Caur darba elli uz pensijas paradīzi Britānijā. Latviešu pensionāru stāsti 77
Bieži ir dzirdēti stāsti par bagātajiem britu pensionāriem, kuri vecumdienās bauda dzīvi un apceļo pasauli. Personīgo jahtu gan var atļauties tikai nedaudzi, taču valsts uzskata par savu pienākumu parūpēties, lai pilnīgi visiem bijušajiem nodokļu maksātājiem vecumdienās nebūtu jāuztraucas par dzīvesvietu, veselības aprūpi, iespējām apciemot savus tuvos cilvēkus un daudzām citām lietām. Šos labumus tagad bauda arī daudzi Latvijas pilsoņi, kuri nopelnījuši cilvēcīgas vecumdienas Anglijā.
MIRDZA KOSĪTE ir pensionāre, kura, pateicoties savam stāstam par pensionāra dzīvi Lielbritānijā ziņu raidījumā “Panorāma”, kļuva pazīstama visā Latvijā burtiski vienā vakarā. Viņas stāstītais tika pārspriests teju katrā mājā un darbavietā, atsauksmes svārstījās, sākot no šaubām un neticības, beidzot ar nopietnu interesi par to, kā šādu pensijas pabalstu iegūt. Taču viss ir absolūti likumīgi, Mirdzas kundze tiešām šobrīd no Lielbritānijas valdības saņem tā saucamo pensijas pabalstu, dzīvo valsts piešķirtā divistabu dzīvoklī, par kuru jāveic tikai komunālie maksājumi, izmanto valsts nodrošināto bezmaksas veselības aprūpi, bezmaksas zāles, bezmaksas transportu un citus labumus, ko britu valdība uzskata par nepieciešamu, lai atvieglotu pensionāru dzīvi. Taču kāds bijis viņas ceļš un pieredze, līdz tas kļuvis iespējams? Izrādās, pirms tam Anglijā viņa izgājusi cauri īstai darba verdzības ellei. Strādājusi pa 10–12 stundām bez brīvdienām, kā pati secina, noturējusies, tikai pateicoties savai veselībai.
VALDIS SNUKUTS ir sportisks 68 gadus vecs pensionārs, kurš par 50 nostrādātiem gadiem Latvijā un Lielbritānijā saņem veselas četras pensijas. Lai arī kopumā ienākumi nav lieli, tomēr viņš ir ļoti apmierināts ar dzīvi, jo viņam ir viss, ko vien varētu vēlēties.
– Mana Latvijas pensija ir 320 eiro, tad man ir Lielbritānijas darba pensija par nostrādātiem deviņiem gadiem, kas ir 45 mārciņas nedēļā, un privātā pensija, bet tā nav liela. Kad vēl strādāju, tad pusi tās veidošanai maksāju pats, pusi piemaksāja darbavieta. Visi angļi tā dara, viņiem tas automātiski no pirmās darba dienas, tāpēc dažs labs saņem pensiju pat aptuveni 20 000 eiro gadā, jo, visu mūžu strādājot, tā nauda salasās ļoti liela. Es tikai trīs gadus maksāju, lai būtu privātā pensija. Anglijas pensionāram jāsaņem ne mazāk kā 600 mārciņu mēnesī, tāpēc man vēl piemaksā tā saukto pensijas pabalstu 42 mārciņas nedēļā, no aprīļa būs 49.
Dzīvoju viens pats, man ir dzīvoklis ar virtuvi, vannasistabu un tualeti, guļamistabu un dzīvojamo istabu, pat augšā pažobelē ir istabiņa, kur esmu ierīkojis treniņzāli. To visu man apmaksā valsts – 475 mārciņas par dzīvokļa īri. Par elektrību saņemu 140 mārciņu valsts pabalstu katru gadu, 200 – par gāzi. Visi autobusi man par brīvu visā Anglijā, pat Londonā, izņemot lielie ekspreši, par braukšanu tajos jāmaksā 60% no biļetes cenas.
Par pensijas temata “izcelšanu saulītē” ir jāpateicas Lielbritānijā dzīvojošajam JĀNIM ĶEMERAM, barikāžu dalībniekam un piecu bērnu tēvam. Viņš gan vēl nav pensionārs, taču jau šobrīd cīnās pret Latvijas pensiju aplikšanu ar nodokli, jo vēlētos no Lielbritānijas atgriezties Latvijā, lai tur pavadītu savus pensijas gadus. Latvijas valsts, viņaprāt, dara visu, lai padarītu pensionāru dzīvi Latvijā pēc iespējas nepievilcīgāku. Pēc izglītības inženieris, Jānis Ķemers ir visu sīki un smalki aprēķinājis, un ir nonācis pie ļoti interesantiem secinājumiem. Šeit fragments no viņa vēstules, kas tika nosūtīta Saeimas deputātam Romualdam Ražukam.
“Ja es Lielbritānijā par 17 darba gadiem nopelnīšu 666 eiro lielu pensiju, tad 666 +129(Latvijas pensija) = 795 eiro būs mana kopējā pensija.
Pēc maniem aprēķiniem, ja es ar to gribētu atgriezties Latvijā, atbilstoši Latvijas pensiju likumdošanai, es vēl palikšu Latvijai parādā!”
Kāpēc tā un plašāk par vairāku no Latvijas aizbraukušo cilvēku pieredzi, pensionējoties Anglijā, lasiet Ilzes Kalves rakstā “Caur darba elli uz pensijas paradīzi Britānijā” 9. marta žurnālā “Mājas Viesis”!
