Catlaks gatavs izaicinājumiem. Vai VISC arī? 6
Paredzams, ka maija sākumā Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja pienākumus sāks pildīt vēsturnieks un izglītības politikas eksperts Guntars Catlaks.
VISC, kas atbild gan par izglītības standartu izstrādi un ievērošanu, gan izvērtē mācību grāmatu atbilstību izglītības standartam, gan arī organizē centralizētos eksāmenus, jau vairāk nekā pusgadu bija bez vadītāja. Iepriekšējais centra vadītājs Guntis Vasiļevskis bija pametis amatu, lai kļūtu par Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktoru. G. Catlaks vadītāja amatam izraudzīts konkursā. Tajā uz VISC vadītāja amatu bija pieteikušies astoņi pretendenti, konkurss notika trijās kārtās. Līdz pēdējai kārtai bija nonākuši pieci pretendenti. Kuri bija G. Catlaka konkurenti, Izglītības un zinātnes ministrijā neatklāj.
Uzticīgs Sorosa idejām
Kaut pēdējos gados G. Catlaks lielākoties strādājis ārzemēs dažādās starptautiskās organizācijās un projektos, Latvijā viņš ir gana labi zināms, jo, pirms doties uz ārvalstīm, studējis un strādājis tepat. Vēl padomju gados kā vēsturnieks absolvējis Latvijas Universitāti, 90. gadu sākumā skolojies ASV, apgūstot profesionālās izglītības programmu Pilsoniskajā izglītībā. Pēc tam atgriezies Latvijā, ieguvis doktora grādu vēsturē, strādājis par skolotāju, kā arī zinātnisko līdzstrādnieku un Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Latvijas Vēstures institūtā. 1994./1995. gadā jau strādājis VISC, kas tolaik bija Izglītības satura un eksaminācijas centrs, par sociālo zinību speciālistu. Vēlāk apguvis profesionālo izglītības programmu NVO finanšu un vispārējā vadībā Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā un sācis strādāt nevalstiskajās organizācijās. Vispirms piecus gadus bijis “Sorosa fonda Latvija” programmas “Pārmaiņas izglītībā” direktors, pēc tam strādājis par izpilddirektoru starptautiskās pilsoniskās izglītības asociācijā “Civitas International” Briselē. Kopš 2002. gada G. Catlaks bijis arī “Sorosa fonda Latvija” valdes loceklis, kopš 2005. gada līdz pat pagājušajam gadam, kad šis fonds likvidēts, viņš līdztekus darbam ārvalstīs ieņēma arī tā valdes priekšsēdētāja amatu. Pērn uzņēmies valdes priekšsēdētāja amatu fondā “DOTS”. Kā liecina tā mājas lapa tīmeklī, tas ir fonds atvērtai sabiedrībai, kas balstīsies uz “Sorosa fonda Latvija” darbības laikā uzkrātajām zināšanām, prasmēm un pieredzi.
Par plāniem nerunā
Patlaban G. Catlaks ir vecākais pētniecības koordinators starptautiskās izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību federācijā “Education International”, kur viņš strādā jau 11 gadu. Viņa pārziņā ir visi federācijas pētniecības projekti. Saturiski “Education International” sistēmā viņš atbild par politikas veidošanu tieši izglītības satura jomā. G. Catlaks jau atlūdzies gan no koordinatora, gan valdes priekšsēdētāja amata.
Jāpiebilst, ka minētie amati nav vienīgā G. Catlaka pieredze, kas kopumā ir gana plaša un apjomīga. Turklāt 2003. gadā viņš kopā ar politologu Jāni Ikstenu sarakstījis grāmatu “Politika un tiesības”, kā arī bijis līdzautors grāmatām “Sociālās zinības” 8. un 9. klasei. Tās sabiedrībā izraisīja zināmu rezonansi, jo pirmoreiz mācību grāmatā tika analizētas tādas arī šobrīd diskusijas izraisošas tēmas, kā, piemēram, dzimumattiecības, homoseksuālisms, neplānota grūtniecība, aborts, eitanāzija u. c. Saeimas deputāti tolaik pat rakstīja pieprasījumu toreizējam izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam, lai noskaidrotu, kāpēc pieļauta šādas grāmatas izmantošana mācību procesā.
Kāda būs G. Catlaka nostāja šajos un citos izglītības satura jautājumos, vadot VISC, pagaidām vēl nav zināms. “Par VISC darbības virzieniem pašreiz nevēlos runāt, pirms neesmu ticies ar ministrijas vadību un rūpīgi iepazinies ar darba jomām,” e-pasta sarakstē norāda G. Catlaks, kurš šobrīd joprojām strādā Briselē. Tomēr jautāts par to, vai nebīstas iesaistīties izglītības satura veidošanā, par ko Latvijā tiek lauzti daudzi šķēpi, viņš atbild, ka dzīvē lielāko gandarījumu dod tieši izaicinājumi un to pārvarēšana. “Apzinos, ka izglītības saturs var būt ideju un uzskatu sadursmju joma. Tā ir visur pasaulē, ne tikai Latvijā, un tas ir saprotami, ņemot vērā lielo izglītības lomu sabiedrības attīstībā, tomēr tas mani nebaida – es drīzāk redzu to kā stimulu progresam. Manā redzējumā izglītības saturam jābūt plašam, daudzpusīgam un pietiekami dziļam, lai atbilstoši katrai izglītības pakāpei tas dotu iespēju katram skolēnam attīstīt savus īpašos talantus un apgūt visas nepieciešamās zināšanas, prasmes un vērtības, lai kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības dalībnieku. Domāju, ka Latvijas izglītība atrodas uz pareizā ceļa, taču tam nav galapunkta, ir tikai pieturvietas. Izglītības satura un kvalitātes uzlabošana ir ne(pa)beidzams process,” turpina G. Catlaks.
Tā kā arī pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile savulaik strādājusi ar Sorosa fondu saistītās organizācijās, nevarēju nepajautāt, vai ministre nav aicinājusi G. Catlaku pieteikties VISC vadītāja amatam.
“Pazīstu Mārīti Seili un augstu vērtēju kā izglītības eksperti un ministri, tomēr tam nebija būtiskas nozīmes, lai pieteiktos VISC vadītāja amatam. Galvenā motivācija bija iespēja atgriezties Latvijā un strādāt jomā, kuru pazīstu un kurā vēlos sniegt savu ieguldījumu. Esmu uzkrājis ievērojamu pieredzi izglītības politikas veidošanā un zināšanas par dažādām izglītības sistēmām pasaulē, kas ļauj man cerēt būt noderīgam Latvijā. Jūtos pagodināts par man doto iespēju,” atbildēja nākamais VISC vadītājs. M. Seile atzina, ka labi pazīst G. Catlaku, un kādā sarunā pieminējusi to, ka izsludināts konkurss uz VISC vadītāja amatu, taču tā neesot bijusi pierunāšana vai kopīgu plānu kalšana. “Konkurss, kurā Catlaks uzvarēja, patiešām bija konkurss,” tā ministre. Viņa piebilda, ka augstu vērtē G. Catlaku kā izglītības ekspertu un pētnieku.
Jāpiebilst, ka VISC vadītāja amats nav vienīgais, uz kuru G. Catlaks pēdējā laikā Latvijā pretendējis. Augstskolu pārstāvji viņu bija izvirzījuši arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja amatam. LIZDA vadītāja pārvēlēšana bija plānota maija beigās. Tagad, pēc uzvaras konkursā par VISC vadītāja amatu, G. Catlaks savu kandidatūru LIZDA vadīšanai atsaucis. Augstskolu vidē G. Catlaks tiešām par sevi radījis labu iespaidu. Tā Latvijas Universitātes studiju prorektors Andris Kangro teica, ka kopīgos sadarbības projektos iepazinis viņu kā profesionāli izglītības jautājumos, kas labi pārzina arī starptautisko lauku. “Man prieks, ka Catlaks atgriezīsies Latvijā,” viņš sacīja. VISC vadītāja amatā G. Catlakam lielākoties gan būs jāsadarbojas ar skolām, nevis augstskolām.
