– Kā tas var būt – četras pensijas? 10
– Mana Latvijas pensija ir 320 eiro, tad man ir Lielbritānijas darba pensija par nostrādātiem deviņiem gadiem, kas ir 45 mārciņas nedēļā, un privātā pensija, bet tā nav liela. Kad vēl strādāju, tad pusi tās veidošanai maksāju pats, pusi piemaksāja darbavieta. Visi angļi tā dara, viņiem tas automātiski no pirmās darba dienas, tāpēc dažs labs saņem pensiju pat aptuveni 20 000 eiro gadā, jo, visu mūžu strādājot, tā nauda salasās ļoti liela. Es tikai trīs gadus maksāju, lai būtu privātā pensija. Anglijas pensionāram jāsaņem ne mazāk kā 600 mārciņu mēnesī, tāpēc man vēl piemaksā tā saukto pensijas pabalstu 42 mārciņas nedēļā, no aprīļa būs 49.
Dzīvoju viens pats, man ir dzīvoklis ar virtuvi, vannasistabu un tualeti, guļamistabu un dzīvojamo istabu, pat augšā pažobelē ir istabiņa, kur esmu ierīkojis treniņzāli. To visu man apmaksā valsts – 475 mārciņas par dzīvokļa īri. Par elektrību saņemu 140 mārciņu valsts pabalstu katru gadu, 200 – par gāzi. Visi autobusi man par brīvu visā Anglijā, pat Londonā, izņemot tie lielie, ekspreši, tur ir jāmaksā 60% no biļetes cenas. No rīta puses jāpagaida līdz desmitiem, kad visi strādnieki uz darbu jau aizbraukuši, taču sestdien, svētdien var braukt vienalga cikos.
– Kā šeit ar medicīnu?
– Aiiii, medicīna… Divreiz gadā liek taisīt asinsanalīzes, pārbaudīt veselību, sūta īsziņas, bet es vienmēr domāju, tak jūtos ļoti labi, vesels, ko es tur iešu. Pēc trešās reizes viņi brīdina – ja neieradīsies, brauksim pakaļ! Vai Latvijā arī tā dara? Ar varu velk, lai tu aizietu uz analīzēm, uz potēm? Te tā ir. Latvijā aizej pie ārsta, un tev jāmaksā nauda tikai par to, ka aizgāji pie viņa parunāt. Šeit viss par velti!
