Modernais tērzēšanas robots jeb “čatbots” pilnībā neaizstās skolotājus un profesorus 14
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai mākslīgā intelekta attīstība līdz čatbotam (tērzēšanas robots, kas var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem) var lieti noderēt tiem skolēniem un studentiem, kuri negrib paši iespringt uz mājasdarbu pildīšanu un citu mācību un studiju darbu veikšanu?
Par to, kā čatbots, ar kuru jebkurš var aprunāties vietnē “chat.openai.com”, turklāt latviešu valodā, ietekmēs mācību un studiju procesu, izstādes “Skola” ietvaros sarunājās informācijas tehnoloģiju speciālisti. Daudz jautājumu speciālistiem uzdeva arī klausītāji – pārsvarā skolēni. Pārsteidzoši, taču viņi lielākoties jautāja nevis par to, kā ar mākslīgā intelekta rīkiem atvieglot mācīšanos, bet gan par mūsdienu tehnoloģiju iespējām kā tādām, kā arī ētikas jautājumiem. Kāds jauneklis vaicāja, cik gan ētiski ir izmantot mākslīgo intelektu karadarbībā.
Jautāti, vai ir izmantojuši čatbotu mājasdarbu pildīšanai, 21 jaunietis atzinās, ka jā, 20 apgalvoja, ka tikai pamēģinājuši, bet 21 noliedza, ka būtu šādu rīku lietojuši mācību nolūkos.
Jānis Seržants, vecākais “front-end” izstrādātājs uzņēmumā “Lokalise”, pauda viedokli: ja skolēnu vai studentu tēma, kas jāapgūst, tiešām interesē, viņš mācīsies patstāvīgi un nopietni. Ja neinteresē, tad meklēs dažādus veidus, kā atvieglot savu ikdienu. Viņaprāt, tas, ka čatbotam jebkurš var uzdot jautājumus un saņemt uz tiem ātras, bieži vien pareizas un pat izsmeļošas atbildes, tomēr nekādu tehnoloģisko revolūciju nav radījis.
Arī agrāk šo pašu informāciju varēja atrast ar “Google” meklētāja palīdzību. Vienīgā atšķirība, ka vietnes bija pašiem jāatver un tajās jāsameklē nepieciešamā informācija. Čatbots atrod pats. “Tomēr mācībās bieži vien ar to, ka tev ir informācija, nepietiek. Viena lieta ir, ka tev pasaka priekšā, bet otra – vai tu saproti to, ko tev pateica,” tā J. Seržants.
Agrita Garnizone, “Gocardless” vecākā datu zinātniece, piebilst, ka būtiski gan ir tas, ka čatbots, sakot priekšā, nepasaka, no kurienes ņemta informācija. Tāpēc tādā studiju darbā, kur būtiskas atsauces, ar čatbotu vien neiztikt. Jāpiebilst, ka uzņēmumi “Google” un arī “Microsof” patlaban izstrādā savus tērzēšanas robotus. Kaut tie tirgū ienāks vēlāk, iespējams, ka tie būs advancētāki. Patlaban pieejamo čatbotu izstrādājis uzņēmums “Open AI”.
J. Seržants atgādina, ka mācībās bieži vien svarīgs ir arī personīgais kontakts starp skolēnu un skolotāju, kā arī mācībspēku un studentu. Ar tērzēšanas robotu attiecības neizveidosi, tāpēc neesot jābaidās, ka tas aizstās skolotājus un profesorus.
A. Garnizone uzskata, ka skolotājiem un pasniedzējiem būs jāpielāgojas situācijai un jāuzdod tādi mājasdarbi, kuros čatbots nespēs palīdzēt. Turklāt viņa pati diezgan bieži saskārusies ar situācijām, kad tērzēšanas robots pārliecinoši stāsta to, kas nav taisnība. Līdz ar to, lai mājasdarbā vai studiju darbā nesarakstītu muļķības, allaž jāpārbauda čatbota paustais.
Savukārt “LMT” Inovāciju ekosistēmas daļas vadītāja Elīna Lidere zināja teikt, ka vismaz Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki jau tagad spējot noteikt, vai studiju darba radīšanā piepalīdzējis mākslīgais intelekts.
Aktuāls ir arī jautājums par to, vai un kādas profesijas izzudīs, pateicoties mākslīgā intelekta jaunajām spējām. Kā atzina diskusijas dalībnieki, vismaz viņiem darbs nav atņemts, taču ir iespējams daļu uzdevumu, kas saistās ar tehnisku rutīnas darbību izpildi, uzticēt tehnoloģijām.
Tiesa, vienmēr paļauties uz tehnoloģijām nevajadzētu, jo tā var pazaudēt savas prasmes. “Piemēram, esmu mākslīgo intelektu izmantojusi, lai tas saīsinātu manu tekstu, atstājot pašu būtiskāko. Tas ļoti ietaupa laiku, bet, ja regulāri tā rīkošos, ar laiku zaudēšu spēju pati izteikties kodolīgi un skaidri,” atzīst A. Garnezone.
Viedokļi
Jāmaina studiju darbu rakstīšanas sistēma
Kā studiju procesu ietekmē mākslīgā intelekta rīki?
Uldis Sukovskis, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors: “Mākslīgā intelekta rīkiem var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme. Viss atkarīgs no tā, kā tos izmanto. Tā ir, ka mākslīgā intelekta rīki ir vēl viena iespēja studiju procesā rīkoties negodīgi un mākslīgā intelekta radītu tekstu var būt grūti atšķirt no cilvēka rakstītā. Taču paralēli mākslīgā intelekta rīkiem parādās rīki, ar kuriem var pārbaudīt, vai mākslīgais intelekts iesaistīts darba rakstīšanā. Turklāt nav tā, ka studiju darba rakstīšanā šos rīkus pilnībā aizliegts izmantot.
Izmantot drīkst, taču tad tas ir jānorāda atsaucēs, līdzīgi kā norāda izmantoto literatūru. Ja mākslīgais intelekts ir izmantots, bet nav norādes par to, tad darbs tiek uzskatīts par plaģiātu. Viens no veidiem, kā pārbaudīt studentu zināšanas mūsdienās, būtu izmantot mutiskās atbildes. Taču jāņem vērā, ka eksāmena atzīme nosaka tikai 50 procentus no vērtējuma, kas iegūts par attiecīgā studiju kursa apgūšanu.
Visā studiju procesā ir kontroldarbi, ir laboratorijas darbi, kur mākslīgais intelekts nepalīdzēs. Tā ka nevarētu teikt, ka tehnoloģijas ļoti apdraud godīgumu studiju procesā. Tajā pašā laikā vērts padomāt par to, kur ir tā robeža, kad tehnoloģijas sāk strādāt pret mums, pret mūsu kā cilvēku attīstību.”
Mārcis Auziņš, bijušais Latvijas Universitātes rektors: “Domāju, ka risinājums nav cīņa pret mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. Ja runājam par nopietniem studiju darbiem – tādiem kā bakalaura un maģistra darbi, tad risinājums būtu šo darbu rakstīšanas sistēmas maiņa. Studentiem būtu pie kāda pētījuma jāstrādā kopā ar mācībspēku un šī pētījuma ietvaros jāraksta attiecīgais studiju darbs.
Protams, tad profesoram nebūtu iespējams vienlaikus vadīt, piemēram, 15 maģistra darbus, viņš vienlaikus varētu sadarboties vien ar dažiem studentiem. Jā, šāda sistēma ierobežotu studiju noslēguma darbu tematu loku, jo temats būtu jāizraugās attiecīga pētījuma ietvaros.
Taču pluss būtu tas, ka pētījumi, kuros strādā augstskolu mācībspēki, ir finansēti, bieži vien tos finansē industrija, līdz ar to tas ir pētījums, kas ir reāli nepieciešams. Šādi pētījumi gan parasti ir diezgan plaši, bet studiju darbā varētu aprakstīt kādu no pētījuma virzieniem.”
