Caur ērkšķiem uz e-grāmatām. Vai esam gatavi izdevējdarbības digitalizācijai 7
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kultūrzīmes” sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju (LGA) sāk rakstu ciklu, kurā rakstīsim par digitālās izdevējdarbības situāciju Latvijā. Uzzināsit, kur meklēt e-grāmatas, kāda ir e-grāmatu izdevēju situācija pie mums, Latvijā, un ārzemēs.
Šoreiz – pirmajā rakstā – par e-grāmatu izdevējdarbības ainu Latvijā. Vai esam gatavi digitalizācijai? Kas traucē attīstīt šo segmentu?
Pandēmijas sākumā priecājos tikai par vienu tās atnesto pārmaiņu: tiešsaistē – gan par maksu, gan pat bezmaksas lietošanā – pēkšņi nonāca daudz kultūras produktu. Tāpat tiešsaistē katram mājās kļuva (un joprojām ir) pieejams viss Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās bibliotēkas saturs.
Divi pētījumi par kultūras patēriņa izmaiņām pandēmijas laikā nesuši vairākus nepatīkamus pārsteigumus: pēdējā pusotra gada laikā būtiski krities kultūras patēriņš klātienē, taču vēl būtiskāk audzis digitālo kultūras produktu patēriņš. Diemžēl arī – un īpaši – nelegālo.
Kultūras patēriņš sarūk. Vai tiešām?
“Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums”, ko pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veica uzņēmums SKDS, grafiski parāda to, ka kultūras patēriņš klātienē 2020. gadā salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku sarucis pilnīgi visās sadaļās.
Tomēr – kaut gan attālinātā darba laikā daudziem radās vairāk brīvā laika, pētījumā iesaistītie norādījuši, ka mazāk patērējuši arī tādus kultūras produktus, kas faktiski neprasa iziet no mājām, proti, būtiski mazāk aptaujāto nekā 2018. gadā norādījuši, ka pabeiguši lasīt grāmatu, bet vēl krasāk krities to cilvēku skaits, kuri skatījušies kultūras pārraides televīzijā.
Taču šīs atšķirības, iespējams, iegūst lielāku skaidrību brīdī, kad pētījumā atveram sadaļu par digitālo kultūras patēriņu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā jau 87% Latvijas mājsaimniecību ir bijis pastāvīgs interneta pieslēgums (2010. gadā – 65%), bet viedtālrunī internetu izmantojuši 65% mājsaimniecību. Turklāt digitālais kultūras produktu patēriņš audzis vēl straujāk par interneta pieslēgumu skaitu: aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā visizteiktāk pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē.
Arī grāmatas kļūst digitālas
Šķiet, pētījuma pasūtītāji nav iedomājušies šajā aptaujā iekļaut jautājumu par grāmatu lasīšanu tiešsaistē vai lejuplādējot, katrā ziņā šāda sadaļa neparādās, taču to, ka arī grāmatu patēriņš pandēmijas ietekmē būtiski mainījies, liecina cits pētījums, proti, “Gemius” īstenotais “Latvijas populārāko torentu lejupielādes vietņu audits un auditorijas izpēte”.
Tā atklājumi ir satriecoši: 2020. gada martā desmit iecienītākās filmu, seriālu, mūzikas, datorprogrammu, foto, e-grāmatu un cita satura nelegālās vietnes apmeklējuši 139 687 Latvijas interneta lietotāji salīdzinājumā ar pēdējo pirmspandēmijas mēnesi februāri, kad bija 114 382 lietotāji. Turklāt vēl daudz izteiktāks, proti, par vairāk nekā 30% ir kāpums lapu skatījumu un apmeklējumu pozīcijās, attiecīgi no sešiem miljoniem 2020. gada februārī līdz vidēji gandrīz deviņiem miljoniem mēnesī perioda astoņos mēnešos.
Viens apmeklētājs vidēji torentu vietnē aprīlī pavadīja vairāk nekā vienu stundu (01:03:39), kamēr februārī – tikai nedaudz vairāk kā pusstundu (00:33:42). Kas ir tās lietas, ko lejupielādē visbiežāk? Filmas no torentiem velk 67,7% nelegālā satura lietotāju, seriālus – 43%, datorspēles – 35%, datorprogrammas – 31,7%, mūziku – 27,7%, savukārt e-grāmatas – 15,10%.
Taču šai visumā neiepriecinošajai ainai ir arī gaišā puse: norādītais pētījums liecina, ka kopumā aptuveni trešā daļa iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par internetā atrodamajiem kultūras produktiem, gandrīz ceturtā daļa, proti, 24%, to pēdējā gada laikā darījuši, bet septiņi procenti par tiešsaistē patērēto vai lejuplādēto saturu maksājuši trīs vai vairāk reižu.
Arī biedrība “Par legālu saturu!”, komentējot par torentiem veikto pētījumu, norāda, ka tas atklāj interneta lietotāju tiesiskās kultūras apziņas pieaugumu: “Šo faktu atklāj to respondentu atbildes, kuri torentus vairs nelieto, kā argumentu norādot, ka vairs neizjūt vajadzību pēc šāda satura, un tas nozīmē, ka šiem lietotājiem ir pietiekami pieejams legāls saturs.”
Starp citu, interesants fakts tiem, kas mīl moralizēt par degradēto jauno paaudzi, – vislielākais procents no tiem, kas ir gatavi maksāt par legālu saturu internetā un to jau dara, atrodams vecumgrupā starp 25 un 30 gadiem. Turpretī skolu jaunieši gan, kā atklājusi biedrība “Par legālu saturu”, gluži labi spēj atšķirt legālu saturu no nelegāla, taču viņus tas maz satrauc.
No gandrīz 700 respondentu vecumā no 14 līdz 18 gadiem aptaujā “Vai pirāts ir labais vai sliktais čalis?” 66% atzinuši, ka izmanto pirātiskas saites filmu, mūzikas un spēļu iegūšanai, 33% atbildējuši, ka dara to vismaz reizi nedēļā, bet 77% teikuši, ka zina – apmeklēt pirātiskas vietnes nav droši. Tā ir diezgan būtiska atšķirība no gados vecākajiem torentu lietotājiem, kad viņi tieši pretēji bieži apgalvo, ka neatšķir legālas vietnes no nelegālām un lielā mērā arī neapzinās to, kādiem drošības riskiem pakļauj sevi, lietojot pirātiskas vietnes, norāda biedrības “Par legālu saturu!” vadītājs Andris Ķēniņš.
Izvēlies legālu!
Labā ziņa ir tā, ka grāmatniecības jomā Latvijā jau gandrīz trīs gadus darbojas ļoti efektīva un ērta legālo e-grāmatu lasīšanas vietne, proti, “3td” e-bibliotēka, kuru izveidojis Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar “TietoEVRY in Latvia” un izdevniecību “Zvaigzne ABC”, kas ir pieredzējušākais e-grāmatu izdevējs Latvijā un sākotnēji bija arī vienīgais šajā vietnē pārstāvētais izdevējs.
Pamazām klāsts paplašinājies, un patlaban e-bibliotēkā atrodamas arī izdevniecību “Mansards”, “Latvijas Mediji”, “Prometejs” un “Jumava” kopā jau 490 grāmatas. Par vietnes popularitāti skaidri liecina skaitļi: 2021. gada septembra sākumā “3td.lv” reģistrējušies gandrīz 15 000 lietotāju, kopējais grāmatu izsniegums tuvojas 90 000, bet pāršķirto lappušu apjoms pārsniedz 45 miljonus.
Populārāko grāmatu trijniekā – Sāras Pinboro “Viņai nemanot”, kas nepilnu trīs gadu laikā, kopš pieejama “3td.lv” e-grāmatu bibliotēka, izsniegts gandrīz divus tūkstošus reižu, kā arī Karolīnas Dž. Tjūdoras romāns “Krīta vīrs” un iemīļotās latviešu rakstnieces Monikas Zīles romāns “Ar tādām neprecas”, ko izvēlējušies vairāk nekā tūkstoš lasītāju.
Vietnei attīstoties, elastīgi mainījušies arī tās lietošanas nosacījumi. Piemēram, sākotnēji e-bibliotēka vienam lasītājam ļāva mēnesī aizņemties tikai septiņas grāmatas, vēlāk to skaits pieauga līdz deviņām, bet pandēmijā tika dubultots.
Turklāt patlaban lasītāji drīkst vienu un to pašu grāmatu aizņemties arī otrreiz, kas agrāk nebija iespējams. Pateicoties Kultūras ministrijas finansējumam, izdevniecības un autori par katru e-grāmatas skatījumu saņem nelielu atlīdzību. Turklāt, ja vien lietotājs reģistrējies kādā no Latvijas publiskajām bibliotēkām, lietot “3td” e-bibliotēku iespējams no jebkuras pasaules vietas.
Pie Latvijas legālā satura jāpiemin arī uzņēmuma “Tilde” vietne “Letonika.lv”, kur sadaļā “Lasītava” atrodams brīvi pieejams visai vērienīgs latviešu klasiķu darbu (proti, to grāmatu, kurām beidzies autortiesību termiņš un kuras nonākušas publiskā lietojumā) krājums. Pamielot acis var arī pie svaigāku grāmatu vāciņiem, tomēr tās izlasīt vai noklausīties – jo “Letonika.lv” piedāvā arī audiogrāmatas – iespējams vienīgi bibliotēkās.
E-grāmatas – mazā apjomā
Grāmatas, protams, ne tuvu nav pirmajā vietā nelegālo lejupielāžu ziņā, tomēr, ņemot vērā, ka šī joma Latvijā ir vēl tikai attīstības sākumposmā, pirātisma nodarītais ļaunums ir jo lielāks. Patiesībā tas ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem legālā e-grāmatu tirgus attīstībai.
Īsa un pagalam nereprezentatīva aptauja manu paziņu vidū liecina, ka arvien vairāk aktīvo grāmatu lasītāju lieto e-lasītājus, taču no tā neiegūst vietējie autori un izdevēji, jo lietotāji ļoti bieži saskaras ar grūtībām atrast un iegādāties legālu vietējo saturu. Tādējādi vai nu tiek pirktas ārzemju grāmatas, vai arī izmantotas nelegālas vietnes, kurās lasīt latviešu autoru grāmatas, faktiski šādā veidā apzogot gan rakstniekus, gan izdevējus.
Kā liecina Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektores Marikas Celmas veiktā nozares pārstāvju aptauja, patlaban Latvijas izdevēji e-grāmatas izdod samērā mazā apmērā – tās sastāda tikai aptuveni trīs procentus nozares apgrozījuma.
Jomas senākais un nozīmīgākais spēlētājs ir izdevniecība “Zvaigzne ABC”, kura elektroniskā formātā piedāvā visas savas izdotās grāmatas, turklāt gan “E-pub” formātā (kas piemērots, piemēram, “PocketBook” lasītājiem), gan mobi formātā, kuru “saprot” “Kindle” lasītājs. Turklāt “Zvaigzne ABC” izdotās grāmatas ir arī ērti un vienkārši iegādāties – grāmatu saraksts pārskatāmā formātā atrodams izdevniecības mājaslapā, ir ērti meklējams un par to vienkārši norēķināties.
E-grāmatas ir arī praktiski visiem izdevniecības “Latvijas Mediji” darbiem, taču, tā kā tā ir šajā jomā salīdzinoši jaunāks spēlētājs, potenciālajam lasītājam vēl ir relatīvi sarežģīti uzņēmuma mājaslapā atrast sev nepieciešamo grāmatu (neliela norāde tiem, kas pēc šā raksta izlasīšanas ieinteresēsies par iespēju tās nopirkt – pilnīgi visas grāmatas atrodamas mājaslapas sadaļā e-izdevumi). Tāpat “Latvijas Mediju” izdotās grāmatas pagaidām vēl pieejamas tikai “E-pub” formātā, tādēļ nederēs “Kindle” lietotājiem.
Vēl aptuveni 80 e-grāmatas izdevusi Jāņa Rozes izdevniecība (tās un arī apgāda “Dienas Grāmata” elektroniskā formātā pieejamie darbi) atrodamas tiešsaistes grāmatnīcā, bet pārējie Latvijas apgādi šajā jomā sper tikai pašus pirmos soļus: apgādiem “Mansards”, “Iztēles bibliotēka” – nedaudz vairāk par desmit, bet vēl dažiem citiem – mazāk par desmit. Taču – un tas ir pavisam interesanti! – nevienu no šīm grāmatām neatrast Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārskatā par izdevējdarbību Latvijā. Kādēļ tā, kādi šķēršļi jāpārvar, attīstot e-grāmatu tirgu Latvijā, un kā šajā jomā veicas kaimiņiem, – nākamajā rakstā.
UZZIŅA
Vietnes, kur šobrīd legāli pieejamas e-grāmatas:
* https://www.letonika.lv/literatura/default.aspx
* https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas.html
* https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/saraksts/?category_id=226104www.mansards.lv
* https://izdevumi.latvijasmediji.lv/izdevumi/
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju projekta “Latvijas grāmatu izdevēju digitālās kapacitātes stiprināšana” ietvaros mērķprogrammā “KultūrElpa”, kuru finansē Valsts kultūrkapitāla fonds.
