Arī es vēlos sajust, kas notiek piramīdā. Iveta noliek krēslu tieši telpas vidū zem stiklotā spicuma. Apsēžos un aizveru acis. Dziedniece nostājas aiz muguras un kaut ko runā, tad aiziet. Palieku vienatnē. Piepeši nežēlīgi sāk spiest deniņos. Vēlāk tas pāriet. Tad pēkšņi jūtu tikai vienu kāju, arī rokas kļūst kā nolēmētas. Dzirdu, kā garām brauc mašīnas, sačiepstas putni… Ķermenis kļūst atbrīvots un smags, tāda viegli hipnotiska sajūta. Līdzīgi bija, kad kādreiz mēģināju meditēt.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

Piepeši jūtu, ka sāk liekties lejup galva. Lēni, pa milimetram, it kā kāds to spiestu uz leju. Pēc tam arī pleci un mugura. Slīgstu arvien zemāk. Ir sajūta, ka kāds mani ritina kopā kā paklāju. Ko tad, ja nokritīšu?! Taču pretoties nekādi nevaru. Visbeidzot palieku, saliekusies kā kabatas nazītis, galva pie ceļiem. Iespējams, tas ir mirklis, bet varbūt mūžība. Tad jūtu, ka mani loka atpakaļ, ritina tikpat lēnām. Beidzot atrodos taisni, taču kustība nebeidzas. Galva atliecas, un sejā iespīd spoža gaisma. Ir tik laba sajūta!

Vēlāk uzzinu, ka piramīdā esmu pavadījusi 25 minūtes.

• netradicionāli
• piramīdas
• žurnāls 36.6C