“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 63
Iveta Tomsone, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Apgāda vadītāja,
žurnāla “Latvijas Lopkopis” galvenā redaktore
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mazākais parāds – ap tūkstoti, lielākais – 57 000 eiro. Šobrīd vēl precīzi nav zināms, tieši cik zemnieku palikuši bez naudas par “Cattle Market” nodotajiem dzīvniekiem, taču kopējā parādu summa varētu būt vairāki simti tūkstošu, iespējams – pat virs viena miljona eiro.
Nav samaksāts 33 liellopu audzētājiem
Jūlija vidū jurists Ģirts Strazdiņš, pie kura pēc palīdzības bija griezusies virkne gaļas liellopu audzētāju un Gaļas liellopu audzētāju biedrība (GLAB), vērsās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar ziņojumu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un iespējamu pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts.
Runa ir par SIA “Cattle Market” (“CM”), kas vairākiem desmitiem zemnieku šogad nav samaksājusi par iepirktajiem dzīvniekiem. Konkrēti – GLAB līdz 12. jūlijam bija apzinājusi kopskaitā 33 gaļas liellopu audzētājus, kas bija nodevuši kopskaitā ap 300 liellopiem, par kuriem nav samaksāts kopsummā 218 283 eiro.
Cietušo zemnieku skaits ir lielāks – noskaidrots, ka no 1. janvāra līdz 1. jūnijam aptuvenais “CM” iepirkto dzīvnieku skaits sasniedzis 1800 dzīvnieku. Pieņemot, ka viena bullīša cena ir vidēji 600 eiro, kopējā iegādāto dzīvnieku vērtība pārsniedz vienu miljonu eiro. Līdz žurnāla nodošanai GLAB vēl turpina apzināt precīzu zemnieku skaitu, kas nodevuši dzīvniekus “CM”, un nesamaksātās summas.
Iesniegumā policijai Ģirts Strazdiņš min, ka ir noskaidrojis 33 cietušos no iespējamās krāpniecības. Tie stāstījuši, ka persona, vārdā Dāvis Krēziņš, pārstāvot SIA “Cattle Market”, 2018. gadā uzsāka apciemot Latvijas zemniekus, kas nodarbojās ar liellopu audzēšanu.
Iegūstot zemnieku uzticību, D. Krēziņš aicināja viņus pārdot savus liellopus caur “CM” mājaslapu “www.cattlemarket.lv”, ko virkne zemnieku arī darīja. Procedūra bija šāda: zemnieki mājaslapā pieteica liellopu skaitu, ko ir gatavi pārdot. Pēc tam ar zemniekiem sazinājās “CM” darbiniece, kas apstiprināja darījumu. Vēl pēc tam sazinājās transporta šoferis, lai saskaņotu laiku, kad “CM” ieradīsies pēc liellopiem.
Ģirts Strazdiņš, atsaucoties un Krimināllikuma 177. pantu par krāpšanu, ziņojumā min, ka, iespējams, ir notikusi svešas mantas iegūšana, kā arī uzticēšanās izmantošana vai viltus. Tāpat arī minēts, ka “CM” turpinājusi iepirkt liellopus par spīti tam, ka nebija norēķinājusies ar virkni saimniecību lielos apmēros – no pavadzīmēm izriet, ka jau aprīlī uzņēmums nespēja norēķināties par liellopiem, bet turpināja tos iegādāties vēl maijā un jūnijā. Iespējams, ar nolūku “CM” tika iegādāti dzīvnieki, zinot, ka par tiem netiks samaksāts.
Papildus tam – zināms, ka “CM” dzīvniekus eksportēja un šie eksporta darījumi nebija apliekami ar PVN, bet pirkuma līgumi ar zemniekiem bija apliekami ar PVN. Tātad – “CM” no valsts budžeta var atprasīt PVN par darījumiem, kas būtu atmaksājami zemniekiem. Tā kā zemnieki PVN nekad nav saņēmuši, tad, iespējams, “CM” (vai ar to saistīti uzņēmumi) atmaksāto PVN iebāza kabatā.
Kas ir “Cattle Market”
Jau 2018. gadā dibinoties “CM”, kas sevi lepni dēvēja par liellopu izsoļu namu, daudz tika mēļots, ka aiz šī uzņēmuma atrodas Turcijas pilsonim Bozkurtam Aidinam piederošie SIA “Eurasia” un SIA “Eurasia Livestock”. Tātad tas pats Turcijas pilsonis, kuram piederošais uzņēmums 2014. gadā par 200 000 eiro apkrāpa Kasparam Ādamam piederošo Liellopu izsoļu namu Neretā.
Saprotams, ka K. Ādama uzņēmums iesniedza prasību tiesā un visās tiesu instancēs tika atzīts par cietušo. Tiesa lēma piedzīt no Turcijas pilsoņa pārstāvētā uzņēmuma SIA “Eurasia Livestock” 200 000 eiro, bet tiesāšanās procesa laikā uzņēmuma darbība nenotika, visi vērtīgie pamatlīdzekļi, tajā skaitā dzīvnieki, tika pārrakstīti uz citiem uzņēmumiem, un no tā vairs nebija ko piedzīt. Būdams godavīrs, Kaspars Ādams uzņēmās samaksāt zemniekiem par Turcijas pilsoņa izkrāptajiem liellopiem.
2018. gadā nodibinoties “CM”, par tā vadītāju tika iecelts jaunais un daudzsološais Dāvis Krēziņš. Zemniekiem bija zināms, ka Dāvis ir bijis Bozkurta Aidina uzņēmumu darbinieks. Turklāt tobrīd Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu, kurā plānots organizēt izsoles Kurzemē, bija nostiprināta hipotēka par labu SIA “Eurasia Livestock” 250 000 eiro apmērā. Uzņēmumu reģistrā kā patiesā labuma guvējs un valdes loceklis minētajam komersantam ir Turcijas pilsonis Bozkurts Aidins.
2019. gadā intervijā “Latvija Lopkopim” D. Krēziņš uz jautājumu, kam pieder īpašums Jaunlutriņos, kur tiek rīkotas izsoles, atbildēja: “Man ir investori no ASV.” Uz jautājumu, kas ir šie investori, atbilde: “Nav svarīgi. Viņi man iedeva līdzekļus. Man pieder 25% no kompānijas, līdz ar to man pašam bija nepieciešams veikt atbilstošu ieguldījumu. Es nenāku no bagātas ģimenes, man nebija lielu uzkrājumu. Tādēļ es aizņēmos naudu no “Eurasia” īpašuma iegādei – ēku Ošeniekos nopirkām no a/s “Cēsu gaļas kombināts”.
Tā kā finansējums nāca no “Eurasia”, sākumā hipotēka uz šo īpašumu tika reģistrēta uzņēmumam “Eurasia”. Tagad hipotēka ir pārreģistrēta, jo nauda “Eurasia” ir atdota… “Eurasia” ir ieinteresēta, lai man šis bizness izdodas, jo šeit viņi var pirkt liellopus, otrā izsoļu namā viņus neielaiž. Viņi ir viens no mūsu klientiem, pērk liellopus, izmanto karantīnu un sūta dzīvniekus uz Turciju un vēl citām valstīm.”
Šķiet, atbilde bija godīga un diezgan precīzi norāda – Dāvis Krēziņš nebija galvenais noteicējs “CM” tā sauktajā izsoļu namā. Jāpiemin vēl divi fakti – “CM” un Turcijas pilsonim Bozkurtam Aidinam piederošais “Eurasia Livestock” ir reģistrēti vienā adresē. 2019. gadā “CM” atklāja vēl vienu tā saukto izsoļu namu Vidzemē – Raunā. Tā adrese atkal sakrīt ar Turcijas pilsoņa uzņēmumiem piederošu īpašumu.
Aicinājumam skaidrot šā brīža situāciju D. Krēziņš neatsaucas. Zināms, ka visi “CM” darbinieki, tajā skaitā D. Krēziņš, no darba atbrīvoti 28. jūnijā un viņi parakstījuši dokumentu, kurā apņemas ievērot klusēšanu.
Lai arī publiski D. Krēziņš nerunā, vēl pašās jūnija beigās, dažu zemnieku sazvanīts, viņš skaidrojis, ka atlaišana no darba un pieeju slēgšana uzņēmuma naudas kontiem viņam un pārējiem “CM” darbiniekiem bijis pārsteigums. Citstarp D. Krēziņš licis saprast, ka maksāšanas grūtības “CM” bijušas, jo neesot saņēmis samaksu par dzīvniekiem, kas izvesti uz Turciju.
Tātad, iespējams, realizēta tā pati shēma, kas Liellopu izsoļu nama gadījumā. Tikai šoreiz, visticamāk, nebūs neviena, kas uzņemsies samaksāt zemniekiem.
Policijā jāvēršas nekavējoties
Šobrīd zemnieku aizstāvību uzņēmies Ģirts Strazdiņš, vairāki zemnieki vērsušies arī Lauku atbalsta dienestā (LAD), kas šādos gadījumos uzņemas zemnieku interešu aizstāvību. Jurists rīkojies, negaidot atbildes un skaidrojumus no nesen valdes locekļa amatā ieceltā Aleksandra Ļebedeva.
Savukārt LAD nosūtījis aicinājumu līdz 22. jūlijam veikt zemniekiem samaksu. Ja tas netiks darīts, mēneša laikā tiks iesniegta prasība tiesā. Jāteic, ka vairāki zemnieki vērsušies pie A. Ļebedeva ar lūgumu samaksāt par liellopiem. Atbilde bijusi, ka zemnieku lūgums tiek pieņemts zināšanai un izskatīts. Viņiem ieteikts nogaidīt. Ar Ļebedevu sazināties neizdevās.
“Uzskatu, ka nedrīkst gaidīt, ir jārīkojas, kamēr visi Turcijas pilsoņa īpašumi vēl nav pārrakstīti uz citām firmām. Tāpat kā Neretas Liellopu izsoļu nama apkrāpšanas gadījumā,” uzskata Balvu novada Šķilbēnu pagasta z/s “Ūdri” saimnieks Raitis Boriss. Viņam “CM” palicis parādā 26 184 eiro par 33 šogad atdotajiem dzīvniekiem. Raitim par “CM” atdotajiem dzīvniekiem valstij vēl jāsamaksā 5498 eiro PVN. No kā?
“Man nav ne lopu, ne naudas. Uzskatu, ka šīs valsts likumi ir krāpnieku pusē. Pirmkārt, jebkurš, kam ir liellopu pircēja un eksportētāja statuss, var Lauksaimniecības datu centra ganāmpulku reģistrā veikt ierakstu par manu lopu pārņemšanu. Uzskatu, ka jāmaina noteikumi – kamēr nav apmaksāta pavadzīme, tikmēr drīkst veikt tikai ierakstu par dzīvnieku pārvietošanu. Otrs – jāmaina PVN maksāšanas kārtība zemnieku saimniecībām. Nu nedrīkst būt tā, ka krāpnieks iegūst PVN, bet apkrāptajam tas ir jāsamaksā, kaut nauda nav saņemta.”
Raitis saka – “Ūdri” ar vairāk nekā 250 augstas kvalitātes liellopiem ir salīdzinoši liela saimniecība, viņš izvilks, kaut arī zaudēta divu gadu darba nauda – tik ilgs laiks paiet, kamēr tiek iegūts kvalitatīvs bullītis. Bet ko darīt kaimiņiem, kas nodevuši pāris liellopu un samaksa bija vienīgais plānotais ienākums?
Daudziem mazieem, kam parāds ir tūkstoš eiro un vairāk, lopu nauda bija nepieciešama ne tikai vasaras darbu veikšanai, bet arī ikdienas vajadzībām. “Tādu, kam vairs nav naudas ikdienas rēķinu apmaksai, ir daudz. Un ko darīt tiem, kam vēl ir kredītsaistības bankā!? Diezin vai banka auklēsies,” satraukts R. Boriss.
SIA “Lāses AM” novietnes “Kolumbi” saimniecei Dacei Melderei “CM” palicis parādā 10 403 eiro. “Ka ir problēmas, sapratu tikai tajā brīdī, kad neienāca nauda par nodotajiem liellopiem, sāku zvanīt, bet nevienu nevarēju sazvanīt. Pēdējo reizi Dāvi man izdevās sazvanīt pirms Jāņiem, teica, ka pēc Jāņiem samaksāšot – 26. jūnijā. Tā kā mums tajā laikā bija jāveic maksājums bankai, mums bija svarīgi saņemt naudu. Dzirdot no citiem zemniekiem, kas notiek apkārt, man sāka rasties šaubas, vai savu naudu redzēšu,” stāsta Dace.
Pamazām viņai sākuši zvanīt arī citi zemnieki un tad sapratuši – nebūs labi. Dace: “Savstarpējās sarunās sākām apjaust, kā “Cattle Market” ir darbojies – Dāvis daudziem saimniekiem bija uzmeties par lielu ģimenes draugu, apdāvinājis ar visādiem sīkumiem, izmantojis viņu viesmīlību.
Tā viņš ieguva saimnieku labvēlību un, protams, arī viņu lopus. Žēl, ka šie saimnieki tika uzmesti, viņi ir ļoti šokēti par Dāvja rīcību. Viņi Dāvim ticēja – puisis izskatīgs, labi māk runāt, vienmēr bijis atsaucīgs. Neviens nespēja iedomāties, ka līdz šādam brīdim nonāks, jo iepriekš jau tika samaksāts.
Man žēl, ka mans labais vārds tika izmantots, lai piesaistītu jaunus klientus. Dāvis braukāja apkārt pa saimniecībām un stāstīja, ka, redz, pat “Kolumbi” viņam lopus dod. Nu, ja “Kolumbi” dod, tad pircējs ir uzticams. Izrādās, ka kārtējo reizi gaļas liellopu audzētāji ir uzmesti. Mums ir aizdomas, ka “Eurasia” vienkārši izmantoja “Cattle Market” naudas pumpēšanai, bet pierādīt pagaidām neko nevaram. Kamēr mums nav pieejas “Cattle Market” naudas plūsmai, tikmēr tie ir tikai minējumi.”
Parādnieks “apstrādājot” parādus
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc raksta saņemšanas “Latvijas Avīzes” redakcijas vārdā es mēģināju sazināties ar “Cattle Market”. Tā kā tālruņa numurs neatbildēja, devos uz šā uzņēmuma juridisko adresi Rīgā, Vāveres ielā 5-1, kur atrodas pirms vairākiem gadiem būvēta lepna privātmāja.
Pēc neoficiālas informācijas, tajā dzīvojot “Cattle Market” jurists. Uz jautājumu par iespēju tikties ar “Cattle Market” pārstāvi, vīrieša balss namrunī laipni atbildēja: “Te neviena “Cattle Market” pārstāvja nav. Ja vēlaties sazināties, rakstiet vēstuli uz uzņēmuma juridisko adresi.”
Uz nosūtītajiem jautājumiem par parādu iemesliem un to atdošanas termiņiem zemniekiem elektroniskajā pastkastītē saņēmām šādu rakstveida atbildi: “Sabiedrība precizē saistību apmērus. Intensīvas komunikācijas apstākļos konkrētus termiņus uz šo brīdi nosaukt nevaram, bet tie tiks apstrādāti tuvākajā laikā.” Nav saprotams, kas domāts ar parādu vai termiņu “apstrādi”.
Ar Aidinu Bozkurtu sazinājos caur transporta uzņēmumu “Cattle Express Livestock Transport Company”, ar ko viņam ir saistība. Norādīju, ka vēlamies komentāru par notikušo ar “Cattle Market”. Bozkurts vispirms īsziņā rakstīja, ka viņa uzņēmumam “Cattle Express Livestock Transport Company” “oficiāli un neoficiāli nav saistības ar šo tematu”, vien atzina, ka “Cattle Market” regulāri izmantojis “Cattle Express Livestock Transport Company” piedāvātos transporta pakalpojumus.
“Lai izbeigtu dezinformāciju un lai nebūtu pārpratumu, sūtiet mums jautājumus. Es uz tiem atbildēšu iespējami ātri dažu dienu laikā,” rakstīja Bozkurts.
Līdz šā raksta sūtīšanai uz tipogrāfiju atbildes uz redakcijas uzdotajiem jautājumiem par Aidina Bozkurta saistību ar “Cattle Market”, par termiņiem, kad gaļas liellopu audzētāji saņems atlīdzību par piegādātajiem dzīvniekiem, un par to, vai Bozkurta uzņēmums eksportējis uz citām valstīm dzīvniekus, par kuriem lauksaimnieki nav saņēmuši atlīdzību, neesam saņēmuši.
