Tauta klusē, lāpa apdziest 7
Palahs nodzīvoja vēl trīs dienas. 85% ķermeņa apdegumi nesolīja nekādas cerības. Slimnīcā, ko dažas stundas pēc puiša ievietošanas vēlmē pēc plašākas informācijas aplenca žurnālisti, cietušā apmeklējumi bija atļauti tikai viņa mātei un brālim. Nodaļas vadītāja palātā nelaida pat milicijas izmeklētājus. Saglabājies ārstes veikts ieraksts kasešu magnetofona lentē, kurā Palahs atkārto vēstulē minētās prasības un uzsver, ka ar savu rīcību vēlas pamodināt cilvēkus. Uz jautājumu, vai sekotājiem nevajadzētu atteikties no pašsadedzināšanās, lai nepakļautu sevi tādām pašām sāpēm, viņš teica: “Sāp, bet arī Huss* nomira uz sārta.”
Jans vēl bija dzīvs, kad jaunu cilvēku grupa vietā, kur viņš sevi aizdedzināja, uzsāka bada streiku. Protestētāji badošanos aukstumā, mitinoties teltīs, izturēja četras dienas.
Dienu pēc Palaha nāves vairāki desmiti tūkstoši ļaužu cauri Prāgai devās sēru gājienā, kuru organizēja Čehijas un Morāvijas augstskolu studentijas savienība. Līdzīgi pasākumi notika arī daudzās citās Čehoslovākijas pilsētās. Pašas bēres izvērtās par milzīgu atvadu pasākumu, sprediķī mācītājs uzsvēra, ka Jans Palahs uzupurējies citu labad.
Gaidot lielus protestus, Čehoslovākijas drošības orgānos bija izsludināta augstākās pakāpes gatavība – pat vēl nopietnāka nekā pēc PSRS karaspēka ienākšanas augustā. Preses un informācijas iestāde atļāva publicēt tikai oficiālus paziņojumus, no valsts izraidīja 16 ārzemju žurnālistus. Tomēr drošībnieku uztraukumam nebija pamata – visi turpmākie pasākumi notika bez sevišķiem pārsteigumiem.
Lai gan sabiedrība jutās šokēta un satriekta par Palaha radikālo protestu, tā vietā, lai sāktu politiskās aktivitātes, uz ko jaunietis aicināja vēstulē, cilvēki cieta klusu un ierāvās sevī.
Viņa nāves dienā valsts drošības dienests katru gadu izsludināja paaugstinātu gatavību, taču raizes par ielu demonstrācijām piepildījās tikai pēc 20 gadiem, tā dēvētās “Palaha nedēļas” laikā.
Šodien jaunekļa vārdā nosaukts laukums pie Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes, pēc nāves viņam un Janam Zajīcam piešķirts augstākais valsts apbalvojums. Nākamgad Palaha dzimtajā vietā Všetatos tiks uzbūvēts piemineklis drosmīgai personībai, tās laikam, dzīvei un upurim.
• Jans Huss (1369 – 1415), čehu priesteris, filozofs, Kārļa Universitātes rektors, protestantisma priekštecis, kuru par ķecerību pret katoļu baznīcu sodīja ar sadedzināšanu uz sārta.
Krievus ārā no Čehoslovākijas!
1968. gada augusta beigās daudzviet Rīgā un Siguldā uz namu fasādēm, žogiem un tiltiem parādījās uzraksti “Ārā krievu okupantus no ČSSR un Latvijas!”, “Lai dzīvo Dubčeks! Kauns padomēm!” un tamlīdzīgi. Prāgas pavasara apspiešana atbalsojās arī okupētajās Baltijas valstīs. Divi cilvēki nolēma sekot Jana Palaha piemēram.
