“Capitalia”: Bankas Latvijā ir īpaši piesardzīgas uzņēmu kreditēšanā 0
Pēdējā gada laikā bankas Latvijā kļuvušas īpaši piesardzīgas uzņēmumu kreditēšanā, tādējādi veicinot interesi par alternatīviem finansējuma avotiem, intervijā aģentūrai LETA atzina nebanku kreditētāja, kas specializējas uzņēmumu apkalpošanā, “Capitalia” vadītājs Juris Grišins.
“Ja iepriekš uzņēmumiem bija diezgan skaidrs, ar kādiem nosacījumiem varēs saņemt kredītus bankās vai pagarināt kredītlīnijas, tad pagājušajā gadā šī skaidrība tika sagrauta,” sacīja Grišins.
Drīzāk atteiks
Viņš atzina, ka tādēļ ir svarīgi, lai tirgus nav atkarīgs no dažiem kreditētājiem vai finanšu instrumentiem. Diemžēl Latvijā tā līdz šim ir bijusi izteikta, jo lielās skandināvu bankas viennozīmīgi dominēja.
“Pašlaik tiešām valda princips, ja viennozīmīgi nav skaidrs, ka viss ir “balts un pūkains”, tad labāk ir pateikt “nē”. Diemžēl dzīvē ļoti reti situācijas ir viennozīmīgi “baltas” vai “melnas”, un kaut vai informācijas pārpratumu dēļ uzņēmumiem tagad dažkārt ir grūti kreditēties,” minēja Grišins.
Savukārt kā ieguvumu viņš minēja to, ka uzņēmēji tagad daudz vairāk interesējas par alternatīviem finansēšanās veidiem – gan par riska kapitālu, gan nebanku kredītiem, gan iespējām emitēt obligācijas.
“Ar laiku ir augusi arī sapratne, ka alternatīvie finansēšanas veidi neaizvieto bankas un tas arī nav mērķis. Ja ēdienkartē bankas kredītu var salīdzināt ar pamatēdienu, tad alternatīvos finansēšanas veidus drīzāk var salīdzināt ar uzkodām vai desertu.
Īstermiņa glābējs
Gan mēs, gan uzņēmēji ar laiku ir sapratuši, kādās situācijās piemērotāks ir alternatīvais finansējums, kādās – banku kredīti. Alternatīvais finansējums ir piemērots kā papildinājums banku kredītiem vai situācijās, kad bankas nav ieinteresētas finansēt uz trim vai sešiem mēnešiem,” atzina Grišins, uzsverot, ka arī “Capitalia” nedomā aizvietot bankas.
“Te ir jāsaprot, ka no deserta ilgtermiņā pārtikt nevar. Mūsu finansējums nav paredzēts tam, lai tas ilgstoši būtu uzņēmuma bilancē. Mēs nevaram būt ilgtermiņa aizvietotājs bankām.
Tādēļ mēs savu sadarbību ar uzņēmumiem, kuri nāk pie mums ar šādām vēlmēm, strukturējam tādējādi, ka mūsu aizdevums ir īstermiņa aizvietotājs, līdz tiks atrasta jauna banka, ar kuru sadarboties, vai tiks sakārtota situācija un saņemts bankas aizdevums,” stāstīja Grišins.
Viņš arī norādīja, ka tādējādi ir audzis gan alternatīvā finansējuma tirgus, gan tirgū parādījušies jauni spēlētāji, saasinot konkurenci. Grišins minēja, ka “Capitalia” darbības apmērs pagājušajā gadā pieaudzis par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar 2018.gadu, un kopumā izsniegti aizdevumi 20 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Grišins prognozēja, ka tagadējā banku nostāja kreditēšanā nebūs ilgtermiņa tendence.
Uzziņa:
“Capitalia” ir izveidota 2007.gadā, un tās patiesais labuma guvējs, pēc “Firmas.lv” datiem, ir Grišins.
