Nākamais kalns sagaidīja ar lietusgāzi un vētru, tomēr, lai arī daudzi svētceļnieki patvērās tuvējā krodziņā, citus tas neatturēja turpināt ceļu zem pončo lietusmēteļiem. 2
Varētu šķist, ka cilvēki šeit lielākoties nākuši meklēt atbildes, garīgu piepildījumu, sevi vai Dievu, tomēr vairāki ceļabiedri atzina, ka mēro šo ceļu jau vairākkārt tieši jauno iepazīšanos dēļ. Ceļinieku atvērtība, vienotais mērķis un kopīgās problēmas padara viņus par draugiem, kaut ikdienā viņi atrodas katrs savā zemeslodes pusē. Ja maršrutā dodies ar velosipēdu, pārāk daudziem cilvēkiem iznāk pabraukt garām. Bet, no otras puses, daudzas lieliskas tikšanās nekad nenotiktu, ja ietu kājām, – mūs vienmēr šķirtu pārāk daudz pieveicamu kilometru.
Noslēguma posms rit pa daudzām meža alejām. Milzīgie senie koki, vīteņaugi un lietus rada gluži vai džungļu sajūtu. Šeit ciematiņi ir citādi, nešķiet tik sakopti, arī baznīcas ceļā ir daudz retāk. Ļoti daudz nelielu fermu, ap kurām drūzmējas dažu vecu māju puduriņi. Vēl tikai desmit kilometrus pirms galapunkta esi mežā un nav daudz norāžu, kas liecinātu par lielpilsētas tuvumu. Tad caur piepilsētas māju kvartāliem nemanot nonāc galapunktā Santjago, bet vēl jātiek pāri daudzām lielām ielām, līdz tiec vecpilsētas centrā pie iespaidīgas bazilikas, kuras pakājē desmitiem svētceļnieku līksmo, fotografējas, apskaujas un laimīgi atpūšas.
Camino de Santiago leģenda
Svētais Jēkabs bija viens no Kristus pirmajiem apustuļiem, viņš mira 44. gadā Jeruzalemē. Pēc ticības pretinieka karaļa Hēroda pavēles Jēkabam esot nocirsta galva. Leģenda vēsta, ka divi viņa sekotāji Jēkaba mirstīgās atliekas esot atveduši uz Galīciju, kur tās atrastas 9. gadsimtā. Šī kapavieta ātri kļuva par svarīgu svētceļojumu centru. Tā popularitāte bija pat salīdzināma ar Jeruzalemi vai Romu. Santjago de Kompostelā uzbūvēja baznīcu – vienu no iespaidīgākajām gotikas katedrālēm Eiropā.
Ieteikumi el Camino gājējiem
Vajag ērtus, iestaigātus un pārbaudītus apavus. Kaut arī maršruts vairākkārt ieved kalnos, nepārspīlējiet ar kalnu zābakiem – lielākoties ceļš ir tikai grants veida taka.
Katras līdzi ņemamās lietas nepieciešamību pārdomājiet divreiz – jo vieglāka būs soma, jo baudāmāks ceļš. Trūkstošo varēsiet brīvi piepirkt piligrimu veikaliņos.
Dodoties ceļā populārākajos mēnešos, jārēķinās, ka vēlā pēcpusdienā plānotā naktsmītne var izrādīties pilna un ir jāmeklē cita.
Daļā no naktsmītnēm ir virtuvītes, kurās vari gatavot pats un ietaupīt uz krodziņu apmeklējuma rēķina.
Liela daļa svētceļnieku izvēlas sākt gājumu agri no rīta – vēl tumsā, lai dienas karstumā varētu atpūsties. Tad var noderēt lukturītis.
Ceļā satiksi ļoti daudz dažādu cilvēku. Angļu valodas zināšanas lieti noderēs, spāņu vai franču arī nenāks par ļaunu.
Ieteikumi velobraucējiem
Ieplāno vismaz vienu rezerves dienu. Vēl labāk, ja nav noteikts konkrēts atgriešanās datums.
Maršrutu var izbraukt arī ar šosejas vai pilsētas velosipēdu, tomēr, ja vēlies bieži satikt svētceļniekus un redzēt to, ko redz viņi, vajadzēs kalnu divriteni.
Kalnu posmos aug ērkšķaini krūmi – riepu ielāpi noteikti jātur gatavībā.
Pārliecinies par sava velosipēda bremžu stāvokli, lai neiedzīvotos traumās.
Svētceļniekiem patīk, ka riteņbraucēji viņus laikus brīdina par savu tuvošanos ar zvaniņu.
