Čalovskis par iespējamo izdošanu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā 0
Kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis saistībā ar iespējamo izdošanu tiesāšanai ASV vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), aģentūrai BNS pastāstīja advokāts Saulvedis Vārpiņš.
“Mūsu birojs sagatavoja šo pieteikumu, parakstīja Čalovskis, mēs šeit sniedzām juridisko palīdzību,” sacīja Vārpiņš.
Viņš paskaidroja, ka cilvēktiesību tiesas reglaments paredz kārtību, ka ir iespējams pagaidu noregulējums. “Faktiski Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir tiesības īpašos gadījumos, kam var pielīdzināt arī šo, kas ir saistīts ar cilvēku izdošanu, apturēt šo lēmumu un dot valstij iespēju noskaidrot papildu apstākļus, novērst to, kas nav izdarīts tīri no cilvēktiesību viedokļa,” klāstīja Vārpiņš.
Argumentācijas pamatā esot iespējamība, ka Čalovski varētu spīdzināt, jo ASV, ņemot vērā vairākus augstu amatpersonu izteikumus, kibernoziegumi bīstamības ziņā tiek pielīdzināti terorismam.
“Šajos gadījumos amatpersonas [ASV amatpersonas] arī neizslēdz tādu ietekmēšanas līdzekli kā psiholoģiskā ietekmēšana, lai iegūtu vajadzīgo informāciju, ko vienkāršā valodā var pielīdzināt spīdzināšanai,” norādīja Vārpiņš.
Viņš arī atzina, ka Latvija šajā gadījumā nav saņēmusi apliecinājumu no ASV, ka Čalovskis netiks spīdzināts.
“Protams, ASV ir demokrātiska valsts, tomēr ASV ir vienas no tām valstīm, kur nav atcelts nāves sods, kur arī publiski tiek pausts viedoklis, ka psihiskā un psiholoģiskā ietekmēšana ir pieļaujama, ja to prasa valsts intereses. Ņemot vērā, ka ir runa par ārkārtīgi plašu vīrusa izplatīšanas tīklu un lielām summām, kas, iespējams, ir izlaupītas, tad tomēr ir pieļaujams, ka kaut kas nav noskaidrots, un līdz ar to šī psihiskā un psiholoģiskā ietekmēšana varētu notikt,” pavēstīja Vārpiņš.
Pēc Vārpiņa teiktā, ECT šo jautājumu varētu skatīt neatliekamības kārtībā, kas nozīmē, ka lēmums varētu būt zināms jau pirms tam, kad par to lems valdība.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa lēmusi, ka Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, par ko galīgais vārds būs jāsaka valdībai.
Apsūdzības Latvijas pilsonim un trim ārzemniekiem, kuri ar vīrusu esot inficējuši datorus Eiropā un Savienotajās Valstīs, nozogot miljoniem latu vērtas summas, izvirzījusi ASV federālā prokuratūra.
Čalovskis tika aizturēts decembrī Rīgā.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu “Gozi”, inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datoru. Izmantojot šo vīrusu, iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čalovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
