LOK prezidenta amata kandidāts Raimo: Ja man neļauj strādāt, esmu slikts 2
Cilvēks, kas sportā ir no matu galiņiem līdz papēžiem un dažbrīd ar savām idejām uzlido pat kosmiskos augstumos, – tā tiek raksturots bijušais olimpietis Roberts Raimo, kurš Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanās piektdien metīs izaicinājuma cimdu LOK vadībā 12 gadus aizvadījušajam Aldonam Vrubļevskim.
Vienos vārtos?
Aprīlī Latvijas Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās Guntim Indriksonam pretī stājās Krišjānis Kļaviņš. Sporta terminoloģijā runājot, vienos vārtos uzvarēja pieredzējušais Indriksons. Šobrīd šķiet, ka arī LOK vadītāja vēlēšanās būs līdzīgs iznākums – par labu Vrubļevskim, kura kandidatūru izvirzījušas 26 no 38 olimpisko sporta veidu nacionālajām federācijām, kamēr Raimo – vienīgi Latvijas Kērlinga asociācija. “Scenāriji var būt dažādi,” Roberts Raimo nejūtas nolemts zaudējumam. “Nebūt ne visi ir sajūsmā par LOK darbu, daži uzskata, ka Vrubļevskis ir saguris. Man gan bija maz laika sagatavoties un iepazīstināt ar sevi sporta sabiedrību, jo esmu nevis cilvēks, kas spīguļo, bet reāli dara.”
Roberta Raimo CV ir solīds – divas augstākās izglītības, liela pieredze gan kā sportistam, gan kā organizatoram, ilgus gadus strādājis Rīgas domes sporta pārvaldē, pašreiz ir Carnikavas novada sporta centra vadītājs un domes deputāts.
Aicinājumu kandidēt šovasar izteikuši vairāki draugi, viņš pats nav apmierināts ar vairākiem aspektiem LOK darbā, galvenokārt atklātības trūkumā finanšu jautājumos. Tās dēļ arī nav spējis sagatavot savu konkrētu darbības programmu. Viņš vēlas mainīt LOK statūtus, nosakot prezidentam maksimālo darba termiņu 12 gadus, jeb 8+4 – tāpat kā Starptautiskajā olimpiskajā komitejā.
Krīzes upuris
1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Nagano Roberts Raimo startēja distanču slēpošanā, 50 km distancē ierindojoties 60. vietā, desmit kilometros – 83. Pirms tam cīnījies ar traumu un funkcionāriem. “Biju kvalificējies arī biatlonā, prasīju Latvijas Biatlona federācijai, lai rīko atlases sacensības, taču tā ar prezidentu Žoržu Tikmeru priekšgalā manu lūgumu noraidīja, tādēļ netiku uz augstākā līmeņa sacensībām. Tas bija sportisko principu pārkāpums, taču tobrīd nevēlējos to publiski cilāt, jo latviešiem Nagano bija iespēja cīnīties par medaļu stafetē,” viņš atceras.
Tā dēvētajos treknajos gados Roberts Raimo iesaistījās nekustamo īpašumu biznesā, taču krīze iecirta pamatīgi, līdz ar to vēl šodien viņam ir vairāk nekā 600 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. Šobrīd ierosināts jau otrais maksātnespējas process. “Materiālā ziņā es toreiz zaudēju visu. Taču šis parāds neietekmē manu profesionālo darbību,” viņš saka, uzsverot, ka LOK vadītājiem tāpat kā valsts amatpersonām būtu jāiesniedz deklarācijas, jo LOK budžetā ir liels valsts līdzekļu īpatsvars.
Roberts Raimo ir interesanta personība. Viņa interešu lokā ir netradicionālā medicīna, par kuru Raimo interesējas jau no studiju gadiem, apmeklējis dažādus seminārus. Ikdienā zināšanas noderot, bet karjeras laikā gan nav izmantotas, jo “pašam sevi grūti ārstēt”. Izmēģinājis roku trenera darbā, arī pašlaik konsultējot pāris sportistu. Sarunvalodas līmenī pārvalda igauņu valodu, jo vecāmāte ir igauniete.
“Ja man ļauj strādāt, esmu labs, ja ne – tad slikts, par kādu daudzi mani tagad uzskata, jo iesaistījos šajā vēlēšanu kampaņā,” sarunas beigās atzīst Raimo.
Viedokļi
Daiga Jurēvica, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja: “Viņš ir cilvēks ar Napoleona plāniem – būvē gaisa pilis. Lieli mērķi nav slikti, bet tos realizēt jāspēj likumīgi un saprātīgi. Cilvēks kosmoss. Par sportu mums ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Manā skatījumā valsts un pašvaldības primārais uzdevums ir veselīga dzīvesveida veicināšana, bet profesionālajā virzienā jāstrādā ar valsts atbalstu un konkrētu stratēģiju jau no mazotnes. Nevar haotiski atbalstīt vienu, otru, trešo. Carnikavā ir vairāk nekā desmit sporta veidu sekcijas, un visām vajag finansējumu – cilvēki, kas ar to nodarbojas, grib, lai būtu labi apstākļi. Bet mums nav pat normālas sporta zāles – varbūt ar to viņam vajadzēja sākt? Kad 2009. gadā kļuvu par domes priekšsēdētāju, sporta budžets bija divi tūkstoši latu, tagad – gandrīz 80 tūkstoši eiro. Raimo orientējas uz profesionālo sportu, bet tās ir lielas izmaksas – cik vajag, lai kaut vai vienu cilvēku aizsūtītu uz treniņu nometni, sacensībām. Viņam ir tikai sports, sports. Ja Robertam dotu vaļu, tad Carnikavā notiktu olimpiskās spēles. Organizēt sporta pasākumus viņam izdodas labi. Uzskatu, ka, piesakoties LOK prezidenta vēlēšanām, Raimo grib sevi parādīt pasaulei.”
Kārlis Villerušs, bijušais Rīgas domes sporta pārvaldes vadītājs: “Roberts dzīvo sportā – 24 stundas diennaktī, arī ģimenes jautājumus un bērna audzināšanu caurauž sports. Izteikts individuālo sporta veidu pārstāvis. Var darboties ļoti produktīvi – piemēram, slēpošanas trases izveidošana un apgaismošana Arkādijas parkā bija viņa iecere un tika labi īstenota. Daudz paveica sporta skolu reformā, riteņbraukšanas attīstībā Rīgā – veloceliņu izveide sākumā likās utopiska, taču viņš bija šīs idejas spēcīgs nesējs. Kandidēšana uz LOK prezidenta amatu padara dzīvi krāsaināku, jābūt drosmīgam, lai konkurētu ar cilvēku, kura labā strādā vesels sporta aparāts. Domāju, ka viņš spētu vadīt LOK. Tam vajadzīga atbalsta komanda, un sporta pasaulē viņam ir daudz domubiedru. Savulaik Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē biju Raimo pasniedzējs, un arī šo sadarbību atceros kā veiksmīgu. Var likties, ka viņš ir kosmosā, taču arī gatavs uzklausīt un ieklausītos citos viedokļos. Brīžiem strādā tik azartiski, ka nejūt un neredz neko sev apkārt. Reiz mums domē ienāca zaglis un aiznesa mobilos telefonus. Roberts pie blakus galda strādāja, taču bija tā aizrāvies, ko to nepamanīja.”
