Caur putekļiem sējumu neredz 0
Lai gan šajās dienās Latvijas laukus pārstaigājuši lietus mākoņi, uz iepriekšējo mēnešu sausuma fona tas tāds piliens jūrā vien bijis. Pavasaris laukos šogad izvēršas ļoti spraigs, jo visi darbi jāpaveic īsā laikā. Lai gan šur tur nolijis, zemnieki bažīgi par sausajiem laukiem. Ja dabasmāte apžēlosies un lauki dabūs kārtīgu lietu, varētu būt izredzes uz ļoti labu ražu. Ja ne, būs problēmas…
No traktora nevar redzēt, kur apsēts
Viļānu novada saimniecības “Lazdu māja” saimnieks Lauris Ikaunieks “LA” stāsta, ka viņpusē sēja noslēgusies burtiski šajās dienās, vēl tikai palikusi kukurūza, ko iesēt. Augsnē mitrums vēl saglabājies, bet lietu vajag tāpat, jo pati virskārta ir izkaltusi un ziemāju sējumiem mitruma sāk trūkt.
“Sējot vasarājus, putekļi ir tik lieli, ka no traktora pat nevar redzēt, kur apsēts un kur ne. Augsnes sagatavošana sējai šogad bija nedaudz neierastāka, jo vajadzēja laukus šļūkt un pievelt, lai saglabātu augsnē mitrumu. Ja kārtīgi nolīs, šis pavasaris sējai būs tīri labs. Paralēli cīnāmies ar putnu postījumiem – dzenājam zosis, jo šaut nedrīkst,” stāsta zemnieks.
Arī Bauskas puses “Ķīburu” saimniece Alise Kalniņa stāsta, ka mitrums ļoti vajadzīgs gan zālei, gan ziemas kviešiem – kārtējās slāpekļa mēslojuma devas izkliedēšanai. Lauki, kuros notiek vasarāju sēja, ir sausi, arī te putekļi iet pa gaisu, turklāt arī grāvjos un upēs ūdens maz. Gruntsūdens līmenis gan vēl pietiekams, lai akās turētos ūdens. Ja sausums turpināsies, iesētais īsti nesadīgs un ziemāji var ciest no sausuma stresa, attiecīgi “ieprogrammējot” zemākas ražas. “Tajos laukos, kuros trūkst mitruma, pat nezāles nevar izdīgt, tomēr pēc lietus var mainīties skats, jo tad arī nezāles augs griezdamās un būs jāķeras pie to ierobežošanas,” tā A. Kalniņa.
Lietus nav bijis mēnesi
Tikmēr Smiltenes novadā lielākajai daļai saimniecību pavasara sēja veicas raiti, savukārt ziemāji, pateicoties pērnajam labajam rudenim, sasēti salīdzinoši daudz un pārziemojuši labi. Arī saimniecībā “Jaunkalējiņi” sējas darbi iet uz finiša pusi. Kā stāsta saimniecības īpašnieks, Jauno zemnieku kluba vadītājs Kārlis Ruks, zirņi un lupīna tika iesēti gada simtajā dienā, kas Ziemeļlatvijas apstākļiem negadās katru pavasari. Graudaugi arī lielākoties ir iesēti, paliek tikai soja, kuru sēs maija vidū, jo šis augs nelabprāt pacieš salnas, kas var uznākt maija sākumā.
“Sausums ir ļoti liels, jo kārtīgi nokrišņi nav bijuši kopš 14. marta, kad nokusa pēdējais sniegs. Sniega daudzums arī nebija liels, kas nenodrošināja pietiekamu ūdens daudzumu pēc pagājušā gada sausuma. Tādēļ mūsu puses smagajās un mālainajās augsnēs mitruma krājumi ir ļoti zemi. Sējai šogad izmantojām minimālo apstrādi, tādējādi taupot ūdeni augsnē un lieki to nežāvējot.
Saistībā ar zemajām temperatūrām un sauso augsni arī ziemāji “atdzīvojās” vēlu, kad jau papildmēslošanai bija par sausu, tāpēc gaidām meteorologu solītos nokrišņus, lai varētu veikt ziemāju papildmēslošanu. Mums, kā jau ziemeļos un augstāk virs jūras līmeņa, veģetācijas sezona iesākas stipri vēlāk, tāpēc, ja uzlīs, nekas nebūs nokavēts,” stāsta jaunais zemnieks
Jautāts par ražas izredzēm viņš atbild, ka to prognozēt stipri pāragri, jo “cāļus skaita rudenī un tad arī redzēs, kas būs”.
Ko darīt lietas labā?
Klimatiskie laika apstākļi būtiski ietekmē gan sējumu augšanu, gan barības vielu uzņemšanu, gan kaitīgo organismu izplatību, un šajā ziņā ir ietekmējamas un neietekmējamas lietas, tā SIA “Baltic Agro” konsultante Dace Strautiņa. “Piemēram, ja iestājas ilgstošs sausums, tad nepieciešamo ūdens daudzumu var nodrošināt tikai ar laistīšanas palīdzību. Vai lauka kultūraugiem lielās platībās tas ir iespējams? Arī ilgstošu karstumu mēs nespējam ietekmēt. Tādēļ svarīgi, lai kultūraugiem ražu veidošanas attīstības posmos būtu pieejamas visas nepieciešamās barības vielas. Daļēji un īslaicīgi klimatiskos stresus var ierobežot ar mēslojumu – antistresantu, biostimulatoru lietojumu,” iesaka agronome.
Viņa arī akcentē – tā kā sausums pamatīgi ietekmējis barības vielu uzņemšanu augos, zemniekiem būtu jāpārdomā mēslošanas līdzekļu veidi, devas un paņēmieni. Augu aizsardzības tehnoloģijās vajadzētu iekļaut arī ārpussakņu mēslojumus un antistresantus. “Ekonomiski izdevīgāk ir laikus nepieļaut kultūraugu barības vielu trūkumus un stresus. Centieties izprast kultūraugu vajadzības un rīkojieties savlaicīgi, lai nav jācīnās ar sekām, kas līdzi nes papildus ieguldījumus un ražas zudumus,” teic Strautiņa.
Viss atkarīgs no paša saimnieka
Tas, kādu ražību sasniegs tas vai cits lauks, ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem, bet galvenokārt no paša saimnieka pieņemto lēmumu pamatojuma. Strautiņa uzskata – šajā sakarā katram lauksaimniekam būtu jāatbild uz četriem jautājumiem: kādas ir audzētā kultūrauga specifiskās vajadzības? Kāda ir augsne, kurā kultūraugs tiks audzēts? Kādi tiks pielietoti augsnes apstrādes un agrotehniskie paņēmieni, lai sasniegtu vēlamo rezultātu? Kādi klimatiskie apstākļi ietekmē kultūrauga attīstību un ražību? “Šobrīd droši varu teikt, ka ziemošana bijusi laba un ražas potenciāls ir augsts. Tālākais gan katra zemnieka paša ziņā. Un tikai tas, cik ātri un atbilstoši situācijai tiks pieņemti lēmumi un veikti nepieciešamie pasākumi, noteiks katra saimnieka ražas līmeni,” rezumē agronome.
