Carnikavas vadība apvienošanu ar Ādažiem uzskata par neloģisku 1
Piedāvātā Carnikavas novada apvienošana ar četrām blakus esošām pašvaldībām nav loģiska un ekonomiski pamatota, aģentūrai LETA pauda Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz Carnikavu apvienot ar Ādažiem, Garkalni, Sēju un Saulkrastiem.
Tādējādi iecerēts izveidot 673,49 kvadrātkilometrus lielu pašvaldību ar vairāk nekā 38 400 iedzīvotājiem.
Tomēr Mieriņa norāda, ka Carnikava jau patlaban ir ekonomiski attīstītāka nekā daļa no jaunveidojamajiem novadiem. “Mēs esam vieni no lielākajiem līdzekļu maksātājiem pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Esam pašpietiekami valsts uzticēto funkciju izpildē un jau iepriekš paudām viedokli, ka attiecībā uz Pierīgu ir jābūt citiem kritērijiem un šīs teritorijas ir jāatstāj tādās robežās, kādas tās ir šobrīd,” saka Mieriņa.
Viņa uzskata, ka apvienošanai ar Ādažiem nav loģikas, jo novada iedzīvotāju plūsma ir Rīgas virzienā.
Satraukums ir arī par vairāku funkciju nodrošināšanu, jo Ādažos jau tagad skolās trūkstot vietas. “Novadu apvienošanas gadījumā šī būs ļoti būtiska problēma. Tai pat laikā mēs jau pašu spēkiem šobrīd būvējam jaunu skolu, jo strauji attīstāmies,” norāda priekšsēde.
To, ka apvienošanās gadījumā būs jāatrisina virkne saimniecisku jautājumu, neslēpj arī Ādažu novada priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).
“Saulkrastos ir divas vidusskolas, kurās pat apvienojot nav pietiekams bērnu skaits. Savukārt mēs rudenī pabeigsim būvēt sākumskolu 800 bērniem, bet tūlīt jau ir jāsāk domāt par nākamās celtniecību. Tāpat jārisina jautājums par visu savienojošo ceļu sakārtošanu, transporta kustības plānošanu, teritoriju kopšanu un tamlīdzīgi,” norāda Sprindžuks, paužot, ka lielākais izaicinājums būs izveidot saimniecisku sistēmu, kas nodrošinās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.
Viņš norāda, ka ieplānotā piecu pašvaldību apvienošana sevišķi liels pārsteigums nav, jo robežas ieplānotas tādas pašas, kādas tās bija ulmaņlaikos un arī Padomju Savienībā.
Neraugoties uz lielajiem saimnieciskā rakstura izaicinājumiem, Ādažu mērs saredz arī plusus, ko teorētiski varētu dot apvienošanās.
“Ādaži ir liels darba devējs, un mums attīstās rūpniecība, bet trūkst cilvēku. Apvienojoties varētu atrisināties arī jautājums ar bērnu nogādāšanu uz skolām blakus novados,” spriež priekšsēdis. Tāpat viņš norāda, ka nākotnē tas varētu ļaut veiksmīgāk risināt lielu projektu īstenošanu, piemēram, kopā pašvaldības varētu būvēt kultūras centru nevis ar 500 iedzīvotāju ietilpību, bet gan 800 un tamlīdzīgi.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
