Caur Rīgas ostu Krievijai ved militārās izejvielas 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Alumīnija oksīds un mangāna rūda – izejvielas, kuras kopš marta sākuma Rīgas ostā pārkrautas desmitiem tūkstošu tonnu apmērā. Tālāk pa dzelzceļu tās nogādā metalurģijas uzņēmumiem Krievijā, kur izejvielas var izmantot arī ieroču un militārās tehnikas ražošanai un uzlabošanai. Diemžēl sankcijas šīs izejvielas joprojām neskar.
Kopš marta sākuma Rīgas ostā pabijuši jau pieci ārzemēs reģistrēti kuģi, kuri pārkrāvuši kravas “Riga Bulk Terminal”, Rīgas centrālajā terminālī un “Riga Port terminal”. Četri kuģi veduši alumīnija oksīdu, bet viens mangāna rūdu. Alumīnija oksīds kuģos iekrauts Īrijas Oginišas ostā, bet mangāna rūda – Dienvidāfrikas Saldanas līča ostā. Dienvidāfrika ir lielākā mangāna rūdas ieguvēja pasaulē.
Avoti ostā, kuri vēlējās palikt anonīmi, “Latvijas Avīzei” norādīja, ka šādas kravas Rīgas ostā ienākušas arī iepriekš, taču tagad ilgāku laiku bijis “klusums”, šīs kravas acīmredzot pārkraujot citās ostās.
Pēc kara sākuma kravas Rīgas ostā atkal atgriezušās. Iespējams, citu valstu ostās šīs kravas atteicās pieņemt, taču nav arī skaidrs, kāpēc šie kuģi uzreiz nav braukuši uz kādu no Krievijas ostām, tā vietā izmantojot Latviju.
“Nezinu, kā šis viss ir noformēts, varbūt tas viss kaut kā iet caur Kazahstānu, bet zinu, ka kravas no termināļiem krāmē “Rossijskije žeļeznije dorogi” vagonos. Izrādās, ka no krievu kravām atteikties nevaram, mēs jau arī nevaram neko iespaidot, visi teic, ka krievu kravas ostai vajag. Nebūtu jau problēmu, ja pārkrautu graudus vai ko citu, bet ne jau alumīnija oksīdu, ko var izmantot militāriem mērķiem,” stāsta ostas darbinieks.
Alumīnija oksīds nāk no “Rusal”
Bet kurš tad no Īrijas uz Krieviju vedis alumīnija oksīdu? Kā minēju, visas šīs izejvielas kravas nākušas no Īrijas Oginišas ostas. Lielākā daļa par tādas ostas esamību noteikti nekad nav dzirdējuši, taču tieši tur atrodas Eiropā lielākā alumīnija boksītu pārstrādes rūpnīca (rezultātā tiek iegūts alumīnija oksīds, ko jau citās rūpnīcās izmanto alumīnija liešanai). Šīs rūpnīcas nosaukums ir “Rusal Aughinish”, kas vēl pavisam nesen piederēja nevienam citam kā 8. aprīlī sankcionētajam Krievijas miljardierim Oļegam Deripaskam.
Rūpnīcai ir pašai sava piestātne ostā, kas labi redzama jebkurā tiešsaistes kartē. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka alumīnija oksīds uz Latviju vests tieši no Krievijas milzu uzņēmuma “Rusal” rūpnīcas. Jāatgādina, ka “Rusal” ir otrs lielākais alumīnija pārstrādātājs un ražotājs pasaulē ar deviņām alumīnija lietuvēm, deviņām alumīnija oksīda ražotnēm, septiņām alumīnija boksītu raktuvēm un četrām alumīnija folijas ražotnēm Krievijā, Zviedrijā, Nigērijā, Īrijā, Itālijā, Austrālijā, Gvinejā, Jamaikā, Ukrainā un Gajānā.
Deripaska gan pirms neilga laika atteicies no vairākuma akciju “NE+” holdingā, kas ir “Rusal” māteskompānija, tātad viņš vairs negūst labumu no uzņēmuma darbības. Turklāt uzpeldējušas ziņas, ka Oginišas rūpnīcu no “Rusal” varētu pārņemt Šveices metālu tirgotājs un raktuvju īpašnieks “Glencore”, kam jau iepriekš piederēja daļas Oginišas rūpnīcā. Neviena no iesaistītajām pusēm gan medijiem šīs ziņas nav komentējusi.
Pārlapojot Īrijas lielāko mediju ziņas par Oginišas rūpnīcas nākotni pēc sankciju pieņemšanas pret Deripasku, šķiet, ka rūpnīcas nākotne ir ļoti svarīga arī valsts līmenī. Īrijas Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības departamenta pārstāvis izdevumam “Irish Times” sacījis, ka sankcijām nevajadzētu skart Oginišas rūpnīcu un valdība atbalsta turpmāku rūpnīcas pastāvēšanu, jo rūpnīcai ir milzīga nozīme Eiropas alumīnija nozarē, kā arī tajā tiek nodarbināts ievērojams skaits cilvēku – Oginišas rūpnīcā strādā vairāk nekā 400 cilvēku. Tikmēr “Rusal” valdes priekšsēdētājs Bernards Zonnevelds paziņojumā norādījis, ka nekavējoties jāsāk izmeklēšana par Bučā notikušo, bet par slaktiņu atbildīgajiem jāsaņem smags sods.
Sankciju sarakstā vien pāris dienu
Sākumā Eiropas Komisijas pārstāvis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka gan alumīnija oksīds, gan mangāna rūda ir iekļauta sankciju saraksta piektajā pakotnē, kas stājās spēkā 8. aprīlī, taču vēlāk Latvijas Muitas pārvalde uzsvēra, ka sankciju sarakstos ievietoti alumīnija un mangāna dioksīdi, taču ne oksīdi. Kas vienlaikus ir interesanti un nesaprotami – sankcijas neattiecas uz tādu līgumu izpildi, kuri noslēgti pirms 2022. gada 9. aprīļa. Tātad pēc agrāk noslēgtiem līgumiem kravas pavisam legāli vēl var paspēt nogādāt Krievijā līdz šā gada 10. jūlijam. Pārejas periods noteikts, lai nesodītu uzņēmumus, kuri nodarbojas ar kravu vešanu. Ja līgums noslēgts jau pēc minētā datuma, muita sākto muitas procedūru neļauj pabeigt un kravu noraida.
Tātad jau vairāk nekā mēnesi Latvija izmantota būtībā Krievijas militārajām vajadzībām pavisam legāli, un arī šobrīd neviens neliedz turpināt caur Rīgas ostā esošajiem termināļiem pārkraut, piemēram, no “Rusal” vestās kravas.
Pašlaik saistībā ar ieviestajām sankcijām no Rīgas ostā strādājošajām kompānijām ierobežojumi ir noteikti tikai SIA “Riga Fertilizer Terminal”, kas nodarbojas ar minerālmēslu uzglabāšanu un pārkraušanu. Terminālis saistīts ar oligarhu, sankciju sarakstā iekļauto krievu Dmitriju Mazepinu. Kopš marta vidus gan Mazepins vairs nav uzņēmuma patiesais labuma guvējs, tagad tas ir kāds Amirs Atta Bidvals.
Jāpiezīmē, ka 49% uzņēmuma daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kas pieder Aināram Šleseram un Andrim Šķēlem.
Kas kontrolē kravas?
Rīgas Brīvostas pārvaldes (ROP) pārstāve Linda Ozola sacīja, ka ikvienam komersantam, kas ostā sniedz kravu apstrādes pakalpojumus, ir pienākums, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par kravu iegādi un pārdošanu, īpašniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, nodrošināt sankciju pārbaužu veikšanu attiecībā uz saviem sadarbības partneriem. Interesanti, ka brīvosta par kuģiem, kas grasās ienākt ostā, saņem informāciju “SKLOIS” sistēmā ne ātrāk kā 24 h pirms kuģa ienākšanas.
“Rīgas Brīvostas pārvalde kā jebkura ES strādājoša organizācija seko līdzi sankciju risku novēršanai savos darījumos,” saka Ozola. Viņa piebilst, ka kopš karadarbības sākšanas pirmajām dienām gan ROP, gan Latvijas Stividorkompāniju asociācija bijusi ciešā komunikācijā ar atbildīgajām institūcijām, Satiksmes ministriju, kā arī valsts drošības iestādēm un ir gatava savu pilnvaru ietvaros nekavējoties reaģēt uz jebkurām izmaiņām saistībā ar sankciju piemērošanu.
Lai uzzinātu, uz kurieni no Rīgas ostas dodas ar alumīnija oksīdu piekrautie vagoni, jautājumus uzdevu “Latvijas dzelzceļam”. Dīvaini, bet no atbildes var izsecināt, ka visbiežāk kravu pārvadātāji nemaz nezina, no kurienes kravas nākušas. “Kravas pārvadātājs, saņemot kravu no termināļa, nav informēts par to, ar kādu kuģi un kad šī krava ir ienākusi Latvijā un ir veiktas visas nepieciešamās muitas procedūras, un kāds ir bijis šīs kravas līdzšinējais pārvadājumu maršruts,” sacīja uzņēmuma pārstāve Agnese Līcīte.
Vēlāk viņa precizēja, ka brīdī, kad pārvadātājs saņem kravu un ar to saistītos dokumentus, tiek veikta gan dokumentos norādītās kravas, gan kravas saņēmēja pārbaude un pārvadājums tiek veikts tikai tad, ja ir ievērotas visas sankciju prasības. “Latvijā ienākošo kravu deklarēšana un pārbaude notiek, vēl pirms to saņem dzelzceļa pārvadātājs,” viņa sacīja, uzsverot, ka kravu atbilstību visiem normatīvajiem aktiem kontrolē VID Muitas pārvalde un arī kravu pārvadātāji.
Satiksmes ministrijā apstiprināja, ka kravu kontroli ostās nodrošina muitas iestādes, taču arī katrs komersants ir atbildīgs par savu partneru pārbaudi un sankciju ievērošanu. “Attiecībā uz militāro kravu vai dubultā lietojuma preču kontroli normatīvais regulējums ir pietiekami aptverošs un kontroli nodrošina muitas iestādes.” Diemžēl Satiksmes ministrija atturējās komentēt minētos kravu sūtījumus, jo “tie jāskata kompetentām iestādēm”. Tomēr ministrijā akcentēja, ka, ja kādam ir informācija vai pamatotas aizdomas par sankciju apiešanu, informācija sniedzama Valsts drošības dienestā un Finanšu izlūkošanas dienestā.
Izriet, ka galvenā institūcija, kam jāuzrauga kravu atbilstība visiem noteikumiem, ir Muitas pārvalde. Muitā uzsvēra, ka pirms jebkura darījuma, tostarp muitas procedūras piemērošanas, uzņēmējam ir jāveic pilnīga un efektīva pārbaude, lai izvairītos no sadarbības ar personu, pret kuru ir noteiktas jebkādas sankcijas. “Sankciju apiešana ir nopietns noziedzīgs nodarījums. Un jebkurai personai, kurai ir informācija par iespējamu sankciju apiešanas gadījumu, ir pienākums ziņot Valsts drošības dienestam,” uzsver Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts.
Kopumā līdz 24. martam VID Muitas pārvalde bija novērsusi 16 pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumus, bet par vairākām kravām turpināja noskaidrot apstākļus. Aizliegums piemērots tādām precēm, kas noderīgas izmantošanai transporta, enerģētikas, telekomunikācijas un citās nozarēs, proti, daudzfunkcionālām darbmašīnām, iekārtu rezerves daļām, transportlīdzekļiem, turboreaktīvajiem dzinējiem un dažādiem mehānismiem. Netika atļauts arī sankcionētu naftas produktu, koka izstrādājumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu imports, kā arī aizliegts eksportēt noteiktus luksusa priekšmetus, kas pārsniedz noteikto robežvērtību, piemēram, vieglās automašīnas, motociklus, kafijas aparātus, pulksteņus, somas, apģērbus un apavus.
Kur izmanto alumīnija oksīdu un mangāna rūdu
* Alumīnija oksīds (Al2O3) ir inerta, balta amorfa viela bez smaržas. Dabā sastopams dažādos minerālos, piemēram, korundā, kas ir oksīda kristāliskais variants, un boksītā, ko uzskata par tā galveno alumīnija rūdu.
* Alumīnija oksīdu izmanto bruņuvestu ražošanā, kā arī transportlīdzekļu un kaujas lidmašīnu bruņās. Tāpat oksīdu izmanto arī ložu necaurlaidīgo stiklu ražošanā un nevadāmo raķešu, bumbu un šāviņu ražošanā.
* Mangāns ir sudrabaini balts metāls, kas gaisā pakāpeniski izbalē. Mangānu visbiežāk iegūst no rūdas, kas pazīstama kā piroluzīts jeb mangāna oksīds.
* 90% gadījumu mangānu izmanto tērauda ražošanā. Militārajā jomā visbiežāk mangāns ir munīcijas un dažādu ieroču sistēmu sastāvā u. c.
Avots: Rīgas Brīvostas pārvalde
