lielāko daļu pakalpojumu, tad šobrīd pieaugošā pieprasījuma dēļ strauji attīstās digitālie un online pakalpojumi. Un kredītreitings uzņēmējiem ir viens no soļiem online kreditēšanas attīstībā arī banku nozarē. Ne velti 2017.gadā “Citadele” vairāk nekā 3 miljonus ieguldīja inovāciju attīstībai un bankas pakalpojumu digitalizēšanai.
